Līnis ir viena no skaistākajām mūsu saldūdens zivīm. Mūsu zelta zivtiņa. Zvīņas tam mazas, blīvas, bet ar cēlmetāla spīdumu. Mazas sarkanas acis, mazās ūsiņas mutes malā izskatās ļoti amizanti. Ļoti plata astes pamatne. Vēl viena raksturīga pazīme ir biezās gļotas, kas pārklāj visu zivs ķermeni. Šī iemesla dēļ nav viegli pacelt noķerto līni un noturēt to rokās. Vēl noteikti jāpiemin līņa lieliskās gastronomiskās īpašības. Esmu dzirdējis pat tādu nosaukumu kā karaliska zivs, tas izsaka daudz. Cept, grilēt, sautēt un kā tik vēl var pagatavot līni, tas vienkārši ir brīnišķīgi, ka līņus varam baudīt tik daudzos variantos. Lai nogaršotu šos izsmalcinātos ēdienus un sajustos kā karalis, ir papildu stimuls apgūt līņu makšķerēšanu. Taču pieredzējuši makšķernieki uzskata, ka šīs zivis ir ne vien skaistas un garšīgas, bet arī iekārojama trofeja. Lielu interesi izraisa līņu izsekošana un pēc tam makšķerēšana. Nē, līnis nav īpaši piesardzīgs, nav īpaši izvēlīgs barībai un ēsmai, tas arī ne pārāk pretojas, kad tiek izvilkts. Katrā ziņā līņus nevar uzskatīt par rekordistiem šajos manis nosauktajos parametros. Taču interesanta ir līņa pēdu atrašana attiecīgajā ūdenskrātuvē, makšķerniekam jāatrod tā īstā atslēdziņa, ar kuru “atslēgt” šo zivi, manuprāt, tas ir īpašs sasniegums. Starp citu, daži vārdi par lielajiem līņiem. Tie spēj izaugt līdz trīs kg svarā, internetā atrodamas ziņas par vēl smagākiem eksemplāriem, bet, ja pieķeras divus kg smags īpatnis, tas paliks atmiņā uz ilgu laiku.
Ūdenstilpes, kuras piemērotas līņiem
Domāju, nevienam nav noslēpums, ka šīm zivīm tīk stāvoši ūdeņi – tie varētu būt dīķi, lielāki vai mazāki ezeri, vecupes, kā arī upju līči. Zivis jāmeklē vietās, kur ir daudz zemūdens veģetācijas un dūņas. Straujās upēs līņus neatradīsiet. Ja arī sastopami upēs, tad mierīgākajās vietās, piekrastes zonā, tuvāk aļģēm.
Karūsas un līņi ir divas purvainākās zivis. Ir ūdenstilpes ar ļoti nelabvēlīgiem skābekļa apstākļiem, kur neviena cita zivs suga, izņemot šīs, gluži vienkārši neizdzīvo. Esmu ievērojis, ka daudzi makšķernieki priekšroku dod karūsu ķeršanai, bet līņi kā retākas zivis ir kā papildu bonuss, par ko copmaņi ir īpaši priecīgi.
Makšķerēšanas panākumi ir tieši atkarīgi no populācijas daudzuma. Nomināli līņi var atrasties attiecīgajā ūdenskrātuvē, taču lomā šo zivju skaits var būt neliels. Pastāvīgs līņu loms, makšķerējot šādā ūdenstilpē, iespējams. Kad sugas īpatņu skaits ir mazs, tās pārstāvji sāk uzvesties ļoti piesardzīgi un ir ārkārtīgi grūti tos ar makšķeri noķert. Gluži pretēji, kad ūdenskrātuvē šie zelta skaistuļi ir lielā daudzumā. Esmu dziļos laukos redzējis ūdenskrātuvi, kur līni ir vieglāk noķert nekā karūsas. Tas ir fenomens.
Labākais līņu ķeršanas laiks
Kā siltumu mīloša zivs līnis ziemas laikā ielien dūņās un ir neaktīvs. Šo zivju aktivizācija sākas no aprīļa vidus līdz nopietnākam rudens aukstā laika sākumam (septembra vidum, bet ir daži gadi, kad pat oktobrī makšķernieku lomos piesakās līņi). Gadā ir divi laika posmi, kad līņi ķeras īpaši aktīvi. Pirmais laika periods ir pavasaris. Zivis atmostas no ziemas miega un sāk pārvietoties pa rezervuāru, vēl pat pirms zaļie aļģu dzinumi ir parādījušies. Intensīvākā līņu barošanās sākas līdz ar zemūdens augu augšanas sākumu. Tas ir posms, kad sāk parādīties niedru pirmie un citu augu pirmie asni, zivis “tusējas” šādās vietās, līdz ar to tās ir ievērojami vieglāk atrast. Parasti šīs vietas ir seklas, te dziļums svārstās no viena līdz 2,5–3 m. Tā kā zivis klīst gar jauno niedru audzītēm, tās ir grūti nepamanīt. Jums vienkārši jāmet makšķeres dažādos attālumos, lai saprastu, kur iet “līņu ceļš”, pašā veģetācijas malā vai nedaudz tālāk. Runājot par šīm takām – tas nav joks, tā ir patiesība. Ļoti bieži zivis pārvietojas grupās, cita pēc citas. Ja kādu no zivīm noķērāt, varat sagaidīt vēl vairākas. Ļoti interesanti ir tas, ka līņus nevar saukt par klasiskām bara zivīm. Vasarā bieži vien līņi pārvietojas pāros, savukārt pavasaros zivis pulcējas lielākās grupās. Makšķerniekam jāatceras, ka līņi uzvedas citādāk nekā pārējās ūdenskrātuves zivis. Līņi nepārvietojas barā, bet gan diezgan izstieptā rindā, cits pēc cita. Tuvojoties vasarai, ūdens sasilst, ūdenskrātuve stipri aizaug, un līņu aktivitāte sāk samazināties. Zivis nārsto siltā ūdenī. Pēc tam līņu makšķerēšana kļūst sarežģītāka, jo tie izplatās pa visu ūdenskrātuvi, turklāt zivis joprojām dod priekšroku dūņām un augu biezokņiem. Bieži vien līņi pārvietojas it kā pa blīvu aļģu paklāju. Ir redzamas burbuļu vītenes no līņiem, kas vago pa gultni, tas nozīmē, ka zivis meklē barību. Nereti ir tā, ka līņi meklē barību, bet makšķernieks nevar tiem piedāvāt, jo zivis šādos brīžos barojas ar gliemīšiem vai citiem bezmugurkaulniekiem un cita barība tām neinteresē. Esmu dzirdējis, ka citi iesaka iztīrīt teritoriju un izraut visu veģetāciju, taču līņi no šādām vietām vienkārši izvairīsies. Protams, daudz kas atkarīgs no veiksmes. Taču ir novērots, ka vasarā ķeras, bet ne tik intensīvi kā pavasaros. Līdz ar rudens aukstuma iestāšanos līņi atkal aktivizējas. Aļģes atmirst un pūst, tādējādi absorbējot skābekli. Karaliskās zivis tagad klīst gar ūdens veģetācijas malu, neaizpeld tālu no ierastajām vietām, taču arī retāk sastopamas pašā augu biezoknī. Līņu makšķerēšanas grūtības rudenī ir tādas, ka šis laika posms ir ļoti neparedzams un ir īslaicīgs. Lai nepalaistu garām līņu aktivitāšu uzliesmojumu, vienkārši jādodas makšķerēt biežāk. Kas attiecas uz labāko diennakts makšķerēšanas laiku, jāatzīst, ka līņi nav cīruļi. Jā, nereti tie izrāda interesi arī agrās rītausmas stundās, bet novērots, ka to aktivizācijas maksimums ir plkst. 7– 9. Tātad, ja esat izvēlējies vietu un mērķējat uz līņiem, jums nav jāceļas pārāk agri. Pavasara un rudens kulminācijas periods var sekot visas dienas garumā. Naktīs iespējams novērot visai neparastus skatus, kā līņi sauļojas un izdod īpatnējas skaņas ūdens virspusē. Zivs paceļas augšējos slāņos un sāk savus vingrinājumus virspusē. Karpai izlecot no ūdens, dzirdam šļakstus, taču līņa “šļakstīšanās” izklausās kā ūdenī krītoši māla kunkulīši. Visai smieklīga izrāde. Šīs skaņas varētu sagaidīt no jebkuras citas zivs, bet ne no resna un kūtra dūņu karaļa.
Vietas izvēle
Vietas, kur dzīvo līņi, nav pārāk dziļas, bet ir stipri aizaugušas vai aizaugs nedaudz vēlāk. Vietas ir klusas. Zivis bieži vien ķeras pie pašas niedru malas vai starp ūdensrozēm. Makšķerniekam jāatrod šie logi, veģetācijas spraugas un jāiemet tur. Pieredzējuši makšķernieki paši izgatavo šādus logus. Nevajag izgrābt visas niedres, tikai jāiztaisa nelieli logi. Attīrīt izcirstos logus iespējams ar garu zaru, kura galā ir tāds kā žuburs. Tas nodrošinās attīrītu vietu, kas ir pietiekama makšķerēšanai. Zivis labprāt iepeldēs šādos logos barības meklējumos.
