Pieredze

Vilks un lācis vairs nav apdraudēti0


Saskaņā ar zinātnieku novērtējumu, Eiropā ir ap 17 000 vilku.
Saskaņā ar zinātnieku novērtējumu, Eiropā ir ap 17 000 vilku.
Foto: Vacav Sebek/Shutterstock

Agrāk pakļauti iznīcībai, lielie plēsēji burtiski tika izspiesti no Eiropas, stabilas populācijas saglabājot tikai dažās valstīs. Attīstoties idejām par dabas aizsardzību, pagājušajā gadsimtā tika ieviestas stingras prasības lielo plēsēju populāciju saglabāšanai un dažviet pat atjaunošanai. Interesanti, ka pie mums šīs samērā stingrās prasības tika ieviestas tikai 2004. gadā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Līdz tam pie mums nepastāvēja sugas apsaimniekošanas sistēma, kas varētu ierobežot vilku medības, ja rastos draudi populācijai. Jāpiemin arī fakts, ka Latvijā vilku populācija nekad nav bijusi uz izmiršanas robežas.

To, ka stingrie dabas aizsardzības pasākumi ir bijuši efektīvi, pierāda fakts, ka lielo plēsēju populācijas ir strauji pieaugušas pēdējo divdesmit gadu laikā praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Pašlaik vismaz 21 ES valstī sastopama viena vai vairākas lielo plēsēju sugas. Par lielajiem plēsējiem Eiropā uzskata vilku, lāci, lūsi un āmriju. Āmrija Latvijā nav manīta kopš 1978. gada, bet ir sastopama ziemeļvalstīs. Lielo plēsēju, it īpaši vilku un lāču, spēja izdzīvot cilvēku pārapdzīvotajā pasaulē un pielāgoties šiem apstākļiem pierāda, ka šīs sugas ir ļoti plastiskas.

Populācijas novērtējums

Bieži vien medniekiem pārmet, ka Latvijā tiek medīti Eiropā apdraudētu sugu pārstāvji. No lielajiem plēsējiem Latvijā medī vilkus un lūšus. Lāču Latvijā nav tik daudz, lai atļautu to medības, bet Igaunijā lācis ir svarīgs medījums.

Vilku un lāču skaits dažādās Eiropas valstīs pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti strauji pieaudzis. Vilku populācija ievērojami augusi Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā. Nīderlandē vilki jau nodara postījumus lopkopībai, Dānijā nelikumīgi jau nošauts viens vilks. Nemaz nerunāsim par Skandināvijas valstīm, kur lielie plēsēji jūtas ļoti labi.

Interesanti, ka Norvēģijā valdības līmenī pieņemts vilku apsaimniekošanas plāns, kas nosaka maksimālo pieļaujamo vilku skaitu. Tomēr jāņem vērā, ka tur, kur parādās lielie plēsēji, pieaug arī konflikts ar lauku iedzīvotāju interesēm. Lai pasargātu aitas un citus mājlopus, ir jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, kas ne vienmēr ir lēti, ir jāiemācās sadzīvot ar risku, ka, piemēram, lācis atnāks un izdemolēs bišu stropus.

Ne vienmēr ceļš uz sadzīvošanu ar lieliem plēsējiem ir vienkāršs un viennozīmīgs. Pašlaik Eiropas Komisija spriež, ka varētu ieviest kompensācijas par noplēstajiem dzīvniekiem visā ES, kas ir laba ziņa. Tikai Eiropas Komisijai būs jārēķinās, ka ar katru gadu šis kompensāciju apjoms tikai pieaugs un pieaugs. Savukārt lauksaimnieku mērķis nav audzēt aitas, lai tās noplēstu vilki.

Vairs nav Sarkanajā grāmatā

Ņemot vērā dažādos faktorus, nupat Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) publicējusi jaunāko apdraudēto sugu Sarkanās grāmatas populāciju novērtējumu lācim un vilkam. Šīm abām sugām aizsardzības statuss pašlaik tiek definēts kā “Least Concern” jeb zems risks, kas nozīmē, ka sugai apdraudējums ilgākā laika posmā nav paredzams. IUCN definē dažādus aizsardzības statusus dažādām sugām, piemēram: izmiris, izmiris savvaļā, kritiski apdraudēts, izmirstošs, saudzējams, gandrīz apdraudēts, zems risks. Tiek lēsts, ka pašlaik Eiropas kontinentā sastopami ap 17 000 vilku, savukārt lāču skaits tiek lēsts 15 000 līdz 16 000 indivīdu apjomā. Lai gan joprojām šīm sugām paredzēti dažādi aizsardzības pasākumi, tomēr pēdējo gadu pieredze liecina, ka tām pašlaik apdraudējums ir minimāls, tās līdz šim ir lieliski reaģējušas uz dažādiem aizsardzības pasākumiem, un mēs ar lepnumu varam sacīt, ka šīm sugām atkal izdevies Eiropu iekarot.

