Nomedīto dzīvnieku jācenšas izmantot pēc iespējas pilnīgāk. Taču bieži vien tieši medījuma āda ir tā, kas dažādu iemeslu dēļ paliek novārtā – pietrūkst laika, uzņēmības, nav vēlēšanās izmantot ģērētavu pakalpojumus, kas nebūt nav lēti un ne vienmēr ir viegli pieejami. Guna Zariņa no Valmieras novada Rubenes pagasta atklājusi, kā ādas izģērēt mājas apstākļos, turklāt izmantojot tikai tos līdzekļus, kas pieejami dabā, ikvienā aptiekā un lielveikalu saimniecības preču nodaļā. Guna nāk no mednieku dzimtas. Viņas vectēvs Atis bijis mednieks un mazmeitai ne tikai stāstījis mednieku stāstus, bet jau bērnībā iemācījis pazīt mežu, lasīt dzīvnieku pēdās ierakstītos stāstus un to, kā mežā neapmaldīties. Ņēmis līdzi uz mežu siet slotiņas. Guna atceras, ka vectēvam stāsti padevušies tikpat labi kā Minhauzenam!
Guna pati nav medniece, taču viņa labprāt iet medībās. Savu vīru Arvi viņa Ziemassvētkos pārsteigusi ar to, ka pieteikusi mednieku kursos. Arvis bijis pārsteigts, taču tagad ļoti labprāt dodas medībās – tas ir dzīvesveids, kurā abi viens otru var atbalstīt un vienlaikus iegūt sev pārtiku. Arī ādas, ko lietot sadzīvē. “Man bija žēl, ka nomedīto bebru ādas paliek neizmantotas. Tās taču ir lieliskas. Tāpēc sāku meklēt informāciju par to, kā ādas izģērēt mājas apstākļos,” stāsta Guna. “Izrādījās, nebūt nav nepieciešamas dārgas un grūti sagādājamas ķimikālijas. Vajadzīga vien pacietība un rūpīgs darbs. Sameklēto rūpīgi pierakstīju un pārbaudīju praksē, līdz izveidoju pati savu recepti. Ādas ģērēšana prasa daudz laika – no trim nedēļām līdz pat mēnesim.” Kad dzīvnieks nomedīts, ādu rūpīgi nodīrā, cenšoties pie tās atstāt pēc iespējas mazāk tauku un plēvju – pēc tam ar ādu strādāt ir vieglāk. Protams, jācenšas ādā neiegriezt. Ādu rūpīgi iesāla, ja nav iespējas ģērēšanu sākt uzreiz. Vienai vidēja lieluma bebrādai vajag kilogramu sāls pirmajā sālīšanas reizē. Jēlā ādas puse rūpīgi jāapber ar sāli, lai tas pilnībā pārklātu ādu un iekļūtu arī ādas krokās pie ķepām.
Kad ir laiks ģērēšanai, sāli nomazgā un ādu mērcē aukstā ūdenī, lai tā atkal kļūtu mīksta. Mērcēšanai lieto ūdeni, kurā uz 10 litriem ūdens pievieno divas ēdamkarotes sāls. Mērcē aptuveni 12 stundas. Ja āda vietām vēl ir stingra, sagatavo jaunu šķīdumu un mērcēšanu turpina. Kad āda kļuvusi mīksta, ar neasu nazīti vai citu šim mērķim piemērotu rīku no ādas notīra pēc iespējas vairāk atlikušo tauku un plēvju. Ass nazis ādu sabojās. Kā turēt nazi – stāvi vai slīpāk, atkarīgs no apstrādājamās vietas.
“Jo mazāks bebrs, jo vairāk jāuzmanās, jo ādiņa plānāka un to vieglāk sagriezt. Pirmajā ādā man bija ļoti daudz iegriezumu, kamēr iemanījos, kas un kā darāms,” atceras Guna.
