Piektdien, 2022. gadan 8. jūlijā Amatas novada Ģikšu ciemā konstatēts, ka vilki nokoduši deviņas aitas. Taču ganāmpulka saimniece Elīna Aļeksejeva žurnālam Medības atklāj, ka tie nebūt nav vienīgie vilku nokostie dzīvnieki.
“Amatas novada lopkopji šogad ir ļoti cietuši vilku dēļ. Man zināmas ir vēl vismaz četras aitkopju saimniecības, kuras ir cietušas no vilku uzbrukuma.
Aploks, kurā turam aitas ir apjozts ar ganībām domāto žogu, kas sastāv no trim drātīm. Esam ievērojuši vadlīnijās noteikto, ka minimālajam augstumam jābūt 20 – 30 centimetru, augšējā drāts ir 1,2 metrus no zemes, kam vajadzētu pasargāt no vilku uzbrukumiem. Taču zinu saimniecības, kurās tiek izmantoti stacionārie žogi un arī tajās bijuši vilku uzbrukumi. Tāpēc, lai cik augstu vai zemu būs stieples, ja vilks vēlēsies, tas atradīs iespēju tikt aplokā… Un, galu galā mums jāgana aitas, nevis vilki.
8. jūlija rītā vilki uzbruka jau piekto reizi un saplēsa deviņas aitas, taču kopējais nokosto dzīvnieku skaits ir vismaz 50! Daļa dzīvnieku tiek noplēsti uz vietas ganībās, daļa pazuduši. Mēs staigājam pa laukiem un mežiem un mēģinām saprast, cik dzīvnieku ir noplēsts. Tas ir pats briesmīgākais, ko saimnieks var darīt, kā vākt sakropļotos nogalināto mājdzīvnieku līķus. Redzēt šo dzīvnieku ciešanas, kuras reizēm arī nācās izbeigt, jo tiem palīdzēt vairs nebija iespējams. Šie dzīvnieki tika audzēti ar lielām rūpēm un mīlestību…”
“Ganāmpulks ir liels, tāpēc to pārskaita šķirojot un pirms lecināšanas. Tad arī varēs uzzināt precīzu pazudušo aitu skaitu. Un tas ir tikai mūsu saimniecībā, neskaitot apkārtējās.
Ziņojām par notikušo un pie mums atbrauca apsekoja notikuma vietu, taču ir cilvēki, kuri neziņo. Neziņošana arī par vienu vienīgu noplēstu lopu saimniecībā neļauj parādīt patieso plēsēju uzbrukumu skaitu, tāpēc ļoti lūdzu saimniekus pēc katra uzbrukuma ziņot Valsts meža dienestam, lai pēc katra šāda gadījuma būtu iespējams faktiskos vilku nodarītos postījumus lopkopībai. Uzbrukumus, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu vilku nomedīšanas apjoma noteikšanai. Iespējams, ja mūsu valstī izmaksātu kompensācijas par noplēstajiem dzīvniekiem, kā tas notiek kaimiņvalstīs, tad cilvēki ziņotu vairāk.
Neesam dzirdējuši, ka kāds no vietējiem medniekiem būtu nomedījis vilku, kad prasījām padomu, kā rīkoties, lai vilki neatgrieztos saimniecībā. Viņi ieteica izkarināt sarkanus karodziņus ap aploku, atbaidīt ar skaņu, gaismas efektiem, bet līdz šim paši mednieki nav varējuši palīdzēt, jo šobrīd nav arī vilku medību sezona. Zinu, ka ir kolektīvi, kuri īpaši pievēršas vilku medībām. Tāpat jāsaka, ka iepriekš ar šiem plēsējiem mūsu pusē nebija tik lielu problēmu. Mūsu saimniecība ar šo saskaras tikai šovasar. Saimniekojam jau kopš 2015. gada.
Valsts meža dienesta pārstāvis, kurš bija atbraucis apsekot notikuma vietu, aicināja vērsties pie vietējiem medniekiem ar aicinājumu organizēt konkrēto vilku nomedīšanu. Medniekiem, ar kuriem runāju, nav pieredzes šādu medību organizēšanā, jo, visticamāk, būs nepieciešama pieredzējušu vilku piegaudotāju palīdzība,” tā Elīna Aļeksejeva.
Vilku postījumi Amatas novadā
“Katrā gadījumā nav pieļaujams, ka vilki izposta aitkopības nozari Latvijā, kas pēc manas un citu saimnieku stāstītās pieredzes samazinās, nevis aug. Arī mēs nopietni apsveram domu par likvidāciju, jo pēdējais gadījums, kad vilki izdzina aitas no kūts, kas atrodas pie pašas mājas un mums likās pats drošākais iespējamais patvērums, liek mums šaubīties vai maz varam nodrošināt saviem dzīvniekiem drošu mītni. Jā, visticamāk, ieraugot vilku, aitas sabijās un izskrēja cauri metāla sētai vai arī vilks tomēr bija tai pārlēcis pāri un izdzinis dzīvniekus.
Būtu jāveic kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos, lai mednieki mums varētu palīdzēt arī tad, kad nav vilku medību sezona, piemēram, ļaujot medīt plēsējus novietnēs vai to tuvumā, lai mednieks brauktu un medītu. Citādi saimnieks tiek atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī.”
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Saimniekiem noteikti jāziņo par katru šādu gadījumu Valsts meža dienestam un saimnieki to arī dara. Ja situācija ik bīstama, teorētiski un praktiski mēs varam izsniegt medību atļauju arī ārpus medību termiņa. Taču, lai atļauju izsniegtu, saimniekiem ir jāveic preventīvie pasākumi atbilstoši vadlīnijām, lai mājlopos pasargātu no plēsējiem.
Vilks ir ierobežoti izmantojama aizsargājamā suga. Ir jābūt pamatojumam, kāpēc tiek piešķirta nomedīšanas atļauja ārpus sezonas.
Mēs, piemēram, esam izsnieguši atļauju gadījumos, kad vilki noplēš suņus pie pašām mājām un apdraud arī cilvēkus.
Mednieki vilkus spēj iztraucēt arī tad, ja medī konkrētajās platībās citus dzīvniekus, piemēram stirnāžus un mežacūkas. Mednieka klātbūtne vien spēj atturēt vilku.
Tāpat mēs varam pieplānot zināmu vilku nomedīšanas atļauju skaitu izsniegt konkrētajā apvidū. Tūlīt sāksies vilku medību sezona un medniekiem tas jāizmanto, lai palīdzētu saimniekiem, samazinot vilku skaitu. Ar saskaņojumu drīkst organizēt arī vilku dzinējmedības. Jāsaprot, vai problēmas rada atsevišķs vilks vai vilku ģimene.
Iespēju robežās tiek veiktas DNS analīzes, lai noteiktu konkrētu plēsēju. Igaunijā, piemēram, ir daudz gadījumu, kad aitas plēš zeltainie šakāļi. Šakālis ir nekaunīgs un šādu situāciju nevar izslēgt arī Latvijā. Konkrēto plēsēja sugu nosaka tieši ar DNS analīzēm, ko paņem no nokostā dzīvnieka atliekām.”
Aculiecinieks. Lībagu pagasts. Pusnaktī pagalmā ienāk vilks
Vilku maltīte pie krituša aļņa
Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšanaSaistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
