Pieredze

Vai aļņu populācija samazinās un vai medījam tos pareizi?0


Aļņa trofeja
Aļņa trofeja
Aļņa trofeja

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Aļņus medī tā, kā to ļauj darīt. Ja ir pietiekams apjoms, medī šī apjoma ietvaros. Apjomus nosaka, pamatojoties uz to, ka ir šie būtiskie postījumi mežsaimniecībai. Līdz ar to pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir audzis. Pērn jau bija samazinājums. Pirms tam limits bija 9000 dzīvnieku un nomedīja nedaudz virs 7100 aļņu. Pērn limits bija 8093, nomedīja 6521 alni. Tātad aizpērn nomedīja 79 procentus no atļautā apjoma, kas alnim ir ne īpaši labs rādītājs – vēsturiski limitu izpilda ap 90 procentiem, bet pērn limita izpilde samazinājās līdz 77 procentiem. It kā nedaudz, taču redzam kopējo tendenci. Kāds tam iemesls? Aļņu populācija samazinās iepriekšējās medību slodzes dēļ. Samazinās arī aļņu radītie postījumi. LVM iesniegtie dati rāda, ka pirms diviem gadiem 16 procentos teritorijas aļņu postījumi tika vērtēti kā būtiski. Šopavasar šis skaitlis samazinājies līdz sešiem procentiem. Šajā gadā nomedīšanas limits ir samazināts līdz 7810 dzīvniekiem. Ņemot vērā tendences, paredzu, ka nomedīs robežās no 5500 līdz 6000. Kāpēc tāda pesimistiska prognoze? Vērtējam limita izpildi. Dienvidlatgale un Austrumlatgale – limita izpilde virs 90 procentiem. Tur aļņi ir. Tajā pašā laikā Zemgalē un Dienvidkurzemē nomedī 55–56 procentus no limita. Tas ir tiešām maz. Īpaši alnim. Alnis apdzīvo daudz lielākas teritorijas nekā stirna, mežacūka vai staltbriedis. Līdz ar to alni parasti netaupa. Ja atļauja ir, to cenšas izmantot.
Ja skatāmies pēc dzimumstruktūras, jāsaka, ka populācijas samazināšanas nolūkos bija uzstādījums vairāk medīt govis. Taču populācijas stāvokļa indikators ir teļi. Normāli medību saimniecībā teļi jānomedī 40 līdz 55 procenti no kopējā nomedīšanas apjoma. Mēs jau tā, lai samazinātu populāciju, plānojam teļu nomedīšanas apjomu ap 40 procentiem. Taču Alūksnes un Gulbenes pusē, Valmierā un Valkā teļus nomedīja 39 procentu apjomā. Tāpat Centrālvidzemē un Ziemeļkurzemē. Teļi ir indikators, kas pasaka, ka populācija samazinās.
Mednieki vispirms medī teļus, tad cenšas medīt bullēnus, govis mēģina pietaupīt. Taču arī tad, ja populācija samazinās, jāmedī 1:1, vismaz jācenšas. Rādītāji atklāj, ka aļņu skaits samazinās. Cik to ir, protams, var diskutēt. Kontroluzskaite liecina, ka aļņu populācijas lielums ir pārvērtēts un vietām pat trīs reizes. Alnis pārvietojas lielākos attālumos un katrs kolektīvs uzskata, ka tas viens alnītis dzīvo tieši pie viņiem. Katram kolektīvam būtu jāizvērtē, cik tad reāli alnis šo teritoriju apdzīvo visas sezonas garumā.

Foto: Linda Dombrovska

Rezultāti liek aizdomāties arī tādēļ, ka mēs pagarinājām aļņu teļu medību sezonu janvārī. Un janvārī nomedīja no kopējā aļņu apjoma 11 procentus no visiem. Teļus – 25 procentus. Un īpaši izcēlās Zemgale. No teļu apjoma janvārī Zemgalē nomedīja 50 procentus…
Rodas šaubas, vai šie dzīvnieki patiešām ir nomedīti, vai atļaujas izmantotas kaut kā citādi… Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Reālo situāciju varētu uzzināt, ja ieviestu citu mehānismu, kā atskaitīties par nomedītajiem dzīvniekiem.
Šobrīd Kurzemē, Zemgalē būtu dziļi jādomā par aļņu medībām vispār, par pārdomātām medībām. Tāpat arī Latgalē, kur šķiet, ka viss pagaidām kārtībā. Pēkšņi var nākt atklāsme, ka nekā vairs nav. Uzdevums bija populāciju samazināt, un tas ir sasniegts.
Ko tas nozīmē medniekiem? Būs biotopi, kur aļņi būs un, prātīgi medījot, būs vienmēr. Citos būs mazāk iespēju alni sastapt un arī nomedīt. Nomedīšanas apjomu samazināt ir grūti. Ar prātu to var saprast, bet emocionāli ne – lai jau tā atļauja ir, mazums, alnis ieklīdīs un pagastā būs svētki! Jārēķinās, ka turpmāk aļņus medīsim mazāk.
Izmainījušās arī dzīvotnes, ko apdzīvo alnis. Alni vairāk interesē neskarta vide, boreālie meži, purvi, aizaugušas purvu malas, kārklāji. Arvien intensīvāka kļūst lauksaimniecība, mežsaimniecība, un dzīvotnes mainās. Alnim piemērotu vietu kļūst mazāk.
Aļņu medībām arī būtu jāievēro selektīva pieeja, tāpat kā staltbriedim. