Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad saņēmis informāciju par vairāk nekā 60 atrastām beigtām mežacūkām Madonas novadā, informē PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants.
Vietnē X publicēts ieraksts, kurā redzamas pagājušajā nedēļā atrastas netipiski daudz mirušas mežacūkas Madonas novadā.
Arī PVD reaģējis uz lietotnē X publicēto informāciju. “Lai arī laboratoriski apstiprināta diagnoze būs zināma tuvāko dienu laikā, ar lielu varbūtību var apgalvot, ka mežacūku nobeigšanās cēlonis ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM),” norādīja Mārtiņš Seržants.
Kopš 2014. gada, kad ĀCM pirmo reizi tika reģistrēts Latvijā, šādi atradumi nav retums un kopš 2021. gada vasaras tiek novērots atkārtots ĀCM epidemioloģiskais vilnis.
Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatību dabā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina ikvienu, kurš ogojot, sēņojot, medījot, strādājot, sportojot vai vienkārši staigājot, atrod beigtu meža cūku, ziņot par to PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā meža cūka atrasta un saņemt samaksu 50 eiro.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā ĀCM Latvijā konstatēts 100 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta 11 mežacūkām.
Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta 42 mežacūkām Madonas novadā, tostarp 27 mežacūkām Aronas pagastā, deviņām mežacūkām Lazdonas pagastā, trim mežacūkām Mārcienas pagastā un trim mežacūkām Mētrienas pagastā.
Kopā 2024. gadā konstatētas 343 ar mēri slimas mežacūkas kas ir par 204 vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Kopā skarti 22 novadi un 67 pagasti.
Tāpat PVD atgādina, ka izmeklējot nomedītās meža cūkas uz ĀCM, pirms to sadales un nodošanas pārstrādei, ir jāsagaida analīžu rezultāti. Iepriekš jau informējām, ka laikus neapturot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, tas var mainīties un kļūt bīstams arī cilvēkiem, tā brīdina vadošā Latvijas virusoloģe Vaira Īrisa Kalniņa. Speciāliste arī uzsver – sabiedrība pārāk bezatbildīgi izturas pret drošības pasākumiem, kas jāievēro, lai slimību apturētu.
Biodrošības prasības neviens nav atcēlis
Neskatoties uz to, ka daļā Latvijas teritorijas nomedītajām mežacūkām nav jāveic Āfrikas cūku mēra (ĀCM) analīzes, biodrošības prasības neviens nav atcēlis.
Veicamās darbības uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 226 Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu medībās, kas ir spēkā no 2018. gada 20. aprīļa.
Pēc medībām no apaviem un to zolēm notīra augsnes daļas un netīrumus un medībās izmantotos apavus mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iedarbīgi pret Āfrikas cūku mēra vīrusu.
Savukārt medībās izmantoto apģērbu un apavus aizliegts valkāt vietās, kur tur lauksaimniecības dzīvniekus un gatavo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, veic citas darbības, ar kurām tieši vai netieši iespējams pārnest infekcijas slimības ierosinātāju no meža dzīvniekiem uz lauksaimniecības dzīvniekiem.
Pēc medījuma transportēšanas uz medījuma apstrādes vietām aprīkojuma un transportlīdzekļa virsmas, kas bijušas tiešā saskarē ar medījumu, tīra, mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.
Mežacūku nebūs! Āfrikas cūku mēris ir atpakaļ. “Šauj garām!” #141 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
