Pieredze

Antons Putniņš: “Esi kādreiz alni izmakšķerējis ar spiningu? Noteikti ne, bet es esmu”0


Divi mednieki: Antons Putniņš un Sāra.
Divi mednieki: Antons Putniņš un Sāra.
Foto: Indulis Burka

Sāvienas ezera krastā zemā mājiņā, kura pieredzējusi vairāk nekā 150 ziemu un vasaru, mīt Antons. Antons Putniņš. Atverot mājas durvis, katrs nācējs nokļūst pavisam citā pasaulē. Neskaitāmās trofejas pie sienām skaidri norāda – šeit dzīvo mednieks. Labsirdīgi piemiedzis acis, sirmais vīrs vedina tālāk, virtuvē, kur jau pēc brīža dzirkstī joki un neskaitāmi mednieku stāsti. Antons lepojas, ka par mednieku izvēlējies kļūt arī viņa dēls.
Vaicāts, kas viņu pamudinājis kļūt par mednieku, Putniņa kungs teic, ka neatceras, taču medībās gājis jau no bērna kājas. Atceroties, ka pat sapņojis par medībām.

Pirmā – vienstobrene

“Manā dzimtā mednieku gandrīz nebija, vairāk gan zvejnieki. Esmu dzimis Lubāna apkaimē, un visai loģiski, ka tur bija lielākoties zvejnieki. Toreiz, piecdesmitajos gados, no 14 gadu vecuma varēja plinti turēt mājās. Pirmā bija vienstobrenīte. Mazliet vēlāk izrādījās, ka viens stobrs ir par maz. Vēlāk, jau šajos laikos, izrādījās, ka divi stobri ir par resniem, vajag vienu tievāku un ar vītni…” stāsta Antons Putniņš. “Kādas bija medības? Nu, pīļu, protams, uz zaķiem gājām. Tagad uz atklāšanu tā mazliet pašaudās, bet toreiz bija īsta kanonāde. Varēja dzirdēt pīļu spārnu švīkstoņu un šāvienu dunu vairāku stundu garumā!”
Pēc dienesta armijā Putniņa kunga medību gaitas turpinājās jau pilntiesīga mednieka statusā, tika nokārtots mednieka eksāmens.
“Strādāju Rīgas piena kombinātā. Mums bija medību kolektīvs, un medījām Kuldīgā – no Rendas līdz Kuldīgai. Tur medīju gadus piecpadsmit. Medījām briežus, cūkas. Bija daudz solīdu vīru, kuriem bija savs īpašais redzējums uz dzīvi un medībām, kuru jaunākiem bija grūti saprast. Lielākoties notika dzinējmedības, un, kas nāca, to medīja. Tagad lielākoties notiek izlases medības, un tas ir pareizi!” pārliecināts Antons Putniņš.

Uz medībām pāri pusei Latvijas

Pārceļoties uz dzīvi Ādažos, kur bija cits medību kolektīvs, viņam izdevās izbaudīt medības Latgalē. Tā kā Antons stūrēja autobusu, viņam bija jāsēžas arī pie mednieku autobusa stūres, lai vīrus vestu uz medību platībām Žīguros. No Ādažiem līdz Žīguriem 250 kilometru. Antons atklāj, ka tolaik populārajai anekdotei, lai pēc dūšas uzpravīšanas neviens medībās no autobusa ārā nekāpj, lai nepazustu, ir visai reāls pamats.
“Ne reizi vien bija tā, ka, piektdienas vakarā izbraucot, galā dažs bija pilnās burās, bet no rīta večiem acis kantīgas un dažs pat meklēja, kur plinte palikusi…
Medības bija ļoti labas, tikai dzīvnieki citādi nekā Kuldīgas pusē. Kuldīgā cūkas, piemēram, laikus nāca uz lauka, Žīguros tās nekādi sagaidīt nevarēja. Toties aļņu bija daudz! Es ta brandavīnu nedzēru – kā jau autobusa šoferis. Pabraukāju pa objektu, izpētīju pārejas un, var teikt, divas trešdaļas aļņu viens pats nomedīju! Kamēr veči autobusā gargalē, es plinti rokās un uz mežu. Dzirdu – kaimiņu kolektīvs dzen, nostājos uz pārejas mūsu pusē, un lieta darīta. Pie paša autobusa lai vismaz trīs nomedīju! Lopiņi laikam domāja, ka autobusa šoferis nevar būt bīstams!
Arī pie Lubāna ir lieliskas aļņu vietas. Braucu viesmedībās, un mans vārdabrālis mūs veda ar zirgu. Viņam iet virsū alnis. Vīrs pēkšņi iesaucās, kā zirgu apsaukdams. Antonam bija bailes, ka nopūdelēs, un tāpēc izlikās, ka apsauc zirgu, lai tikai nebūtu jāšauj, bet es pats redzēju un dzirdēju,” smejas Antons Putniņš.

