Balvu novada Rugāju pagastā tikai laimīgu apstākļu sakritības dēļ vilkiem neizdevās saplosīt vācu medību terjeru. Visticamāk, viņu izglāba kaimiņa rosīšanās pagalmā un zemādas tauciņi. Sunīša brūču apkopšana un ārstēšana izmaksāja 350 eiro. Vai to suņa īpašniekam kompensēs vilku aizstāvji? Tas, protams, ir retorisks jautājums!
Jagdterjera īpašnieks Roberts Balodis atklāj, ka viņam ir trīs vācu medību terjeri. Ap astoņiem no rīta, jau nelielā gaismiņā, tos izlaida pagalmā. Pēc neilga brīža vecākais no sunīšiem sācis neganti riet turpat pie mājas, jaunākā suņu meitene, kas mazliet bailīgāka, steigšus atgriezusies mājās, bet suņu puika atnācis asiņains. Tajā brīdī arī kaimiņš bijis mājas pagalmā, un viņa darbošanās vilkiem neļāva pabeigt iesākto.
“Starp manu un kaimiņu māju tek krūmiem aizaugusi upīte un ceļš. No manas mājas līdz ceļam ir 50 metri, no kaimiņu mājas – 30. Spriežot pēc pēdām sniegā, divi jauni vilki tur arī uzbruka sunītim. Koduši un valstījuši pa sniegu. Sunītim paveicās, jo vilks viņu saķēra ar zobiem pa vidu aiz muguras. Sunītis cīniņā dabūja griezties un izrauties no plēsēju zobiem, un kost pretī arī pats. Vācu medību terjers ir straujas dabas un liels cīnītājs. Ja vien būs spējīgs pretoties, tas neļaus sev darīt pāri! Tāpat viņš ir visai branga barojuma. Saimniece viņu ļoti lutina. Pēc vilku uzbrukuma viņš divas dienas gandrīz nestaigāja, baidījāmies, vai tomēr nav iekšējās asiņošanas. Tomēr nē – tikai saplēsta āda un tauciņi paārdīti… Suņa brūču sakopšana un zāles izmaksāja 350 eiro. Kas tos man kompensēs? Vai tie, kas ierobežo un ir pret vilku medībām? Protams, izpētīju arī tuvāko apkārtni. Atklāju, ka tajā rītā netālu no manas mājas ir gājusi aļņu govs ar teļu. Tiem sekojis pieaudzis vilks. Savukārt jaunie gājuši pa upīti un satikušies ar maniem suņiem. Vēlāk tie visi satikušies un aļņiem sekojuši kopā. Par vilku gaitām noziņoju lietotnē Mednis. Šis nav pirmais gadījums, kad mūsu pusē vilki saplēš suņus. Pirms četriem gadiem netālu no manas mājas nokoda un aiznesa ķēdē piesietus divus suņus,” stāsta cietušā suņa saimnieks.
Kā pašiem droši dzīvot laukos? Kā turēt suņus? Tie ir jautājumi, uz kuriem tagad Baloža kungam vairs nav skaidras atbildes. Viņš priecājas vien par to, ka viņa suns palicis dzīvs.
Par šādiem gadījumiem obligāti jāziņo Valsts meža dienestam. Ne tikai par vilku nokostiem suņiem, bet arī par katru uzbrukumu, jo tas palīdzēs atainot patieso situāciju. Diemžēl daudzi suņu saimnieki par to neziņo, tādēļ pastāv aizdomas, ka reālā situācija ir patiešām daudz sliktāka, nekā to attēlo oficiālā statistika.
Šoreiz sunim paveicās iespējams tāpēc, ka uzbruka jauni vilki. Atgādinām, ka pagājušā gada martā kādam vācu medību terjeram Ludzas novadā nepaveicās – pastaigas laikā netālu no saimnieka tam uzbruka vilki. Kad izdevās sunīti atrast, tas vēl bija dzīvs, bet beigās tika pieņemts lēmums to iemidzināt, jo gūtie ievainojumi nebija savienojami ar dzīvību. Vācu medību terjeri ir nelieli, ap 10 kg smagi suņi ar ļoti lielu drosmi, bet vilkam tas ir viegls kumoss.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
