Pagājušajā ceturtdienā, 9. novembrī, Lietuvas pilsonim Tomasam Ulinam no pierobežas pilsētas Jonišķiem bija jāierodas Bauskas rajona tiesā – viņš tiek apsūdzēts par nelikumīgu medniecību un nelikumīgu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanu (attiecīgi Krimināllikuma 112. un 233. pants). Tāpat kā iepriekšējās divas tiesas sēdes T. Ulins neieradās, un tiesa nolēma sākt skatīt lietu bez apsūdzētā klātbūtnes, pieaicinot dežurējošo advokātu. Nākamā tiesas sēde noteikta 11. decembrī, apsūdzētajam atkal tiks nosūtīta pavēste, bet šoreiz tiesa turpināsies neatkarīgi no tā, T. Ulins ieradīsies vai ne. Tiesa uzsāks pierādījumu pārbaudi un liecinieku nopratināšanu.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā divās dienās, ko T. Ulins pavadīja apcietinājumā Bauskas policijas izolatorā, viņš atzinies nodarītajā un tāpēc liecinieki netika uzklausīti. Kā skaidro prokurors Andrejs Stāmers, noziegumi nav tik lieli, lai risinātu starpvalstu sarunas un prasītu apsūdzētā izdošanu. Varot tiesāt tāpat un nosūtīt Lietuvai tiesas spriedumu tā izpildei.
Kāpēc 43 gadus vecais lietuvietis nenāk uz tiesu, nav zināms. Viņam kā minimums draud vairāku tūkstošu eiro naudas sods un piespiedu darbs, bet Krimināllikums paredz cietumsodu, kas šajā gadījumā, ņemot vērā nodarīto, pēc prokurora teiktā, varētu būt līdz diviem gadiem. Malumednieks nav arī izmantojis savas tiesības mēģināt vienoties ar prokuroru par sodu bez tiesvedības.
Pamatīgi slaktēts
Runājot ar leišmales medniekiem Bauskas un Rundāles novadā, visi kā viens saka: malumednieki (vai malumednieks) plosījušies kādu pusotru gadu. Pēc T. Ulina noķeršanas malumedības pierimušas. Piefiksēts vienāds rokraksts: medījumiem, parasti stirnām, briežiem, aļņiem izgriezti labākie gabali, pārējais pamests. Tad 2016. gada sākumā piefiksēts pa pierobežu braukājam konkrēts auto “Volkswagen Jetta”.
“Konstatējot malumedības – kādus četrus sagraizītus dzīvniekus, mēs sākām rīkot nakts izbraukumus un vienā no tādiem jaunieši piefiksēja auto un tā numuru, dzinās pakaļ līdz pat Jonišķiem, kur to pazaudēja. Bet par to tika ziņots policijai,” man stāsta medību kolektīva “Bauskas ozoli” vadītāja vietnieks Guntars Vāvers. Pagājis jau zināms laiks, un viņš vairs neatceras konkrētu datumu, taču diezgan ticami G. Vāvers runā par 2016. gada 29. februāra – 1. marta notikumiem, par kuriem izmeklēšanas laikā atzinies T. Ulins. Manā rīcībā nav izmeklēšanas materiāli, taču acīmredzot pierādījumi bijuši tik pārliecinoši, ka T. Ulins nav saskatījis jēgu liegties.
T. Ulins atzinies, ka 29. februārī neilgi pirms pusnakts no Lietuvas ar “Volkswagen Jetta” iebraucis Rundāles novadā, līdzi ņemot garstobra, vītņstobra atkārtotas darbības vinčestera tipa Čehijā ražotu šaujamieroci “CZ Varmint”, aprīkotu ar klusinātāju, un, protams, patronas, kā arī nazi un polietilēna maisus. Mērķis: nošaut kādu dzīvnieku. Mazbērsteles ciemā uz paju sabiedrības “Līdums” lauka viņš pēc vieniem naktī ieraudzījis divas stirnu kazas, no kurām vienu nošāvis. Medības, protams, nebija saskaņotas, turklāt notika laikā, kad stirnu kazas medīt aizliegts. Valsts meža dienests par stirnu aprēķinājis 2590 eiro zaudējumus. Pārkāpts gan Medību likums, gan Medību noteikumi. Kopā: kriminālpārkāpums. T. Ulins stirnu gan nav savācis, jo jutis, ka ir pamanīts.
Pārdroši un nekaunīgi
Taču acīmredzot pārdrošība bijusi tik liela, ka, pat izbēgot no vajātājiem, jau pēc divām nedēļām, 13. martā, malumednieks devies uz Latviju vēlreiz. Ar to pašu auto un tāpat bruņojies T. Ulins ap deviņiem vakarā iebraucis Bauskas novada Īslīces pagastā, kur pie “Plēsumu” mājām uz saimniecībai “Mežarājumi” lauka ieraudzīja un nošāva jaunu staltbrieža tēviņu, kura medības šajā laikā arī nav atļautas. Valsts meža dienesta aprēķinātais zaudējums: 5920 eiro.