Inventārs
Līņu makšķerēšanā galvenokārt tiek izmantotas pludiņa makšķeres. Seklās vietas, kas nav pārāk tālu no krasta, ideāli noder, izmantojot pludiņa makšķeri. Izmantot var jebkuru kātu, šeit es domāju gan īsos (3–3,5 m), gan vidējā garuma (4–5 m). Tālu nav jāmet, kātiņu var aprīkot ar nelielu spoli tikai tāpēc, lai būtu vieglāk kontrolēt auklas garumu. Citi makšķernieki izmanto makšķeres bez gredzeniem. Līņu ķeršanas vietās var pieteikties arī lielas karūsas un pat karpas, tāpēc labāk tomēr kātu aprīkot ar spoli. Pamata aukla jāizvēlas 0,2–0,28 mm diametrā, līņu ķeršanai pilnīgi pietiek, pat ja piesakās kāds lielāks eksemplārs. Tā kā makšķerēšana notiek starp augiem un aizķeršanās aiz tiem ir neizbēgama, ieteicams izmantot tievāku aukliņu (0,15–0,18 mm). Pludiņam jābūt garam, bet šauram, ar labu jutību. Āķi izvēlas atkarībā no ēsmas. Parasti līņu pievilināšanai mēs izvēlamies tārpus – gan sliekas, gan naktstārpus –, retāk izmantojam baltos kāpurus. Zivs mute nav maza, tāpēc nav jēgas izmantot mazus āķīšus, tāpat jāraugās, lai āķiem būtu garāks kātiņš.
Līņu makšķerēšanas matadori zeltītos skaistuļus ķer, izmantojot gruntsmakšķeri ar gumijas amortizatoru jeb vienkārši “gumiju”. Ūdens veģetācijā tiek iztīrīts ceļš un tajā tiek “palaists” inventārs. Šajā gadījumā labāk izvēlēties copes vietu ar retāku veģetāciju, jo makšķerēšanas apstākļi ir visai sarežģīti, tad pareizāk būtu ar laivu ievest gumiju ar atsvaru un novietot to tā, kā vajadzētu, kā būtu nepieciešams. Esmu dzirdējis, ka līņi pieķērušies spiningojot. Iespējams, līņus savaldzināja mūsdienu spiningošanas inventārs un ēsmas vai, pareizāk būtu teikt, mānekļi. Silikona mānekļi ļoti labi imitē tārpus, dēles un dažādu kukaiņu kāpurus. Mākslīgos un aromatizētos mānekļus līnis uzskata par pievilcīgiem un ēdamiem. Interesanti, ka par šādiem gadījumiem galvenokārt esmu dzirdējis pavasarī, kad līņiem ir aktivitātes fāze, turklāt tie ir novēroti rezervuāros ar augstu šo zivju koncentrāciju.
Par ēsmām
Līnis ir miermīlīga zivs, bet gaļēdājs. Ar sev līdzīgiem viņš nebarojas, bet dod priekšroku dažādām dzīvām radībām, nevis augu barībai. Līņa labāko ēsmu sarakstā ir mēslu slieciņas, lapu tārpiņi, naktstārpi, makstenes kāpuri, baltie mušu kāpuri, trekni motiļi un pat vēžu gaļa. Vasaras karstumā nereti gadās, ka līņi ķeras uz augu ēsmu, kas domāta karūsām. Tā varētu būt maizes mīkstuma lodīte, kas aromatizēta ar kādu no smaržvielām, vai mannas lodīte. Augu ēsmai jābūt mīkstai, irdenai un patīkami jāsmaržo. Kā aromātiskās piedevas līņus piesaista saulespuķu spraukumi, maltas un nedaudz grauzdētas saulespuķu sēkliņas, nerafinēta saulespuķu vai kaņepju eļļa, vanilīns. Makšķerniekam jāatceras: augu valsts ēsmas var izmantot tikai vasaras karstajos mēnešos, pārējā laikā vajadzētu ķert tikai ar dzīvnieku izcelsmes ēsmām. Atcerieties vienu svarīgu niansi! Ēsmai, kas paredzēta līņiem, jāatrodas uz gultnes, tā nedrīkst atrasties ūdens vidējos slāņos, tai jāguļ uz gultnes kopā ar gabaliņu no pavadiņas. Makšķerējot citas zivis, šajā jautājumā var piekāpties, ļaujot ēsmai atrasties arī ūdens vidējos vai pat virsējos slāņos, taču attiecībā uz līņiem šis moments ir ļoti svarīgs. Ja gultne ir pārāk mīksta, dūņaina, tad konkrēti makšķerēšanas vietā var izbērt pāris spaiņu upes smilts, lai ēsma būtu labāk redzama un izceltos uz gaišā fona.
