Deviņi desmit mēneši lielas šķirnes sunim ir kā vidējais tīņu vecums. Jaunā suņa ķermenis jau kaut ko vēlas, bet pats vēl nezina, ko. Savukārt, tā prāts jau zina visu un nevienu nerespektē. Nu klasisks spurains, stūrgalvīgs un ēverģēlīgs tīnis.
Pēkšņi viss aizmirsies
Atkarībā no rakstura šajā vecumā četrkājainais medību kompanjons kļūst vairāk vai mazāk stūrgalvīgs, spītīgs un nepaklausīgs. Tas ir aizmirsis teju visu, ko iemācījies agrākajos mēnešos, un izrāda totālu ignoranci pret saimnieku.
Kā tas izskatās? Piemēram, pastaigas laikā pasaukts, suns pat nepaskatās uz saimnieku, bet turpina savas gaitas: ošņājas, iezīmē teritoriju, var sākt spēlēties, rakt zemi, mētāt kociņu vai vispār pagriezties un iet projām. Ja saimnieks mēģina suni noķert, tas veikli izvairās un nereti uzsāk riņķa danci ap cilvēku, lēkājot un skrienot apkārt ārpus sasniedzamības robežas. Parasti tas izskatās tieši pēc ķircināšanās un nešpetnas jokošanās.
Ko darīt?
Noteikti neatstāt tīņa izgājienus bez uzmanības. Ja ir iedota komanda, nedrīkst pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem atmest ar roku un nomurmināt: “Nekas, citu reizi sanāks.” Pietiek ar vienu piekāpšanos, lai suns zinātu, ka var arī neklausīt.
Saimniekam jābūt gudrākam par suni un jāmāk panākt, lai suns izdara to, kas ir pateikts.
Ja suns nenāk uz komandu Šurp, nevajag lamāties, atkārtot komandu desmit reizes vai mēģināt suni noķert. Nesanāks! Ja komanda ir dota un suns to ignorē, jāsagaida, kad tas paskatās uz saimnieku, un jāskrien prom. Pārāk ilgi gaidīt nevajag. Maksimums 5–10 sekundes. Var izdot kādu papildu skaņu, piemēram, klusu svilpienu vai peles pīkstienu, lai panāktu, ka suns paceļ skatienu, un tad skriet. Otrs variants ir pasaukt suni un, ja tas nenāk, pietupties vai pat nogulties. Suns būs pārsteigts par tādu rīcību un nāks pārbaudīt, kas notiek. Kad suns ir pienācis, nav svarīgi, pēc cik lielas pauzes, viņš ir JĀSLAVĒ un nedrīkst rāt. Lai kā arī gribētos!
Sēdi, Guli, Piecelies – šīs komandas parasti praktizē tiešā cilvēka tuvumā. Šajā tīņu vecumā labāk to darīt ar pavadu. Tas ļaus nekavējoties koriģēt nepareizu uzvedību un neļaus sunim aizbēgt, kad viņam apniks. Kārumi jātur kreisajā rokā, pavada labajā vai otrādi. Komanda jādod vienu reizi. Ja suns nepilda, var viegli paraut aiz pavadas vai pakoriģēt ar roku. Svarīgi ir dot norādi vienu reizi! Kad izdarīts pareizi, suns jāapbalvo ar kārumu vai rotaļāšanos. Pacietības trenēšanai jāmēģina paildzināt pauzi starp brīdi, kad komanda izskanējusi un ir izpildīta, un našķa pasniegšanu. Kamēr suns gaida kārumu, tam jāguļ, jāsēž vai jāstāv mierīgi, skatoties cilvēkam acīs. To var iemācīt, turot roku ar kārumu pie savas mutes.
Ja suns nenes aportu, jārīkojas līdzīgi kā piesaukšanas komandas treniņā. Kad manta vai medījamā dzīvnieka aports ir aizmests un suns tam ir piegājis klāt vai atradis kaut kur iepriekš paslēptu nesamo, saimniekam jāpagaida viena divas sekundes un, ja suns nenāk, ir jāmūk projām. Suns nevarēs pamest medījumu un nevarēs neskriet pakaļ saimniekam.
