14. – 15. novembrī notika FACE Baltijas valstu mednieku asociāciju forums, kura laikā tika apspriestas aktualitātes, problēmas un iespējamie risinājumi.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) pārstāv Eiropas 7 miljonus medniekus, un galvenais šīs organizācijas darbības virziens ir mednieku interešu pārstāvniecība Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. FACE Rīgā pārstāvēja tās izpilddirektors Deivids Skalans, kurš stāstīja par dažādām būtiskām Briseles gaiteņu aktualitātēm.
Apmēram 80% lēmumu, kas tiek pieņemti Briselē attiecībā uz medībām, dabas aizsardzību, ieroču apriti un citiem jautājumiem, tieši ietekmē medniekus nacionālā līmenī. Viena no lielākajām tēmām joprojām ir lielo plēsēju apsaimniekošana. Deivids Skalans skaidroja, ka FACE 15. novembrī ar atklāto vēstuli vērsās pie Eiropas Komisijas prezidentes Leijenas kundzes, aicinot aktīvi rīkoties, lai risinātu vilku problēmas visā ES.
Vēl viena būtiska tēma ir totāls svina munīcijas aizliegums. Lai gan šobrīd ir iesniegti Eiropas Komisijai visi ziņojumi, kā arī priekšlikumi, šī jautājuma virzība ir apstājusies Ukrainas kara dēļ, jo medniekiem grib liegt svina munīcijas izmantošanu, savukārt armijai šādi ierobežojumi nav paredzēti. Tāpat tika diskutēts par Āfrikas cūku mēri, migrējošo putnu populācijām, citām aktualitātēm.
Igaunijas Mednieku savienības pārstāvis Tonis Korts stāstīja par jauno medību lietotni, kas ieviesta Igaunijā, kas ļauj norakstīt medību atļaujas, ziņot par novērojumiem, redzēt savu atrašanās vietu. Nu jau 80 % mednieku izvēlas izmantot šo lietotni. Galvenais mērķis – atbrīvoties no nepieciešamības aizpildīt atļaujas un atskaites papīra formātā. Igaunijas mednieki uzsver, ka viņiem ir galvenais panākt, ka mednieki ievēro likumus un medības būtu caurspīdīgs process, un šīs lietotnes izmantošana to nodrošina.
Savukārt Lietuvas mednieku pārstāvji stāstīja par viņu centieniem atļaut medībās izmantot nakts redzamības un termālās ierīces. Vēl pagājušā gadā tās bīstamības ziņā bija pielīdzinātas tankiem un lielgabaliem. Šobrīd ir panāks, ka mednieks var šādu ierīci iegādāties, tomēr joprojām notiek cīņa Seimā, lai šīs ierīces ar ierobežojumiem legalizētu.
Tāpat par to, kādas iespējas ir apturēt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā un arī citās valstīs, stāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants. Viņš norādīja, ka šobrīd nav ko cerēt uz vakcīnu, kas joprojām vēl ir izstrādes procesā. Viņš aicināja medniekus aktīvāk iesaistīties ĀCM apkarošanā, norādot, ka ievērojami jāsamazina mežacūku skaits, lai tuvākos gados rastu iespēju šo slimību pilnībā apturēt. Tomēr joprojām ir daudz problēmu, kas jārisina. Galvenā – mednieku motivācija aktīvāk iesaistīties mēra apkarošanā.
LATMA valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norādīja, ka šādi pasākumi ir svarīgi, lai uzzinātu ko jaunu un stiprinātu sadarbību starp Baltijas valstu mednieku asociācijām. “Problēmas dažādās valstīs ir līdzīgas, bet risinājumi ir atšķirīga, tādēļ šī ir iespēja kaut ko iemācīties. Tas var mums pašiem vēlāk noderēt.”
Avots: Latma
Medības ir drauds dabai? FACE pēta, kāda ir medību negatīvā ietekme uz vidi
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Novembra numurā par drošību – nav nekā svarīgāka!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
