Pieredze

Vai padomju laikos medību trofejas bija labākas nekā mūsdienās?0


Aļņa trofeja
Aļņa trofeja
Foto: Emīlija Mariševa

Tajos pašos 80. gados pa baura laiku pieci seši briežu zelti varēja krist pa visu Latviju. Un tad tas bija liels notikums, ko atspoguļoja arī presē, visi brauca skatīties. Tagad viens eksperts vienā rudenī novērtē ap 50 zelta trofeju. Šodien zelta briedis vairs nav tāds notikums un, iespējams, tāpēc šķiet, ka tā trofejas garša zūd.

Nikolajs Atipenko, pieredzējis mednieks:

“Apgalvojums, ka savulaik, padomju laikos, trofejas bija labākas nekā pašlaik, nav patiess. Tas pats staltbriedis. Populācija pieaug, un izstādēs redzams, ka trofeju kvalitāte ir arvien labāka. Savukārt aļņu mums paliek mazāk. Kāpēc? Mūsu medību iecirkņi ir par maziem, lai varētu veiksmīgi apsaimniekot šo dzīvnieku populāciju. Iecirknim jābūt vismaz 5000 hektāru lielam. Kā ir realitātē? 1500 hektāru liels iecirknis noslēdz sadarbības līgumu ar blakus iecirkņiem un dabū divas atļaujas. Tiklīdz dzīvnieks platībās tiek pamanīts, to nekavējoties nomedī, nerēķinoties ne ar ko. Nezinu, ar ko tas ir saistīts, taču aļņu nomedīšanas limitus piešķir neadekvāti. Man ir divi medību iecirkņi. Viens no tiem teju 4000 hektāru liels, un tiek piešķirtas gandrīz divdesmit (!) atļaujas. Vai tas ir adekvāti? Līdz šim tika teikts, ka ir aļņi rada postījumus mežsaimniecībai. Taču jāsaprot, kas rada postījumus. Lielākos postījumus rada govis ar teļiem. Un šie postījumi tiek radīti tad, kad medību sezona jau ir beigusies. Manā gadījumā uz 5500 hektāriem būtu jābūt ne vairāk kā 12 līdz 15 atļaujām, lai gan tiek piešķirtas 25. Mēs neizmantojam visas atļaujas, lai nomedītu pēdējo alni! Kāpēc tik daudz atļauju piešķir? Iespējams, vajadzīgajiem cilvēkiem ir nelieli iecirknīši, kam nepieciešams piešķirt pāris atļauju. Un, ja mazajā iecirknī piešķir pāris, lielajam blakus iecirknim arī nedrīkst nedot. Tā piešķir atļaujas tik lielam dzīvnieku blīvumam, kāda realitātē mežā nav. Un tiek medīti pamatā jaunie dzīvnieki, kuri līdz trofejas vecumam nepaspēj izaugt.
Arī stirnu populācija palielinās, ja par tām rūpējas. Kopš šīs sezonas stirnas ir nelimitētās. Lieliski, ja mednieki saprātīgi vienojas, kādus dzīvniekus medīt un kādus ne. Taču man ved sagatavot perspektīvu āzīšu trofejas ar… pirmajiem ragiem. Šādi dzīvnieki nav jāmedī! Šādā dzīvnieciņā gaļas ir labi ja astoņi kilogrami, un trofeja sienu negreznos. Ja āzītis ir labs, tad trešajā ceturtajā gadā tā trofeja tikai tuvosies bronzai! Normāli, ja tiek medīti septītā astotā gada āži. Es par to arī baidījos, ka būs kolektīvi, kas medīs jaunos dzīvniekus un var palikt bez āžiem. Pavisam bez. Un nedrīkst medīt pirmo, ko pamani pļavā vai izcirtumā. Lielais āzis ir uzmanīgs, un tā medībām jāpatērē daudz vairāk laika.
Savukārt cūku populāciju šobrīd regulē mēris. Pie manis, Lubānā, tas atkal ir klāt. Nu nevar kuilis pa trim četriem gadiem izaugt līdz trofejas līmenim.Ja vēlies medīt trofejas, bieži jāiet uz mežu bez ieroča, ar binokli vai termokameru un jāvēro dzīvnieki. Jāsaprot, kas īsti mežā notiek, un tikai tad var izdarīt pareizo izvēli. Ja ir postījumi, tu esi spiests medīt to, kas ir jāmedī, lai postījumus mazinātu. Trofeju mazāk nekļūst. Es medīju jau četrdesmit gadus. Pēdējos sešos septiņos es ik gadu esmu ieguvis vienu vai vairākas medaļas vērtas stirnāža trofejas. Pirms tam tā nebija. Pirmajos trīsdesmit mednieka karjeras gados man izdevās nomedīt labi ja pāris medaļniekus. Kuiļiem es pirms trim gadiem dabūju pirmo zeltu. Arī briežu populācija ir ļoti laba, to var redzēt izstādēs. Tā notiek, ja mednieki medī to, ko vajag medīt, nevis pirmo, kas iznāk no krūmiem.”

