Pieredze

Vai padomju laikos medību trofejas bija labākas nekā mūsdienās?0


Aļņa trofeja
Aļņa trofeja
Foto: Emīlija Mariševa

Tajos pašos 80. gados pa baura laiku pieci seši briežu zelti varēja krist pa visu Latviju. Un tad tas bija liels notikums, ko atspoguļoja arī presē, visi brauca skatīties. Tagad viens eksperts vienā rudenī novērtē ap 50 zelta trofeju. Šodien zelta briedis vairs nav tāds notikums un, iespējams, tāpēc šķiet, ka tā trofejas garša zūd.

Nikolajs Atipenko, pieredzējis mednieks:

“Apgalvojums, ka savulaik, padomju laikos, trofejas bija labākas nekā pašlaik, nav patiess. Tas pats staltbriedis. Populācija pieaug, un izstādēs redzams, ka trofeju kvalitāte ir arvien labāka. Savukārt aļņu mums paliek mazāk. Kāpēc? Mūsu medību iecirkņi ir par maziem, lai varētu veiksmīgi apsaimniekot šo dzīvnieku populāciju. Iecirknim jābūt vismaz 5000 hektāru lielam. Kā ir realitātē? 1500 hektāru liels iecirknis noslēdz sadarbības līgumu ar blakus iecirkņiem un dabū divas atļaujas. Tiklīdz dzīvnieks platībās tiek pamanīts, to nekavējoties nomedī, nerēķinoties ne ar ko. Nezinu, ar ko tas ir saistīts, taču aļņu nomedīšanas limitus piešķir neadekvāti. Man ir divi medību iecirkņi. Viens no tiem teju 4000 hektāru liels, un tiek piešķirtas gandrīz divdesmit (!) atļaujas. Vai tas ir adekvāti? Līdz šim tika teikts, ka ir aļņi rada postījumus mežsaimniecībai. Taču jāsaprot, kas rada postījumus. Lielākos postījumus rada govis ar teļiem. Un šie postījumi tiek radīti tad, kad medību sezona jau ir beigusies. Manā gadījumā uz 5500 hektāriem būtu jābūt ne vairāk kā 12 līdz 15 atļaujām, lai gan tiek piešķirtas 25. Mēs neizmantojam visas atļaujas, lai nomedītu pēdējo alni! Kāpēc tik daudz atļauju piešķir? Iespējams, vajadzīgajiem cilvēkiem ir nelieli iecirknīši, kam nepieciešams piešķirt pāris atļauju. Un, ja mazajā iecirknī piešķir pāris, lielajam blakus iecirknim arī nedrīkst nedot. Tā piešķir atļaujas tik lielam dzīvnieku blīvumam, kāda realitātē mežā nav. Un tiek medīti pamatā jaunie dzīvnieki, kuri līdz trofejas vecumam nepaspēj izaugt.
Arī stirnu populācija palielinās, ja par tām rūpējas. Kopš šīs sezonas stirnas ir nelimitētās. Lieliski, ja mednieki saprātīgi vienojas, kādus dzīvniekus medīt un kādus ne. Taču man ved sagatavot perspektīvu āzīšu trofejas ar… pirmajiem ragiem. Šādi dzīvnieki nav jāmedī! Šādā dzīvnieciņā gaļas ir labi ja astoņi kilogrami, un trofeja sienu negreznos. Ja āzītis ir labs, tad trešajā ceturtajā gadā tā trofeja tikai tuvosies bronzai! Normāli, ja tiek medīti septītā astotā gada āži. Es par to arī baidījos, ka būs kolektīvi, kas medīs jaunos dzīvniekus un var palikt bez āžiem. Pavisam bez. Un nedrīkst medīt pirmo, ko pamani pļavā vai izcirtumā. Lielais āzis ir uzmanīgs, un tā medībām jāpatērē daudz vairāk laika.
Savukārt cūku populāciju šobrīd regulē mēris. Pie manis, Lubānā, tas atkal ir klāt. Nu nevar kuilis pa trim četriem gadiem izaugt līdz trofejas līmenim.Ja vēlies medīt trofejas, bieži jāiet uz mežu bez ieroča, ar binokli vai termokameru un jāvēro dzīvnieki. Jāsaprot, kas īsti mežā notiek, un tikai tad var izdarīt pareizo izvēli. Ja ir postījumi, tu esi spiests medīt to, kas ir jāmedī, lai postījumus mazinātu. Trofeju mazāk nekļūst. Es medīju jau četrdesmit gadus. Pēdējos sešos septiņos es ik gadu esmu ieguvis vienu vai vairākas medaļas vērtas stirnāža trofejas. Pirms tam tā nebija. Pirmajos trīsdesmit mednieka karjeras gados man izdevās nomedīt labi ja pāris medaļniekus. Kuiļiem es pirms trim gadiem dabūju pirmo zeltu. Arī briežu populācija ir ļoti laba, to var redzēt izstādēs. Tā notiek, ja mednieki medī to, ko vajag medīt, nevis pirmo, kas iznāk no krūmiem.”