Kad āda notīrīta, to mazgā ar trauku mazgāšanai domāto līdzekli Fairy vai veļas pulveri. Fairy lieliski šķīdina taukus! Ādu pakar, lai notek liekais ūdens. Nākamais posms – ādu mērcē galda etiķa un vārāmā sāls šķīdumā. Uz litru ūdens nepieciešami 300 g etiķa un ēdamkarote sāls. Vienai ādai nepieciešami pieci litri šāda šķīduma. Ādas mērcēšanas laiks šādā šķīdumā atkarīgs no tā, cik dzīvnieks bijis vecs. Jaunam dzīvniekam pietiks ar piecām stundām, vecākam vajadzēs 24 stundas. Par to, vai mērcēšanu var pārtraukt, pārliecinās, ādu stipri saliecot un iespiežot tajā ar nagu. Jā āda ir mīksta un tajā parādās balta svītriņa, process ir pabeigts.
Ādu izņem no šķīduma, notecina lieko ūdeni un liek zem sloga nospiesties, lai iztecētu viss šķidrums. Pietiks, ja ādu ieliks starp diviem dēlīšiem un virsū uzliks piecus kilogramus smagu slogu. Mitruma notecināšanas laiks – 12–24 stundas.
Nākamais posms – ādu mazgā sodas ūdenī. Uz 10 litriem ūdens ņem 10–15 gramus sodas un 10 ēdamkarotes sāls. Ādu šķīdumā iemērc uz 30 minūtēm līdz stundai. Ādu atkal mazgā ar Fairy un var ķerties pie miecēšanas. No ādas jānotecina liekais mitrums, taču tā nedrīkst izšūt. Miecēšanai nepieciešamo šķīdumu sagatavo, piecu litru tilpuma katlu piepildot ar sīki sagrieztiem jauniem ozola vai vītola zaru gabaliņiem, vislabāk jaunajiem dzinumiem. Pārlej ar ūdeni un vāra 45 minūtes līdz stundai. Šķīdumu nokāš un atdzesē.
Ādu šķīdumā iemērc uz 6–24 stundām. Ādu vēlreiz mazgā ar Fairy un nostiepj uz piemērota izmēra rāmja. To var pienaglot pie saplākšņa vai iestiept metāla aplī. Vispirms ādu pienaglo ar vilnu uz augšu. Kad vilna apžuvusi, ādu apgriež otrādi ar vilnu pret saplāksni un nostiepj no jauna. Aptuveni pēc divām dienām ādu mīkstina – ieziež ar glicerīna un olas dzeltenuma maisījumu. Noņem no saplākšņa vai izņem no metāla apļa. Uz vienu olas dzeltenumu vajag 25 ml glicerīna. Ar šo daudzumu pietiks nelielas bebrādas apstrādei. Lielākai ādai vajadzēs divas trīs maisījuma porcijas. Maisījumu ar otiņu rūpīgi iestrādā ādā, īpaši bagātīgi jāieziež muguras un galvas daļa. Ja nepieciešams, procedūru pēc 2–3 stundām atkārto. Darbība ir pabeigta, kad āda maisījumu vairs neiesūc. Lieko maisījumu var noslaucīt. Ādu žāvē sausā, ēnainā vietā, tālāk no apkures ierīcēm. Tai jāizžūst lēnām!
Kad āda izžāvēta, to slīpē ar elektrisko slīpmašīnu, izmantojot 180–220 raupjuma smilšpapīru. Tāpat ādu ar rokām mīca un staipa, līdz tā kļūst mīksta. “Esmu palūgusi kaimiņam izgatavot rulli, kurā āda tiktu mīcīta bez roku darba – tam jābūt rotējošam cilindram, kurā āda varētu velties un locīties pati. Ādas izmantojam gan mājās, gan automašīnā – sēdēšanai. Viena stāv arī vīra medību tornītī. Uz ādām sēdēt ir daudz ērtāk. Tās saulē nesakarst, un uz tām sēdot nesvīst. No ādām var izgatavot daudz citu sadzīvē nepieciešamu lietu. Ja būs iespēja, mēģināšu pati šūt arī bebrādas vesti,” skaidro Guna Zariņa.
Kad slikta oma, vai medībās veicas? Svilpe, ar kuru var arī vilku piesaukt
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
