Ja uz situāciju raugās no ģenētiskā materiāla viedokļa un salīdzina ar staltbriedi, kam uz Latviju ir atvesti ļoti daudz dažādu asinslīniju brieži, kas ir sajaukušies, tad alnis ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī. Pozitīvi ir tas, ka līdz žoga uzcelšanai notika ģenētiskā materiāla apmaiņa ar kaimiņiem austrumos. Līdz ar to var redzēt, ka viena vecuma dzīvniekiem Latgalē un Vidzemē būtiski atšķiras trofeju kvalitāte. Par to pašlaik liecina nevis pētījums, bet vizuālie novērtējumi. Vidzemē tā paša vecuma aļņiem ir krietni mazākas trofejas nekā tiem aļņiem, kas ir Latgalē. Līdz ar to var teikt, ka aļņu populācija Vidzemē ir stipri traumēta, salīdzinot ar populāciju Latgalē, lai gan abos novados bijuši vienādi medību principi. Loģiski, ka aļņu populācija ir stipri degradēta arī Kurzemē un Zemgalē. Es jau vairākas reizes esmu teicis, ka aļņu populācijā Latvijā bērni taisa bērnus. Un tā ir nenormāla situācija. Gan zinātne, gan ārsti, gan ģenētiķi minētās aizdomas apliecina. Riestā piedalās jauni nepieauguši dzīvnieki.
Ja runā par dzīvnieku skaitu populācijā, tad Latgalē, var teikt, viss ir kārtībā. Vidzemē šāda situācija ir tikai dažos reģionos vai pat lokālās vietās, kur saprātīga aļņu apsaimniekošana ir jau ieviesta vismaz pirms trīs gadiem. Pārējā Vidzemē aļņu blīvums var būt augstāk, nenodarot būtiskus bojājumus mežsaimniecībai. Savukārt Kurzeme šajā ziņā izskatās pavisam žēlīgi. Protams, ir atsevišķas ļoti lokālas vietas, kur alnim tīk dzīvot un cenšas saglabāt. Bēdīgākais Kurzemes un Zemgales stāstā ir tas, ka alnis medību grozā ir tikai tāda piešprice, kas medniekiem nerada nekādu interesi ar šo alni saimniekot, attīstīt populāciju.
Taču aļņu populāciju attīstīt var, tikai izmantojot mednieku rokas un zināšanas. Ja medniekiem intereses nav vai tā ir vāja, tad populācijas attīstība ir praktiski neiespējama.
Vēl viena ļoti svarīga lieta – alnim ir sabojāta dzimuma struktūra. Dati atklāj, ka mednieki pārāk daudz medī buļļus. Un šāds ceļš var beigties tikai un vienīgi grāvī.
Lai arī no kuras perspektīvas skatītos, pēdējos 30 gados ir gājis kā pa celmiem. Līdz ar to aļņu populācijas nākotne izskatās ļoti drūma. Īpaši, ņemot vērā žogu uz austrumu robežas un nākotnē paredzēto Rail Baltica trasi.
Vairāk lasi žurnāla Medības decembra numurā.
59 kg bebrs un 29 kg jenotsuns, un maģiskais tornis ar džakuzi. “Šauj garām!” #315 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