Aivars Dundurs
Foto: Indulis Burka

Aivars Dundurs, pieredzējis mednieks:

“Ja runā par pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, tad, jā, bija valsts medību saimniecības, kurās bija ļoti daudz medījamo dzīvnieku. Tās patiešām bija bagātas, un arī trofejas bija. Un lauksaimniecība bija tik liela, ka pietika ko novākt un arī meža dzīvnieki bija paēduši. Vismaz tā šķita. Bija kolektīvi, kas sezonas atklāšanā vien nomedīja vairākus desmitus aļņu.
Skatoties tā laika plēsēju uzskaiti, es nedomāju, ka Latvijā nebija vairāk par 200–300 vilkiem. Savukārt 90. gadu otrajā pusē vilku skaits pieauga līdz 600–700. Un tajā laikā tika nolemts, ka šo dzīvnieku skaits mazāks kļūt nedrīkst. Vai tiešām nepieciešams tik liels plēsēju skaits? Taču par vilku trofejām runājot, ir aplami medīt jaunos dzīvniekus sezonas sākumā, ja vien tas nav nepieciešams postījumu samazināšanai. Visas lielās vilku trofejas, starp citu, nāk no austrumiem. Te, pie mums, vilkam ir ko ēst un pelēči nāk iekšā no kaimiņvalsts. Jaunie dzīvnieki būtu medījami ne agrāk par septembra beigām, oktobri. Darot citādi, mēs vilku kā trofeju nemaz nenovērtējam. Par stirnāžu trofeju audzēšanu – ir tā, ka var būt viena barga ziema un viss ieguldītais darbs būs pagalam. Bet izaudzēt var. Tā gudrība ir izvēlēties labu ģenētisko materiālu un gādāt par to, lai tas zināmā brīdī ragos spētu uzkrāt pietiekami daudz minerālvielu. Protams, vajadzīgs arī pietiekami liels dzīvnieku skaits, jo tikai nelielai daļai izaugs tās trofejas, ko kāro mednieks. Tātad vajadzīga arī piemērota barības bāze un atbilstošs klimats. Kāpēc Dienvidkurzemē ir labākas briežu trofejas? To sekmē pats klimats, kas ir maigāks, un dzīvniekiem mazāk enerģijas jātērē sevis uzturēšanai. Tajos pašos 80. gados pa baura laiku pieci seši briežu zelti varēja krist pa visu Latviju. Un tad tas bija liels notikums, ko atspoguļoja arī presē, visi brauca skatīties. Tagad viens eksperts vienā rudenī novērtē ap 50 zelta trofeju. Šodien zelta briedis vairs nav tāds notikums un, iespējams, tāpēc šķiet, ka tā trofejas garša zūd. Par alni spriest grūtāk, jo tas ir liels klejotājs un, lai alnim izaugtu laba trofeja, ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Tiek medīti pārāk jauni dzīvnieki, un darbojas skaudības sindroms – nenomedīšu es, nomedīs kaimiņš. Tas nav pareizi. Alnim jānodzīvo vismaz septiņus astoņus gadus, lai uz galvas kaut kas būtu.”

Aigars Rumbergs, pieredzējis mednieks:

Saistītie raksti

“Apgalvojums, ka vecajos laikos bija labākas trofejas, ir aplams. Jā, bija stāsti par aļņiem, un es nezinu, tā bija patiesība vai ne, jo stāstīja, ka aļņu mastos esot bijis vairāk nekā zaķu. Taču tam noteikti bija kāds iemesls. Tāpat runāja par vējgāzēm un milzu ugunsgrēkiem Pleskavas apkaimes purvos. Tas viss varēja būtu par iemeslu ļoti lielam dzīvnieku skaitam Latvijā.
Medījot tā, kā medīja padomju laikos, un selekcionējot ar 12. kalibra bisi, citādi nevarēja būtu. Un arī mednieku skaits tolaik bija lielāks un visi medīja. Kas nāca, to ņēma. Tur nevarēja būt runa par kādu populācijas izkopšanu un attīstību. Tāpat milzu apjoms bija jānodod valstij, un neviens neko nešķiroja. Un tas noteikti nebija tā laika medību saimniecības sasniegums, bet gan kādu blakus faktoru ietekme. Beidzot ir tas kritiskais punkts, kad jāpievēršas ne tikai staltbriežu, bet arī aļņu selekcijai. Un alni ir jāsāk saudzēt, izprast. Ne velti aļņu vairs nav tik daudz kā savulaik. Ja arī limits tiek piešķirts, pašiem reāli jāizvērtē, kas ar alni notiek, un jārīkojas saimnieciski, gudri. Ar staltbriežiem taču mēs to mākam izdarīt, un lieliskas trofejas neizpaliek! Nevis tikai gudri jārunā par selekciju, bet jāķeras pie reāliem darbiem! Un, ja dzīvnieku kļūst mazāk, tad ir nevis jātaupa govis, bet jāmedī mazāk kopumā.”

Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23

Žurnāla Medības pielikums. Selekcija un piebarošana!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Māris Balodis: Mežacūku populācija jāsamazina līdz 0,15 mežacūkai uz 1 km2
4 dienas
ME
Medības
Klausies!
Kad viena stirna uz 32 večiem. Saruna ar Ēriku Upelnieku “Šauj garām!” 198. epizode
5 dienas
ME
Medības
Pieredze
Video. Vilks ļoti drošs, jo nāca virsū strādājošam ekskavātoram
Nedēļa
ME
Medības
Klausies!
Ja ēdams, tad medījams – Erlends Sebris. “Šauj garām!” #197 epizode
Ekskluzīvi 20. septembris, 2023
ME
Medības
Pieredze
Asinspēdas meklēšana: mīti, kļūdas un risinājumi
Ekskluzīvi 15. septembris, 2023
ME
Medības
Pieredze
Kā pareizi novērtēt līdz divus gadus jaunu staltbriežu bulli? Padomi jaunajiem medniekiem #1
Ekskluzīvi 14. septembris, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vetārsts ar ovālo zīmogu mednieku mājas dīrūzī. Kā tas iespējams? “Šauj garām!” #196 epizode
Ekskluzīvi 13. septembris, 2023
ME
Medības
Pieredze
Kas meklē, tas atrod! Divas stundas pēc pīles. Mednieka dienasgrāmata #21
Ekskluzīvi 8. septembris, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kādēļ mednieki baidās sūtīt datus? “Šauj garām!” #195 epizode
Ekskluzīvi 6. septembris, 2023
ME
Medības
Klausies!
Katrā jau bišķiņ tas maliķa gēns sēd iekšā! Arvīds Ozols. “Šauj garām!” #194 epizode
Ekskluzīvi 30. augusts, 2023
Kate Šterna
Aprīkojums
Praktisks padoms. Karamele briežiem. Pārējiem… nav aizliegta!
27. augusts, 2023
Linda Dombrovska
Pieredze
NEPATĪKAMI SKATI! Nomedī briesmīga izskata stirnāzi – mušas to dzīvu apēdušas
Ekskluzīvi 24. augusts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vilnis Jaunzems par to, kā medniekiem nešaut garām. “Šauj garām!” #193 epizode
Ekskluzīvi 23. augusts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Par mednieku nevar kļūt 40 stundās. Minhauzens 2023. “Šauj garām!” #192 epizode
Ekskluzīvi 16. augusts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieki nezina, kā lasīt mežu – Māris Simanovičs. “Šauj garām!” #191 epizode
Ekskluzīvi 9. augusts, 2023
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Mednieku festivāla “Minhauzens 2023” atklāšana
Ekskluzīvi 7. augusts, 2023
ME
Medības
Pieredze
REZULTĀTI. Mednieku festivāla “Minhauzens 2023” foto un video – apbalvošana
Ekskluzīvi 6. augusts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Postījumi aug, vai būs sankcijas? “Šauj garām!” #190 epizode
Ekskluzīvi 2. augusts, 2023
Emīlija Mariševa
Pieredze
VIDEO un FOTO! Dupletu šaušana un tēmēkļa izloze. Kā aizvadīts mednieku līgas finālposms?
Ekskluzīvi 26. jūlijs, 2023
Emīlija Mariševa
Pieredze
FOTO un VIDEO! Kur nedēļas laikā apgūt medību zinību esenci? Atskats uz nometni Vanaga acs 2023
Ekskluzīvi 31. jūlijs, 2023
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO! Tik lieli ragi! Cik aļņu var būt vienā laukā? Filmēts ar Pulsar Thermion XQ50 Pro LRF
27. jūlijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vai visas medības būs jāpiesaka? Valters Lūsis. “Šauj garām!” #189 epizode
Ekskluzīvi 26. jūlijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Informatīvais seminārs “Mednis” par koplīgumu medību atļauju sadali
Ekskluzīvi 21. jūlijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas pozīciju pamats un ieroča pielāgošana. “Izaicinājums 2023”. Noderīgi padomi
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Vilks – dzīvas miesas ēdājs! Aivars Dundurs. “Šauj garām!” #188 epizode
Ekskluzīvi 19. jūlijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieki kā bezmaksas naktssargi? Grozījumi Medību likumā! “Šauj garām!” #187 epizode
Ekskluzīvi 12. jūlijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
Testējam HikMicro RAPTOR RQ50LN termālo binokli. Video bloga #52 epizode
Ekskluzīvi 5. jūlijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Viss Latvijā turas tikai uz entuziasmu. Uģis Dronka. “Šauj garām!” #186 epizode
Ekskluzīvi 5. jūlijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
Testējam Alpen Apex termo monokli ar 54 mm lēcu. Video bloga #51 epizode
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Labākie laika apstākļi, kad doties medībās. Praktiskais seminārs #28
Ekskluzīvi 3. jūlijs, 2023

Lasītākie