Redakcija saņēmusi kārtējo apliecinājumu tam, ka vilki nebūt nebaidās no meža tehnikas un neatlaidīgi vēro mežstrādniekus, dažreiz pat visas dienas garumā. Harvestera operators Zintis nofilmējis vilku, kas nesteidzīgā gaitā šķērsojis cirsmu. Nonācis līdz meža malai, tas apstājies un vērojis mežistrādes darbinieku.
“Es strādāju un pēkšņi ievēroju vilku. Paņēmu telefonu, izkāpu no harvestera kabīnes, lai nofilmētu viesi. Vilks vienkārši bez emocijām aplūkoja mūs, izgāja cauri cirsmai un nesteidzīgi iegāja mežā. Tas bija no rīta,” savu stāstījumu iesāka harvestera operators Zintis.
Video skaties žurnāla Medības Youtube kanālā!
Pēc aculiecinieka stāstītā, vilks, kas šķērsoja izcirtumu no rīta, visticamāk, novēroja mežstrādniekus visu dienu. “Vakarā, kad beidzu darbu un vajadzēja uzpildīt harvestera bāku, atskārtu, ka vilks nekur prom nav aizgājis. Kamēr lēju degvielu, uzpūta vējiņš un atnesa vilka smārdu. Tas ir ļoti līdzīgs slapja suņa vilnas smakai. Es sapratu, ka plēsējs kaut kur netālu stāv un vēro mūs. Pēc tam runājām ar darbu vadītāju un spriedām, ka tas varētu būt vilks, kurš sargā midzeni. Mežistrādes vadītājs pat teicās dzirdējis vilcēnu balsis kaut kur mežā,” atklāja Zintis, piebilzdams, ka šis vilks divas reizes nācis izcirtumā. Pirmo reizi plēsēju redzēja kolēģis, taču viņš nav nofilmējis dzīvnieku. Video ir redzams, ka tas ir tēviņš.
Šī tikšanās risinājās Ventspils novada mežos. Tomēr tas nav pirmais gadījums, kad 30 gadu vecajam harvestera operatoram nācies aci pret aci sastapties ar vilku.
“Aptuveni pirms pusotra gada vilks mani izsekoja. Es pārbraucu no vienas mežistrādes vietas uz citu un ievēroju, ka man pakaļ skrien dzīvnieks. Sākumā domāju, ka tas ir kaut kāds noplucis suns. Ieskatījos vērīgāk un sapratu, ka tas ne pārāk atgādina suni. Apturēju traktoru. Izkāpu no kabīnes, lai nofilmētu. Vilks pēc tam vēl drusku paskrēja man pakaļ un tad iegāja mežā,” pastāstīja Zintis.
Pēc tam Zintis esot runājis ar medniekiem. Vīri teikuši, ka tas varētu būt bara izstumtais vientuļnieks. Izbadējies un tādēļ meklē ēdienu tuvāk cilvēkiem. Iespējams, kāds cits meža tehnikas vadītājs kādreiz izmetis pa logu ko ēdamu. Vilks domādams, ka tādu dāvanu var sagaidīt no katra traktora šofera, sekojis Zintim.
Vilks ir ļoti plastiska suga un var pielāgoties jebkādiem dzīves apstākļiem. Par to liecina vecās Eiropas valstu pieredze, kur vilku medības ir aizliegtas, bet populācijas strauji pieaug. Piemēram, nelielajā un blīvi apdzīvotajā Nīderlandē pirms dažiem gadiem atgriezās vilks un jūtas tur pat ļoti labi. Vilki nereti nāk māju tuvumā un meklē pārtiku pagalmos. Tie ātri mācās un labi iegaumē dažādas situācijas, tādēļ vilki nebaidās no meža tehnikas un, ja kādreiz ir saņēmuši cienastu, atkal gaidīs, kad pa traktora logu izlidos kaut kas ēdams.
Žurnālam Medības Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš skaidroja: “Savvaļas dzīvnieki, sevišķi plēsēji, nebīstas ne no vieglajiem auto, ne no lauksaimniecības vai mežizstrādes tehnikas. Dzīvnieki ir pieraduši pie lielās lauksaimniecības tehnikas, pie autosatiksmes un nesaista to ar briesmām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ diezgan bieži vilki un dažreiz arī lūši iet bojā autosatiksmes negadījumos. Tas pats arī mežizstrādē. Ir daudz piemēru, kad vilks ir pienācis pavisam klāt pie traktora un pētījis to, pat uzkāpis uz kādas platformas.”
Tāpat arī jāuzsver, ka vilkus un citus plēsējus nevajadzētu pieradināt pie šādas piebarošanas. Dzīvnieks pārstās baidīties no cilvēka, nāks aizvien tuvāk un kaut kādā situācijā tas var kļūt agresīvs.
Pavisam nesen ziņojām par vilceni, kura no cirsmas aiznesa prom savus kucēnus, kamēr to visu nofilmēja harvestera operators. Harvestera operators ieradās mežizstrādes vietā, lai sāktu savu dienas maiņu. Kādu brīdi strādājis, viņš apvērsa harvesteru pretējā virzienā un ieraudzīja vilceni. Pārtraucis darbu, vīrietis sāka filmēt notikumus pie vilku midzeņa, kas turpinājās aptuveni stundu. Šajā laikā vilcene aiznesa projām piecus vilcēnus.
Komentējot šo gadījumu, Jānis Ozoliņš stāstīja, ka, ieraugot cilvēku, vilcene būtu aizbēgusi, bet tā noteikti atgrieztos. “Mīts, ka vilki pamet savus pēcnācējus, radies tādēļ, ka cilvēks, kurš iztraucējis plēsēju migā, redz, kā tas aizbēg, bet nekad neredz, kā vilcene atgriežas. Vilki ir ļoti gudri dzīvnieki. Šādā situācijā mātīte aizbēgtu un nogaidītu, vērodama situāciju. Kad viss nomierinātos, tā atgrieztos un mēģinātu atrast un izglābt vilcēnus. Pateicoties tam, ka harvestera operators neizkāpa no kabīnes un pat neizslēdza motoru, vilcene domāja, ka viss ir kārtībā, un mierīgi aiznesa savus mazuļus uz citu midzeni,” saka zinātnieks, paskaidrodams, ka vilkiem vienmēr ir vairāki midzeņi. “Tas, ka viņa tik ātri paspēja aizskriet prom un atpakaļ (video autors norāda, ka tas prasījis picas līdz septiņas minūtes), nozīmē, ka rezerves midzenis bija ļoti tuvu. Dažreiz pat viena kvartāla ietvaros ir trīs vai vairāk midzeņi.”
PILNS video! Vilcene cirsmā glābj savus vilcēnus. Aculiecinieka kadri.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