Pēc veiksmīgām medībām. Briedi nomedījis Aldis Bondars (otrais no kreisās).
Foto no Antona Putniņa personīgā arhīva

Lielais jenots un mazie

Aizgājis pensijā, Antons iegādājies mājiņu Sāvienas ezera krastā, to atjaunojis un, protams, pievienojies vietējam mednieku klubam Kalnāji. Viņš atklāj, ka pīļu ezerā daudz, taču lielākoties nirpīles, kuras nemedī. Uz ezeru viņš visbiežāk dodas ar makšķeri un labiem draugiem atvēl pa kādai līdakai.
“Šeit, Sāvienā, medīju jau vairāk nekā divdesmit gadu. Esam sadalīti brigādēs. Reiz mūsu grupas vadītājs Aldis Bondars mūs labsirdīgi jokojot visa kolektīva priekšā nosauca par jenotiem. Mēs, protams, mazliet apvainojāmies, bet parādā nepalikām un viņu nodēvējām par lielo jenotu. Tā tas iegājās,” atceras mednieks.

“Līdz divsimtajam es rakstīju…”

Savā garajā mednieka mūžā Antons Putniņš nomedījis ļoti daudz aļņu. Līdz divsimtajam viņš katru medījumu fiksējis īpašā burtnīcā, taču, pārceļoties no Berģiem uz Sāvienu, burtnīca pazudusi…
Medniekam īpaši prātā palicis pirmais alnis, ko viņš nomedīja tālajos padomju gados, vēl būdams jauns mednieks. Aļņa ragiem, starp citu, ir desmit žuburu.
“Tas bija Lubāna klānos. Mani nolika uz numura, un pavisam drīz tas bullis arī nāca. Vēl dzinēji nebija sākuši dzīt un pārējie mednieki vietas ieņēmuši. Nomedīju alni ar bisi, patronā bija ielādēta turbīnas tipa svina lode. Pietika viena šāviena, lai alnis nokristu.
Tāpat atceros pašu pirmo medījumu. Tolaik bija daudz laukirbīšu. Gāju uz zaķiem. Ar zirgiem veda sienu, un siens bira no vezuma. Tad nu garauši nāca uz sienu mieloties. Vaktējām viņus, lai gan man tā īsti neveicās. Zaķa vietā es mēnesnīcā nomedīju laukirbi.
Savulaik man patika medības ar pieiešanu, arī dzinējmedībās varēju dzīt vienu mastu pēc otra. Taču nu man jau ir astoņdesmit un vislabāk jūtos gaides medībās, kad varu mierīgi pasēdēt tornītī vai uz mednieku krēsliņa pļavā. Lai gūtu medību sekmes, medniekam ir jābūt labam dabas pazinējam, jāzina dzīvnieku paradumi,” stāsta mednieks.

Pirmais alnis.
Foto: Indulis Burka

Aizved svešu plinti

Mednieki reizēm mēdz būt visādu niķu un stiķu pilni. Antons zina stāstīt par kādu mednieku Zlēkās, kurš, īsts dabas bērns būdams, nomedījis mežakuili un turpat blakus nolicies nosnausties, kamēr atbrauc pārējie mednieki. Plinti nolicis blakus. Pa miegam dzird, ka aizbrauc automašīna. Vēl pusmiegā tvēris pēc plintes, bet vieta tukša. Izrādās, kaimiņu kolektīva mednieki braukuši garām un plinti paņēmuši, sak, lai kāds cits nenozog. Vīrs bļaudams skrējis pakaļ, kamēr auto apstājies un ierocis atgūts. Joki tak mazi!

Kad redzi ragus pie sienas…

Antonam pašam arī gadījies ne viens vien raibs piedzīvojums. Uz briežu medībām Kuldīgas pusē devies ar trim patronām kabatā. Šāvis briežu bulli, un tas gar zemi gan. Jau gara acīm redzējis, cik skaisti mājoklī izskatīsies pie sienas pieliktie ragi. Taču tajā brīdī briedis pielēcis kājās un aizskrējis. Ar draugu aizskrējušo medījumu meklējuši līdz naktij, taču tā arī nav atraduši. Briedis ieskrējis eglītēs. Kamēr mednieki pa vienu pusi biezoknī iekšā, briedis pa otru pusi ārā.
“Reiz Jāņu vakarā Žīguros aizgāju mežakuili vaktēt. Iznāca TĀDS kuilis! Bet tur kilometrs līdz Krievijas robežai. Izšāvu, un kuilis gar zemi! Nopriecājos, cik labi! Noliku bisi, aizsmēķēju. Pēkšņi pamanīju, ka kuilis tā kā sāk spirināties. Pēkšņi pielēca kājās un projām bija, droši vien uz robežas pat pasi neparādīja… Līdzīgā situācijā liels kuilis man aizbēdzis arī tepat Sāvienas ezera otrā krastā,” atceras Antons.

