Andreju Fjodorovu no Vecumniekiem daudzi putnusuņu īpašnieki zina kā cilvēku, kurš palīdz iemācīties audzināt putnusuni un medīt ar to. Viņš ir arī kinologs. Pie Andreja gan ir vērts braukt tikai tad, ja suns jau apguvis paklausību. Andrejam pašam ir divi vācu asspalvainie putnusuņi – Elza un Gucis, kuri lielisku sevi parādījuši kā medībās, tā arī izstādēs un darba pārbaudēs. Kā Andrejs kļuva par suņu vīru?
Kāpēc tu esi suņu vīrs un mednieks?
Nu, vispirms es kļuvu par mednieku. Mednieks, ja tā var teikt, esmu no bērna kājas. Jau no astoņiem gadiem gāju dzinējos. Mans tēvs ir mednieks. Viņš gan vairs nav tik aktīvs kā savulaik. Bet es pats, protams, visu laiku pa mežu, gāju sēņot un esmu arī mežsaimnieks. Tās visas lietas ir saistītas, tāpēc arī esmu mednieks. Un vairāk tieši putnu mednieks.
Spriežot pēc suņiem, ko tu audzini, tas tā ir.
Vienu sezonu, tas varēja būt pirms gadiem piecpadsmit, nomedīju ļoti daudz pīļu. Taču atradu labi ja pusi.
Tas jau vēl labs procents, ja medī bez suņa…
Jā, ja tu nomedī dažas. Bet nomedīt kādas 40–50 pīles sezonā un no tām pusi neatrast ir par traku! Tad es nolēmu, ka man vajag suni. Putnusuni!
Diezgan loģiski!
Tas ir diezgan loģiski. Bet man bija noteikums, ka putnusunim arī ziemā jādzīvo ārā, voljērā, siltā būdā. Istaba ir tikai izņēmuma gadījumos. Tāpēc es diezgan ilgi meklēju. Vispirms jau šķirni. Ilgi skatījos uz krievu spanielu. Bet tad sapratu, ka viņš nevar pašķirt to niedru mūri, kur man pīles iekrīt…
Visa pamatā – paklausība. Mēneša personība – Andrejs Fjodorovs
Visu rakstu lasi žurnāla Medības februāra numurā!
“Ar LVM diskusijas rezultātiem neesmu apmierināts! Juris Buškevics. “Šauj garām!” #269 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
