Medību dieviete Diāna īpaši labvēlīga bijusi Aivaram Liepkalnam, kurš medī Jēkabpils novada Kalna pagastā. Vispirms viņš nomedījis medaļnieku āzi, bet jau nākamajā vakarā vienradzi.
“Stāsts diezgan īss. Šo stirnāzi ievēroju medību kamerās un nolēmu nomedīt. Tajā vakarā nesanāca aiziet. Aizbraucu uz citu lauku rukšus skatīties un nomedīju ļoti glītu āzīti. Tā trofeja noteikti ir medaļas vērta. Nākamajā vakarā ieminējos sievai, ka jāapseko lauki, kas netālu no mājam. Viņa nedaudz dusmojās, ka jau kuru vakaru dodos medībās. Tā nu gāju palielam laukam apkārt. Saule vēl augstu. Ievēroju stirnu. Galva augšā un skatās. Viens āzis jau mājās, tāpēc uz buku nebiju dikti iesprindzis. Āzis sāka nākt man virsū. Noliku trijkāji un optikā ieraudzīju, ka tas taču mans vienradzis! Āzītis pieskrēja divdesmit metru attālumā, un es raidīju precīzu šāvienu. Uz galvas tam bija viens rags, otra puse pilnīgi gluda. Šie viņam varēja būt otrie, iespējams, trešie ragi. Medības beidzās divdesmit minūšu laikā, un sievai nevajadzēja ilgi dusmoties, biju ātri mājās. Kad galvaskausu novārīju, atklājās, ka raga pamatnes vietā kaulā ir tāds kā puniņš, kā rēta. Iespējams, tās ir senas traumas sekas,” spriež mednieks.
Par to, kā Jānis Pūtelis “nočakarēja” medības? “Šauj garām!” #147 epizode
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