Lepnums

Antons Putniņš izaudzinājis divus dēlus – Normundu un Venti. Viens no viņiem nolēma kļūt par mednieku.
“Tas bija neparasts brīdis. Aizbraucu pie Venta uz Rīgu, un viņš vaicāja, vai esmu paņēmis brilles līdzi. Viņa jautājums man šķita dīvains. Tad viņš izņēma no kabatas kādu dokumentu un deva man lasīt. Tā bija mednieka apliecība! Tajā brīdī sajutos ļoti īpaši! Tolaik viņam jau bija trīsdesmit gadu, un šobrīd viņš ir ļoti kaislīgs un tajā pašā laikā ļoti rūpīgs mednieks,” stāsta Putniņa kungs.

Kuiļu trofejas.
Foto: Indulis Burka

Medniekam jātrenējas šaušanā

Vaicāts, kā ir ar trenēšanos šaušanā un vai tas medniekam svarīgi, Antons atklāj, ka bez treniņiem nevar iztikt. Savulaik kāds viņa paziņa, Arvīds vārdā, kurš bijis labs stenda šāvējs, uzaicinājis viņu uz treniņu Ziepniekkalna šautuvē, tā teikt, iesildīties pirms šņepēm. Antons aizbraucis, pirms tam salādējot piecdesmit patronu. Pirmajā sērijā sašāvis 17 no 25 šķīvīšiem, jo Arvīds stāvējis aiz muguras un koriģējis. Otrajā sērijā jau bez koriģēšanas izdevies sašaut vien piecus šķīvīšus. Tas vien tikai liecina par to, cik svarīgi, lai, apgūstot šaušanas prasmes, būtu labs treneris.
“Nepietiek, ja gadā izšausi divas trīs reizes. Mums ir tādi mednieki, kas no piecdesmit metriem nevar cisternā trāpīt! Ir jāgrib šaut un jātrenējas. Es savulaik katru sezonu braucu uz Lubānu. Tur bija tā, ka bez simt pīlēm mājās nebraucu. Taču arī tagad varu skrejošu ruksīti uz lauka ar karabīni noķert,” pārliecināts mednieks.

“Uz mani skatās simtiem acu pāru!”

Īpašas attiecības Antonam ir ar iršiem, kas bieži vien iemājo medību tornīšos, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam.
“Zināju, ka tornītī, iespējams, ir irši, taču domāju, ka tie varētu būt jau arī beigti, un rāpos tik augšā. Pabāzu galvu un ieraudzīju ne tikai pūzni, bet arī simtiem acu pāru, kas mani vēroja… Ko darīt? Rokas aizņemtas! Bet es nolēmu cīnīties! Ielēcu kancelē, un irši man virsū. Cauri divām biksēm man iecirta. Pieci gabali iecirta. Viens iemanījās iekrist zābakā! Bet es kādus piecdesmit gabalus nositu! Trīs dienas roka sāpēja, kur iedzēla, bet es izdzīvoju. Ja būtu atlaidis rokas, būtu jākrīt no sešu metru augstuma… Kad ierados mednieku mājā, vīri steigšus deva aukstas konservu bundžas, ko likt pie rokām, jo tās bija pamatīgi sapampušas. Vēl tikai atlika izkratīt to irsi, kas bija zābakā…
Tā gan nebija mana pirmā saķeršanās ar iršiem. Savulaik jau biju slēpies no šiem kukaiņiem dīķī. Ielēcu ūdenī ar visu bisi rokās. Toreiz teju caur plintes stobru bija jāelpo, kamēr kukaiņi norima. Bet sākās viss no tā, ka ar kociņu pabakstīju putnu būri ķirsī, no kura laiku pa laikam lidoja ārā pa irsim…” stāsta Antons.
Pēc aļņa ar spiningu
“Esi kādreiz alni izmakšķerējis ar spiningu?” man vaicāja Antons. “Noteikti ne, bet es esmu. Toreiz mednieks medībās šāva alni, kurš iekrita Aiviekstes upē. Dzīvnieks lēnām, straumes nests, sāka peldēt uz leju. Visi uztraukušies, kā nu būt, bet es tikmēr ātri uz mājām pēc spininga un alnim priekšā. Pārmetu pāri vizuli ar auklu un pievilku pie krasta – straume tajā vietā jau bija kļuvusi ļoti lēna. Atlika tikai pieāķēt pie džipa un izvilkt sausumā.”