Arvien vairāk tiek diskutēts par lielo plēsēju atgriešanos Eiropā, kā arī par konfliktiem, kas rodas šo alfa plēsēju klātbūtnes dēļ. Līdzšinējā pieredze pierāda, ka ieviestie aizsardzības pasākumi ir bijuši efektīvi, bet nu daudzas valstis pieprasa pārskatīt vilku un lāču apsaimniekošanas statusu.

Kas ir IUCN

Starptautiska dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, kas dibināta 1948. gadā.

Organizācijas biedri ir valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas, kopskaitā vairāk nekā 1000.

Organizācijā darbojas arī ap 11 000 zinātnieku.

Savienības darbība vērsta uz to, lai tiktu vākta, apstrādāta un izplatīta zinātniski pamatota informācija.

Kopš 1966. gada organizācija globāli un sistemātiski apkopo informāciju par sugu stāvokli un publicē to Sarkanajā grāmatā.

Starptautiskajai dabas un dabas resursu aizsardzības savienībai ir ANO Ģenerālās asamblejas oficiālā novērotāja statuss.

Avots: IUCN

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Jaunums Latvijā. Termokamera Conotech Tracer 35 LRF. Mēra un filmē
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Par medību vadītāju pienākumiem un tiesībām. “Šauj garām!” #93 epizode
Ekskluzīvi 4 dienas
Indulis Burka
Pieredze
Atis Kalniņš: “Paliec tur, kur tu pirmo reizi pieņem lēmumu!”
17. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mēneša personība Uģis Dronka. “Ja ir vēlme šaut, jābrauc tik uz šautuvi!”
11. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Medījuma sadalīšana un vakuumošana. Video bloga #38 epizode
Ekskluzīvi 10. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Retā delikatese aļņa lūpa
Speciālreportāža 9. septembris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medniekiem pālī, baura taurēm un Medību likumu. “Šauj garām!” #91 epizode
8. septembris, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otrajās medībās Braslavā satiek lāci. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 6. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lietuvā policisti pārbiedē alni, kas saplēš stiepļu žogu un iemūk mežā
Speciālreportāža 5. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Alojas novadā novēro lūsi. Aculiecinieka video
Speciālreportāža 3. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Konservbundža un striķis. Uztaisi aļņu mānekli pats
Speciālreportāža 2. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23
Speciālreportāža 31. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistara Jāņa Abizāra padomi kuiļa ilkņu apstrādei. Praktiski padomi
Speciālreportāža 26. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Sarkanie punkti, šaušanas kāmasūtra un zaļie mednieki. “Šauj garām!” #89 epizode
25. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Divi lāči atpūšas Vijciema pusē tūristu iecienītā vietā. Aculiecinieku stāsts
Speciālreportāža 23. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai ar bisi var šaut lodes, par pirmajiem ragiem un šakāļiem. “Šauj garām!” #88 epizode
Speciālreportāža 18. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Merkel RX Helix Speedster ar piesitienu. Video bloga #35 epizode
17. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Reidā ar Valsts policiju un Valsts meža dienestu. 14.08.2021.
Ekskluzīvi 15. augusts, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otaņķos nomedī šakāli, sargājot putnkopības saimniecību
Speciālreportāža 11. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Kā notvert malumednieku un par aizliegtajiem rīkiem. “Šauj garām!” #87 epizode
Ekskluzīvi 11. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Talsos notver kašķainu caunu. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 10. augusts, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Mēneša personība. Alfrēds Čepānis – kā tika nomedīts milzu lācis
Speciālreportāža 10. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Uzstādīt medību torni nepilnas stundas laikā. Piedāvā Paulhunter.lv. Video bloga #33 epizode
Ekskluzīvi 9. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Gludstobra ieroči pīļu medībām. Piedāvā SIA “Ieroči”
Speciālreportāža 8. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Vilcēni pastaigājas divu metru attālumā no iedarbināta harvestera
Ekskluzīvi 6. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lāčus, vilkus un lūšus Rīgas reģionā novēro bieži. Aculiecinieku foto un video
Ekskluzīvi 3. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Drošība medībās #3. Ikgadējais mednieku kluba treniņš šaušanā. Vai tam ir nozīme?
Speciālreportāža 3. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lēdurgas mednieku klubs dodas dzēst meža ugunsgrēku. Video ekstra #22
Ekskluzīvi 2. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Kur vienuviet iegādāties visu nepieciešamo pīļu medībām? Video bloga #31 epizode no Jahipaun
Speciālreportāža 30. jūlijs, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Novājējusi aļņu govs galīgā bezspēkā iet bojā meliorācijas grāvī
Speciālreportāža 29. jūlijs, 2021

Lasītākie