Septembrī plašas diskusijas Eiropas gaiteņos izvērsās par Eiropas Savienības vilku populāciju apsaimniekošanu, bet šoreiz iniciatīva nāca nevis no pašas Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorāta Vide, bet gan no EK vadības, proti, pašas prezidentes Urzulas fon der Leienas. Diskusija par elastīgākiem vilku apsaimniekošanas, lasi, kontrolētu medību, nosacījumiem virmo jau sen, jo lielo plēsēju jautājums ir klātesošs visās diskusijās, bet Eiropas Komisija līdz šim negribēja, nevēlējās, neuzskatīja par vajadzīgu ieklausīties lauku iedzīvotāju, mednieku, lauksaimnieku, sabiedrības locekļu un arī zinātnieku viedokļos un pat Eiropas Parlamenta nostājā. Šeit pārsteidz divas savā ziņā paradoksālas lietas. Nopietna diskusija sākās tikai pēc tam, kad fon der Leienas ponijs krita nevienlīdzīgā cīņā ar vilkiem un EK prezidente publiski paziņoja, ka vilki rada apdraudējumu ne tikai mājlopiem, bet arī sabiedrībai, par ko piedzīvoja milzu uzbrukumu no dzīvnieku tiesību aizstāvju puses. Loģiski… ko citu varēja gaidīt!
Otrs paradokss ir tāds, ka, par spīti tam, ka Eiropas Savienībā vilku un arī citu lielo plēsēju skaits pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis, tomēr EK vilku populācijas novērtējums to neatspoguļo, jo apdraudēto populāciju skaits ir nevis samazinājies, bet pieaudzis. Kā tas iespējams? Piemēram, ja pēc pārsimt gadu pārtraukuma vilki uzrodas Nīderlandē, saprotams, ka to skaits ir neliels, tādēļ populācijas stāvoklis attiecīgi ir nelabvēlīgs. To populāciju skaits, kuru statuss tiek vērtēts kā nelabvēlīgs, ir palielinājies gluži vienkārši tādēļ, ka vilki konkrētās valstīs nav bijuši vispār, pēkšņi uzradušies un tagad situācija teorētiski sanāk sliktāka nekā iepriekš. Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) norāda, ka ES vilku aizsardzības veiksmes stāsts ir reāli pazudis nepareizi interpretētos datos.
Jautrība slēpjas arī tajā faktā, ka pēc fon der Leienas paziņojuma Eiropas Komisija steidzīgi sāka taujāt pēc datiem par vilku populāciju dalībvalstīm, dodot tām divas nedēļas, kaut gan tuvojas arī oficiālais ziņošanas laiks, kas ir saistošs visām dalībvalstīm. Te jājautā – vai tam sekos kāda konkrēta rīcība vai tā ir darbības imitācija?
Katrus sešus gadus visām dalībvalstīm jāziņo EK par t. s. Biotopu direktīvas ieviešanas sekmēm, īpašu uzmanību pievēršot direktīvā minēto sugu un biotopu statusam. 2019. gadā tika iesniegti dati par laiku no 2013. līdz 2018. gadam, un FACE bija tā, kas šos datus pārskatīja, vērtējot populācijas tendences, izplatību un biotopu stāvokli attiecībā uz Eiropas lielajiem plēsējiem. Vilki ir atgriezušies Beļģijā 2018. gadā pēc simt gadu pārtraukuma, tādā veidā var uzskatīt, ka šis lielais plēsējs ir atgriezies visās ES valstīs. Vilki ir sastopami visur, un tie ļoti sekmīgi arī vairojas, kas nozīmē, ka populācija pieaug. Kopš 2001.–2006. gada ziņošanas perioda ir parādījušās 20 jaunas populācijas. 2019. gadā tika ziņots kopumā par 45 populācijām, un izplatības tendences lielākajā daļā gadījumu ir bijušas pozitīvas. Jāņem vērā gan tas, ka Eiropā lielāki draudi vilkiem un citiem plēsējiem ir cilvēka radīta biotopu fragmentācija, bet ar visu to vilku skaits ir pieaudzis.