Saistītie raksti

Par medījuma piederību, neētiskām medībām un aizliegtajiem tematiem. “Šauj garām!” #109 epizode

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Klausies!
Revolveri medībās, kāpēc auto jābauda ik pēc 2 stundām un par odiem. “Šauj garām!” #293 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Kate Šterna
Aprīkojums
Mednieka soma. Ultra vieglais un kompaktais termobinoklis Nocpix Quest!
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Skūta bārda, satraukums un kvieši piena gatavībā. Termālās ierīces medniekiem no Pixfra un Falcon
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Brīnumi ar limitiem, pīļu šaušana dzinējmedībās un ragi dūņās. “Šauj garām!” #292 epizode
Ekskluzīvi 16. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Vilki teju vai pagalmā uzbrūk briežu bullim, lūsis ķer bebru un iekuļas nepatikšanās. Meža ziņas #12
Ekskluzīvi 15. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Trāpīt mērķī, kad vējš iepūš lodei sānos un kam jābūt 72 stundu somā. SIA “Ieroči” tradicionālais pasākums “Izaicinājums 2025”
Ekskluzīvi 10. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tagad jāpiesaka visas medības, lai VMD turpinātu mednieku izsekošanu? “Šauj garām!” #291 epizode
Ekskluzīvi 9. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Aprīkojums
Mednieka soma. Nākamā paaudze jaudīgāka un taupīgāka – ThermTec Cyclops
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Mazāk letālu negadījumu medībās Eiropā: Gudrākas medības, drošākas medības. Mēs, mednieki #1
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Vai 205 metros var saskatīt buka ragu pērlītes? Binoklis ar attēla stabilizatoru
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Groza Medību likumu un kopmromiss, kurā neapmierināti ir visi! “Šauj garām!” #290 epizode
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Ekstrēmās medības! Kārtīgam medniekiem jābūt sunim un termokamerai! Video bloga #94 epizode
Ekskluzīvi 30. jūnijs, 2025
ME
Medības
Virtuve
Briežu vairāk nekā odu, odi kož acis ārā un gatavojam mežacūkas sautējumu. No dabas līdz galdam #19
Ekskluzīvi 27. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Nakts tēmēklis 399 eiro, jaunās paaudzes termotēmēkļi un ērti apģērbi. Video blogs #93 epizode
Ekskluzīvi 26. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā izvēlēties, trenēt un nesajukt prātā? Medību suņi bez filtriem! “Šauj garām!” #289 epizode
Ekskluzīvi 25. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lācis atkal atgriežas Viļņā. Eksperti ir ļoti noraizējušies
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lūsis pagalmā ķer kaķi, lāči gandrīz kāpj laivā, bet vilks kaitina alni. Meža ziņas #11
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tuvcīņa ar kuili uz dzīvību un nāvi, un trīs vilki vienā vakarā! “Šauj garām!”#288 epizode
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2025
Sintija Dozberga
Pieredze
Iestādes brīvdienās, iedzīvotāji šokā, mednieki ceļ trauksmi. Lācis Viļņā. Meža ziņas #10
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Alkohols medībās, ieroču pārvadāšana, divos naktī ar stīvu briedi. Pajautā medību inspektoram
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Rusan gredzeni termālajām uzlikām: stacionārais un noņemamais
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Droni un novērošanas shēmas, medības ar naktiniek un svešās platībās
Ekskluzīvi 12. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Ekskluzīvi 11. jūnijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Dzīvnieku mazuļu glābšanas epidēmija. Glābējs vai bērnu zaglis?
Ekskluzīvi 9. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kad nogalināt nedrīkst, bet pautus nogriezt gan vajadzētu! “Šauj garām!” #286 epizode
Ekskluzīvi 4. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Izdevusies stirnāžu sezonas atklāšana. Liela nozīme ir tēmēklim
Ekskluzīvi 3. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Whatsapp grupas nodevēji, kad gaidīt inspektoru, torņu mērītāji
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Optikas, kalibri un klusinātāja ietekme – tālšaušana ar Aivaru Bundzēnu. Praktiskais semnārs #56
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Kad čomi uzmet, bet mežacūkas kāp tornī un tēmēkli aizmirsti auto. Video bloga #92 epizode
Ekskluzīvi 30. maijs, 2025

Lasītākie