“Tajā vakarā man piezvanīja viens mūsu mednieks, ka lietuvieša “Jetta” atkal stāv mūsu mežā. Uzreiz zvanīju uz policiju, kur dežurantei nebija nekādu lieku jautājumu. Kā vēlāk uzzināju, ar ieročiem un bruņuvestēm bruņoti policisti ātri vien devās uz norādīto vietu, kur pie automašīnas sagaidīja malumednieku – ar asiņainu nazi un zābakiem. Nākamajā dienā mēs sākām ķemmēt mežu, jo bija jāsameklē izgrieztā gaļa. Tā izrādījās noslēpta polietilēna maisos pamestā mājā. Tad arī malumednieks policijai atzinās – kur tad viņš liksies,” stāsta mednieku kolektīva vadītāja vietnieks G. Vāvers. T. Ulins pats policijai uzrādījis vietu, kur atstājis pārējās brieža daļas.
Malumednieks policijai neslēpis, ka esot mednieks vairāk nekā 20 gadus, medību noteikumi un kārtība zināmi. Nožēlojot savu rīcību, gatavs atlīdzināt zaudējumus. Pēc divu diennakšu aresta T. Ulins tika atbrīvots ar nosacījumu jeb drošības līdzekli, ka viņš paziņos, ja mainīs dzīvesvietu – lai būtu pieejams tiesas pavēstēm.
“Līdzīgs auto un tieši tāds pats rokraksts – izgriezt karbonādes, ciskas, visu labo, bet pārējo pamest – bija arī mūsu teritorijā. Kādas 30 epizodes pa diviem gadiem. Bija laiks, kad bezmaz katru nedēļu atradām kādu malumednieka darbu. Pēc šā malumednieka noķeršanas klusums, tikai sīkumi. Protams, pierādīt neko nevar. Kad šito neģēli noķēra, tad runāja, ka šādi, skaisti sapakota celofāna maisos, par labu naudu mūsu meža gaļa ceļojusi uz kādu Vācijas restorānu,” zina teikt mednieku kolektīva “Bauskas zemgaļi” vadītājs M. Sīmanis.
Līdzīgi stāsts arī Rundāles mednieku biedrības vadītājam Edvīnam Balodim, kura mednieki arī savā teritorijā bija manījuši braukājam minēto “Jettu” un pēc tam atraduši nomedīto zvēru paliekas. Protams, tās ir tikai aizdomas, visu jau nevar uzvelt vienam pašam T. Ulinam: gan jau vēl kāds braļukas paviesojies vai kāds pašu bāleliņš nenoturējies. Kā jau iepriekš minēju, ir pierādītas un T. Ulins ir atzinies par divām epizodēm.
Zaudējis darbu un devies uz ārzemēm
Jonišķos T. Ulinu man atrast neizdevās. Viņa Lietuvā vairs nemaz neesot – tā apgalvo Tomasa sieva Lina Uliniene, kuru sastopu dzīvesvietā, kādā Jonišķu daudzdzīvokļu mājā. Kad saku, ka viņas vīram taču šodien bija jābūt tiesā, un jautāju, vai tiesas pavēste nav saņemta, Lina brīnās: neko nezinot un diez vai vīrs, kurš tagad strādājot kādā rūpnīcā Zviedrijā, arī zinājis par tiesas sēdi. Sieviete rāda uz pastkastīti, kas stāv vaļā un kurai visi tiekot klāt… Vēlāk gan Bauskas tiesā noskaidroju, ka tiesas pavēstes sūtītas ierakstītās vēstulēs un kāds no ģimenes tās esot saņēmis (vēl ģimenē ir dēls)…
“Ļoti liela drāma mūsu ģimenei. Esam šo lietu ģimenē izrunājuši un visi pārdzīvojam. Bet katram pašam par sevi jāatbild. Tomasam nekad nav bijis problēmu ar likumu, nezinu, ka viņš iepriekš būtu nodarbojies ar malumedībām un arī par viņa vizītēm uz Latviju neko nezināju. Vai tas bija adrenalīns, vēlme sevi pierādīt? Savulaik viņš ir bijis Lietuvas izlasē akadēmiskajā airēšanā. Pēdējā laikā strādāja par apsargu, bet Latvijas notikumu dēļ zaudēja darbu un bija to spiests meklēt ārzemēs,” stāsta L. Uliniene. Gadumijā vīrs gan atbraukšot.