Daži vārdi par iebarojamo ēsmu
Mērķtiecīga līņu barošana nav tik efektīva, kā ķerot karūsas, karpas vai brekšus. Drošāk ir atrast līņu ceļu un tajā makšķerēt. Jā, nav viegli līņus “izsist” no viņu iecienītākajām zemūdens takām un pievilināt tos ar barību. Labāk atrast kādu perspektīvu makšķerēšanas vietu, kuru līnis jau tāpat apmeklē. Izmantojiet iebarojamo ēsmu, lai zivis ilgāk turētu makšķerēšanas zonā. Lai to izdarītu, māla pikā var iemīcīt sasmalcinātas sliekas tārpus vai motiļus. Vasarā var iekļaut arī sastāvdaļas no augu valsts. Iebarojamās ēsmas bumbiņas vienkārši tiek iemestas pludiņu zonā.
Copītes
Līņu ķeršana ar pludiņu ir viens no senākajiem un atzītākajiem makšķerēšanas veidiem. Zeltaino ūsu īpašnieks ir absolūtais čempions copīšu sarežģītības ziņā. Līņi nekad negrābj ēsmu, tie nekošļā, bet iesūc, turklāt šis process var ilgt vairākas minūtes, zivs var piepeldēt un jau pēc brīža aizpeldēt, ja tām kaut kas nepatīk. Šādos gadījumos copītes var ilgt pat pusstundas garumā, bet piecirst ātrāk pirms laika noteikti nedrīkst. Parasti, makšķerējot līņus, atstāj garāku brīvo tārpa galiņu. Šādā veidā uzsprausts tārpiņš labāk izlocīsies un piesaistīs zivis. Līnis piepeld un sāk lēnām iesūkt tārpu. Tajā pašā laikā pludiņš vai nu iegrims dažus milimetrus, vai pacelsies nedaudz virs noteiktās normas. Tā tas var ilgt vairākas minūtes. Šeit makšķerniekam jābūt īpaši pacietīgam. Piecirst zivi drīkst tikai tad, kad pludiņš pacelsies uz augšu vai manāmi pavirzīsies uz sāniem, vai pilnībā nogrims. Kas notiek? Zivs ir beigusi maltīti, tārps ar āķi ir pilnībā zivs mutē, un līnis dodas tālāk. Pacēlis savu iegareno ķermeni virs gultnes, tas paceļ atsvaru, un uzreiz nepareizi izsvarotais pludiņš peldēs pa ūdens virsmu. Zivs var pārvietoties uz dziļāku vietu un uz sāniem. Tad pludiņš kustēsies vai nogrims. Ja interesi par ēsmu būs izrādījis mūsu klients, tad mēs redzēsim, ka tārpa gals būs saplacināts, sakošļāts, it kā tas būtu izrullēts starp kaut kādiem rullīšiem. Vēl ir variants, ka līnis izsūc tārpu un pamet to vai mēs paši pārāk agri esam centušies piecirst. Pavasarī līņu copītes var būt izteiktākas, bet īslaicīgākas. Mazie līņu īpatņi piesakās diezgan strauji, savukārt lielie gandrīz vienmēr piesakās ļoti ilgi.
Izvilkšana
Kā jau rakstīju iepriekš, šīs sugas īpatņi neizceļas ar fenomenālu spēku. Ūdenszālēs ietinušos eksemplāru ir visai sarežģīti izvilkt. Lielie līņi spēcīgi pretojas, piespiežoties pie gultnes, turklāt jāņem vērā, ka apkārt ir blīvi saaugušas aļģes, kas vēl vairāk sarežģī uzdevumu. Īpaša uzmanība un meistarība nepieciešama, lai cīnītos ar ievērības cienīgu eksemplāru, it īpaši, ja izmantojat vieglu makšķeri. Mazie un vidējie līņi ir ļoti veikli. Vienīgās grūtības ar tiem ir tad, kad tie jāpaņem rokās. Nedrīkst vienkārši izcelt zivi no ūdens, pareizāk būtu izmantot uztveramo tīkliņu, latviski tas būtu – ķeseli. Daudziem makšķerniekiem šīs ķeseles rada neērtības, tas pēc pašu stāstītā. Bet jāatceras, ka zivis ir slidenas un tās ir grūti noturēt, tāpat grūtības rodas roku nomazgāšanā, jo uz rokām paliek gļotu gabaliņi. Kad noķertais līnis ielaists igvātā, ar gļotām aplīp viss inventārs, nav ērti turēt makšķeres ar slidenām rokām. Pareizāk būtu līni ņemt nevis kailām rokām, bet gan ar kādu lupatiņu, kuru pēc tam mājās izmazgāt. Viss, vairs nav laika, zinu kādu ūdenstilpi, kurā ir līņi, laikapstākļi piemēroti, tārpi sagatavoti, jābrauc nomedīt šo brīnišķīgo zivi!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