Aivars Dundurs
Foto: Indulis Burka

Aivars Dundurs, pieredzējis mednieks:

“Ja runā par pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, tad, jā, bija valsts medību saimniecības, kurās bija ļoti daudz medījamo dzīvnieku. Tās patiešām bija bagātas, un arī trofejas bija. Un lauksaimniecība bija tik liela, ka pietika ko novākt un arī meža dzīvnieki bija paēduši. Vismaz tā šķita. Bija kolektīvi, kas sezonas atklāšanā vien nomedīja vairākus desmitus aļņu.
Skatoties tā laika plēsēju uzskaiti, es nedomāju, ka Latvijā nebija vairāk par 200–300 vilkiem. Savukārt 90. gadu otrajā pusē vilku skaits pieauga līdz 600–700. Un tajā laikā tika nolemts, ka šo dzīvnieku skaits mazāks kļūt nedrīkst. Vai tiešām nepieciešams tik liels plēsēju skaits? Taču par vilku trofejām runājot, ir aplami medīt jaunos dzīvniekus sezonas sākumā, ja vien tas nav nepieciešams postījumu samazināšanai. Visas lielās vilku trofejas, starp citu, nāk no austrumiem. Te, pie mums, vilkam ir ko ēst un pelēči nāk iekšā no kaimiņvalsts. Jaunie dzīvnieki būtu medījami ne agrāk par septembra beigām, oktobri. Darot citādi, mēs vilku kā trofeju nemaz nenovērtējam. Par stirnāžu trofeju audzēšanu – ir tā, ka var būt viena barga ziema un viss ieguldītais darbs būs pagalam. Bet izaudzēt var. Tā gudrība ir izvēlēties labu ģenētisko materiālu un gādāt par to, lai tas zināmā brīdī ragos spētu uzkrāt pietiekami daudz minerālvielu. Protams, vajadzīgs arī pietiekami liels dzīvnieku skaits, jo tikai nelielai daļai izaugs tās trofejas, ko kāro mednieks. Tātad vajadzīga arī piemērota barības bāze un atbilstošs klimats. Kāpēc Dienvidkurzemē ir labākas briežu trofejas? To sekmē pats klimats, kas ir maigāks, un dzīvniekiem mazāk enerģijas jātērē sevis uzturēšanai. Tajos pašos 80. gados pa baura laiku pieci seši briežu zelti varēja krist pa visu Latviju. Un tad tas bija liels notikums, ko atspoguļoja arī presē, visi brauca skatīties. Tagad viens eksperts vienā rudenī novērtē ap 50 zelta trofeju. Šodien zelta briedis vairs nav tāds notikums un, iespējams, tāpēc šķiet, ka tā trofejas garša zūd. Par alni spriest grūtāk, jo tas ir liels klejotājs un, lai alnim izaugtu laba trofeja, ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Tiek medīti pārāk jauni dzīvnieki, un darbojas skaudības sindroms – nenomedīšu es, nomedīs kaimiņš. Tas nav pareizi. Alnim jānodzīvo vismaz septiņus astoņus gadus, lai uz galvas kaut kas būtu.”

Aigars Rumbergs, pieredzējis mednieks:

“Apgalvojums, ka vecajos laikos bija labākas trofejas, ir aplams. Jā, bija stāsti par aļņiem, un es nezinu, tā bija patiesība vai ne, jo stāstīja, ka aļņu mastos esot bijis vairāk nekā zaķu. Taču tam noteikti bija kāds iemesls. Tāpat runāja par vējgāzēm un milzu ugunsgrēkiem Pleskavas apkaimes purvos. Tas viss varēja būtu par iemeslu ļoti lielam dzīvnieku skaitam Latvijā.
Medījot tā, kā medīja padomju laikos, un selekcionējot ar 12. kalibra bisi, citādi nevarēja būtu. Un arī mednieku skaits tolaik bija lielāks un visi medīja. Kas nāca, to ņēma. Tur nevarēja būt runa par kādu populācijas izkopšanu un attīstību. Tāpat milzu apjoms bija jānodod valstij, un neviens neko nešķiroja. Un tas noteikti nebija tā laika medību saimniecības sasniegums, bet gan kādu blakus faktoru ietekme. Beidzot ir tas kritiskais punkts, kad jāpievēršas ne tikai staltbriežu, bet arī aļņu selekcijai. Un alni ir jāsāk saudzēt, izprast. Ne velti aļņu vairs nav tik daudz kā savulaik. Ja arī limits tiek piešķirts, pašiem reāli jāizvērtē, kas ar alni notiek, un jārīkojas saimnieciski, gudri. Ar staltbriežiem taču mēs to mākam izdarīt, un lieliskas trofejas neizpaliek! Nevis tikai gudri jārunā par selekciju, bet jāķeras pie reāliem darbiem! Un, ja dzīvnieku kļūst mazāk, tad ir nevis jātaupa govis, bet jāmedī mazāk kopumā.”