Apstāšanās komandas treniņi ir viens no sarežģītākajiem pasākumiem, un koriģēt nepareizu uzvedību tajos ir ļoti grūti, jo to mērķis ir iemācīt sunim apstāties lielākā vai mazākā attāluma no saimnieka un stāvēt uz vietas. Tādēļ posms līdz brīdim, kad suns sāk pildīt daudzmaz pareizi, ir jāiziet, izmantojot garo pavadu.
Komandu sunim drīkst dot tikai tad, kad zināt – tā tiks izpildīta
Kā saprast šo jēdzienu? Ļoti vienkārši. Kamēr suns ir jauns, tam interesē itin viss. Ja spēlējas, tad aizrautīgi, ja iet pa pēdām, tad visu aizmirst, ja to kaut kas ir ieinteresējis, apkārtējais tam vairs neeksistē.
Ja, skatoties uz suni, rodas aizdomas, ka tas varētu ignorēt komandu, labāk neteikt neko. Neizpildīta komanda ir slikta pieredze, kuru suns iegaumēs. Jo vairāk tādu situāciju, jo mazāk paklausības un vēlēšanās sadarboties ar saimnieku.
Kad situācija mainās un suņa uzmanību vairs nekas īpaši nesaista, var atsākt treniņu vai likt pienākt.
Varbūt vispār nemācīt?
Eksistē vairāki ar suņu audzināšanu un izmantošanu medībās saistīti mīti, bet viens no noturīgākajiem liecina, ka medību sunim nedrīkst mācīt paklausību, jo tad tas pazaudēs patstāvību un nespēs strādāt medībās ar pilnu atdevi.
Šī mīta piekritējiem jāsaka – tās ir muļķības! Paklausība ir jāmāca kucēnam no pirmās dienas mājās. Par to ir daudz runāts un rakstīts. Process jāsāk visvieglākajā līmenī. Sunim pieaugot, jāprasa aizvien lielāka izpildes konsekvence.
Socializācija jāturpina
Jauno suni nepieciešams socializēt visās jomās. Kontakts ar pazīstamiem un svešiem cilvēkiem, transports un pilsētvide, komunikācija ar suņiem un citiem mājdzīvniekiem.
Kā jau minēts, tīņa vecumā suns mēģina izmainīt pasauli un savu vietu tajā. Arī iepriekšējos mēnešos veiktā socializācija un suņu komunikācijas iemaņas var aizmirsties. Īpaši svarīgi tas ir, ja runa ir par vīriešu kārtas suni, kas šajā vecumā var kļūt dominants un sākt diktēt citiem suņiem savus noteikumus.
Lai kontrolētu šādas izpausmes un nepalaistu visu pašplūsmā, nedrīkst ignorēt sava mīluļa agresīvu un uzmācīgu uzvedību citu suņu klātbūtnē. Jānovērš tā uzmanība ar mantiņām un rotaļu, ar paklausības komandām un kārumiem.
Fizioloģija
Suns turpina attīstīties. Šajā vecumā zobi jau gandrīz pilnībā ir izauguši un žoklis attīstījies, tomēr citi skeleta kauli, locītavas un saistaudi vēl turpina veidoties un nostiprināties. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas izturīgākas un interesantākas rotaļlietas un nodarbes.
Iespējams, ka suns iepriekš nav neko sagrauzis, toties tagad tas var sākt interesēties par saimnieku apaviem un citām lietām. Garākas pastaigas un intelektuālās rotaļlietas var palīdzēt atrisināt problēmu. Pastaigām pēc iespējas biežāk jāizvēlas jaunas vietas, jo pētīšana un orientēšanās dod barību suņa smadzenēm. Jauna pieredze ir viena no tām lietām, ko dēvē par intelektuālo slodzi suņiem.
Desmit mēnešu vecumā mazo šķirņu suņi ir sasnieguši 90% pieaugušā izmēra, bet lielāko šķirņu – ap 70%.
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