Tomēr šī pozitīvā tendence netika atspoguļota EK sniegtajā vilku aizsardzības statusa novērtējumā. Šis novērtējums patiesībā ir ļoti svarīgs, jo tas būtiski ietekmē vilku iespējamās apsaimniekošanas iespējas. Te arī parādās skaitļi. Proti, 2019. gadā vilku populācijas ar labvēlīgu aizsardzības statusu ir samazinājušās no 58% uz 40%. Vienlaikus vilku populācijas ar nelabvēlīgu aizsardzības statusu palielinājušās no 39% uz 43%. Līdz ar to arī vilku skaita palielināšanās Eiropā nav korekti atspoguļota ziņojumā.
FACE savā pozīcijā attiecībā uz vilkiem Eiropā norāda, ka mednieki vienmēr ir bijuši un arī būs ļoti svarīgi, ja ne galvenie spēlētāji to aizsardzībā un apsaimniekošanā. Lai saglabātu veselīgu un ilgtspējīgu vilku populāciju Eiropā, vienlaikus nodrošinot iespēju šiem lielajiem plēsējiem sadzīvot ar lauku iedzīvotāju interesēm, kā arī ar citām sugām, ir nepieciešama aktīva vilku un arī citu lielo plēsēju apsaimniekošanas programma. Jāņem vērā arī skarto pušu vajadzības un intereses vietējā līmenī. Dalībvalstīm jādod iespēja aktīvi apsaimniekot vilkus tādā veidā, kas vienlaikus nodrošina to aizsardzību, kā arī padara iespējamus citus lauku teritorijām raksturīgus darbību veidus, tajā skaitā arī medības un medījamo dzīvnieku apsaimniekošanu.
FACE arī norāda, ka ideja par elastīgo Biotopu direktīvas 4. pielikumu principā ir beigusies, jo savā ziņā direktīva paredz arī apsaimniekošanas iespējas aizsargājamiem dzīvniekiem, tomēr to neiespējamu padarījusi Eiropas Komisijas normatīvā akta interpretācija. Tādēļ arī mēs Latvijā dabūjām izslēgt lūsi no medījamo dzīvnieku saraksta. Eiropas Komisija uzstāja, ka tās sugas, kas minētas direktīvas 4. pielikumā, nedrīkst būt medījamo dzīvnieku sarakstā.
Latvijas vilki ir direktīvas 5. pielikumā, kas paredz samērā brīvu apsaimniekošanu kontrolētu medību veidā, bet tas neattiecas uz tām valstīm, kur vilki, par spīti to skaita pieaugumam, ir iesprūduši 4. pielikumā. Piedevām vēl, neraugoties pat uz Eiropas Parlamenta aicinājumu padarīt direktīvas prasības elastīgākas, tika pārskatītas vadlīnijas Biotopu direktīvas normu piemērošanai, padarot visu vēl sarežģītāku un grūtāku, kā arī tika sāktas vairākas procedūras pret ES dalībvalstīm, kur tādā vai citādā veidā mēģināja atļaut vilku populācijas kontroli. Tagad jau arī principā lūšus Latvijā varētu medīt, ja Dabas aizsardzības pārvalde izsniegtu atļaujas, bet šī iestāde to nedara, laikam baidoties no EK represijām. Rezultātā situācija ir tāda, ka lielā daļā ES valstu vilku skaits pieaug, rodas konflikti, postījumi un problēmas, ko EK nav gatava risināt. Kas notiks, kad lauku iedzīvotāju pacietība beigsies un tie ķersies klāt nelikumīgiem risinājumiem?
Situācija ir tāda, ka lielā daļā ES valstu vilku skaits pieaug, rodas konflikti, postījumi un problēmas, ko EK nav gatava risināt. Kas notiks, kad lauku iedzīvotāju pacietība beigsies un tie ķersies klāt nelikumīgiem risinājumiem?
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Kurš kalibs labāks – 7×64, .308 Win vai 30-06 Sprg? “Šauj garām!” #199 epizode
Oktobra numurā par to kā legalizēt medījumu
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
