Jaunākā “Meža ziņu” epizode ar pārsteidzoši interesantiem stāstiem no dabas! Sākam ar retu brīnumu pie Balviem – nobildēti divi albīni aļņi ar tumšiem pleķiem, kas izskatās gluži kā dalmācieši. Šāds novērojums Latvijā ir ārkārtīgi rets, un citās valstīs šādus dzīvniekus parasti nemedī, jo tie tiek uzskatīti par dabas brīnumu.
Bet tas vēl nav viss! Neticēsiet – nedēļas laikā divās atšķirīgās Latvijas vietās (pie Dundagas un uz Ērgļu šosejas) nofilmētas divas dzeloņcūkas. Neviens īsti nezina, no kurienes tās te uzradušās – varbūt tās masveidā bēg no zooloģiskajiem dārziem? Aicinām atsaukties ikvienu, kam pazudušas dzeloņcūkas! Vēlāk Facebook pie šī ieraksta parādījās ziņa, ka no zoo netālu no Dundagas esot izbēgusi dzeloņcūka. Redakcijai vairāk informācijas gan nav.
Un noslēgumā – no Igaunijas kadri ar lūsi, kas nes savu medījumu.
Skaties video šeit!
Te ir 5 interesanti fakti par dzeloņcūkām:
– Dzeloņcūkām ir līdz pat 30 000 dzelkšņu, kas viegli atdalās un ar mikroskopiskām atskabargām ieķeras plēsēja ādā.
– Tās nespēj “izšaut” dzelkšņus, kā mēdz domāt – dzelkšņi atdalās tikai tiešā kontaktā.
– Dzeloņcūkas ir nakts dzīvnieki un lielākoties pārtiek no augu barības – lapām, mizas, augļiem un saknēm.
– Lielākā dzeloņcūku suga pasaulē var sasniegt līdz pat 27 kg svaru.
– Dzelkšņi ir pārklāti ar antibakteriālu vielu, kas novērš infekcijas – pat tad, ja dzeloņcūka pati sevi nejauši sadur.
Savukārt albīnisms ir ģenētiska īpatnība, kad dzīvnieka (vai cilvēka) organismā trūkst melanīna – pigmenta, kas nosaka ādas, matu/spalvu un acu krāsu.
Daži fakti:
– Tas var parādīties visās sugās – no kukaiņiem līdz zīdītājiem.
– Albīniem dzīvniekiem bieži ir sarkanas vai zilganas acis, jo caur caurspīdīgo varavīksneni redzami asinsvadi.
– Albīnisms dabā parasti ir rets, jo dzīvnieki ar šo īpašību ir redzamāki plēsējiem.
– Tas nav lipīgs vai “izārstējams” stāvoklis – tas ir iedzimts.
Kuš, kuilis nāk! Kāpēc mežacūkām patīk lietus. “Šauj garām!” #296 epizode
Žurnāla Medības augusta numurā lasi par to, cik briežu ir jānomedī
