Kopš 2016. gada Zviedrijā tiek īstenota HNS uzraudzība, pārbaudot kritušos dzīvniekus. Aļņu medību sezonā 2017. gadā tika ņemti papildu paraugi no veseliem un nomedītiem aļņiem, lai veiktu pārbaudes. Kopš pagājušā gada pārbaudīti arī briežveidīgie, kas nogalināti ceļu satiksmes negadījumos.
Šā gada martā HNS tika konstatēts sešpadsmit gadus vecai aļņu govij, kas ir pirmais konstatētais šīs slimības gadījums Zviedrijā. Aļņu govs tuvojās cilvēkiem, no tiem nebaidījās, iespējams, tā bija akla.
Alni nogalināja un tā galvu nosūtīja pārbaužu veikšanai. Smadzenēs tika konstatēts HNS. Šā gada maijā tika atklāts otrs šīs slimības gadījums – tāpat sešpadsmit gadus vecai aļņu govij. Pēc neparastas uzvedības novērošanas alnis tika likvidēts. Tāpat kā pirmajā gadījumā, arī šeit HNS tika atrasts smadzeņu audos.
Šie gadījumi ir ļoti līdzīgi Somijas un Norvēģijas HNS piemēriem. Tā kā līdzīgi kā dažos citos gadījumos HNS prioni atrasti smadzenēs, nevis limfmezglos, zinātnieki lēš, ka šis ir HNS paveids, kas raksturīgs veciem dzīvniekiem un ir viena no novecošanas pazīmēm. Tiek pausta hipotēze, ka šis HNS paveids nav lipīgs.
Turklāt reģionā, kur abas slimās aļņu govis atklātas, ir samērā liels tieši vecu aļņu govju īpatsvars, ņemot vērā vietējās medību īpatnības. Sešpadsmit gadi alnim jau ir daudz, un tas jau ir dzīves noriets. Šajā reģionā tiks veikta papildu izpēte, lai gūtu lielāku izpratni par šiem gadījumiem.
Fakti
HNS – lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem
Slimība attīstās lēni:
• dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība
• novērojami kustību traucējumi
• organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanā,
• siekalošanās un zobu griešana
Rezultātā dzīvnieks iet bojā
HNS Eiropā konstatēta Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā
Arī Latvijā tiek īstenota HNS uzraudzības programm.
2018. gadā tika plānots laboratoriski izmeklēt 1000 dzīvnieku.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