No veģetārietes par mednieku jeb, kad domāji, ka esi dabas pazinējs. “Šauj garām!” #271 epizode

Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!

Saistītie raksti

Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Klausies!
Revolveri medībās, kāpēc auto jābauda ik pēc 2 stundām un par odiem. “Šauj garām!” #293 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Kate Šterna
Aprīkojums
Mednieka soma. Ultra vieglais un kompaktais termobinoklis Nocpix Quest!
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Aprīkojums
Skūta bārda, satraukums un kvieši piena gatavībā. Termālās ierīces medniekiem no Pixfra un Falcon
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Brīnumi ar limitiem, pīļu šaušana dzinējmedībās un ragi dūņās. “Šauj garām!” #292 epizode
Ekskluzīvi 16. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Vilki teju vai pagalmā uzbrūk briežu bullim, lūsis ķer bebru un iekuļas nepatikšanās. Meža ziņas #12
Ekskluzīvi 15. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Trāpīt mērķī, kad vējš iepūš lodei sānos un kam jābūt 72 stundu somā. SIA “Ieroči” tradicionālais pasākums “Izaicinājums 2025”
Ekskluzīvi 10. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tagad jāpiesaka visas medības, lai VMD turpinātu mednieku izsekošanu? “Šauj garām!” #291 epizode
Ekskluzīvi 9. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Aprīkojums
Mednieka soma. Nākamā paaudze jaudīgāka un taupīgāka – ThermTec Cyclops
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Mazāk letālu negadījumu medībās Eiropā: Gudrākas medības, drošākas medības. Mēs, mednieki #1
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Vai 205 metros var saskatīt buka ragu pērlītes? Binoklis ar attēla stabilizatoru
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Groza Medību likumu un kopmromiss, kurā neapmierināti ir visi! “Šauj garām!” #290 epizode
Ekskluzīvi 2. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Ekstrēmās medības! Kārtīgam medniekiem jābūt sunim un termokamerai! Video bloga #94 epizode
Ekskluzīvi 30. jūnijs, 2025
ME
Medības
Virtuve
Briežu vairāk nekā odu, odi kož acis ārā un gatavojam mežacūkas sautējumu. No dabas līdz galdam #19
Ekskluzīvi 27. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Nakts tēmēklis 399 eiro, jaunās paaudzes termotēmēkļi un ērti apģērbi. Video blogs #93 epizode
Ekskluzīvi 26. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā izvēlēties, trenēt un nesajukt prātā? Medību suņi bez filtriem! “Šauj garām!” #289 epizode
Ekskluzīvi 25. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lācis atkal atgriežas Viļņā. Eksperti ir ļoti noraizējušies
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Lūsis pagalmā ķer kaķi, lāči gandrīz kāpj laivā, bet vilks kaitina alni. Meža ziņas #11
Ekskluzīvi 20. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tuvcīņa ar kuili uz dzīvību un nāvi, un trīs vilki vienā vakarā! “Šauj garām!”#288 epizode
Ekskluzīvi 18. jūnijs, 2025
Sintija Dozberga
Pieredze
Iestādes brīvdienās, iedzīvotāji šokā, mednieki ceļ trauksmi. Lācis Viļņā. Meža ziņas #10
Ekskluzīvi 17. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Alkohols medībās, ieroču pārvadāšana, divos naktī ar stīvu briedi. Pajautā medību inspektoram
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Rusan gredzeni termālajām uzlikām: stacionārais un noņemamais
Ekskluzīvi 16. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Droni un novērošanas shēmas, medības ar naktiniek un svešās platībās
Ekskluzīvi 12. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Ekskluzīvi 11. jūnijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Dzīvnieku mazuļu glābšanas epidēmija. Glābējs vai bērnu zaglis?
Ekskluzīvi 9. jūnijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kad nogalināt nedrīkst, bet pautus nogriezt gan vajadzētu! “Šauj garām!” #286 epizode
Ekskluzīvi 4. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Izdevusies stirnāžu sezonas atklāšana. Liela nozīme ir tēmēklim
Ekskluzīvi 3. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Pajautā medību inspektoram! Whatsapp grupas nodevēji, kad gaidīt inspektoru, torņu mērītāji
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Optikas, kalibri un klusinātāja ietekme – tālšaušana ar Aivaru Bundzēnu. Praktiskais semnārs #56
Ekskluzīvi 2. jūnijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Kad čomi uzmet, bet mežacūkas kāp tornī un tēmēkli aizmirsti auto. Video bloga #92 epizode
Ekskluzīvi 30. maijs, 2025

Lasītākie