Twitter lietotājs Gints Knoks uzdevis jautājumu Valsts meža dienestam:
“Pēdējā gada laikā novēroju, ka apkaimes mežos mednieki dāsni izgāž piebarošanai dārzeņus. Pēc “banānu kariem” grāvis un stiga pilna ar atlaižu augļiem. Draugs mednieks saka, ka tā nedrīkst – cūku mēri neviens nav atcēlis. Kā tad ir?”
Atbildot uz šo Twitter ierakstu, Valsts meža dienesta norādīja:
“Par šādiem gadījumiem lūdzam ziņot mums, rakstot e-pastu uz medibas@vmd.gov.lv un norādot precīzu lokācijas vietu.”
Jautājums @mezadienests. Pēdējā gada laikā novēroju, ka apkaimes mežos mednieki dāsni izgāž piebarošanai dārzeņus. Pēc "banānu kariem" grāvis un stiga pilna ar atlaižu augļiem. Draugs mednieks saka, ka tā nedrīkst – cūku mēri neviens nav atcēlis. Kā tad ir? pic.twitter.com/I7lQaif119
— Gints Knoks (@Knoks) October 23, 2021
Kārtību, kādā ir atļauta medījamo dzīvnieku piebarošana, nosaka Ministru kabineta noteikumi Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. Noteikumi nosaka principus, kā barotavas pareizi būtu izvietojamas. Lai gan noteikumos nav noteikts, ar ko tieši medījamie dzīvnieki barojami, bet ir nosacījums, ka barību, izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas, barotavās izvieto, ievērojot nosacījumu, ka barības izvietošanas veids un barotavas konstrukcija ir tāda, ka tai nevar piekļūt mežacūka. Tāpat arī noteikumi nosak: ja barībai var piekļūt mežacūka, barotavas atļauts izvietot tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt mežacūkas, un barotavu izvietošanā ievēro šādus nosacījumus:
1. barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
2. barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 hektāriem.
“Šauj garām!” jautājums. Vai medīt piebarošanās vietās ir ētiski?
Kādēļ Beļģijā apturēts mēris, bet Latvijā – nē? “Šauj garām!” #9 extra
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
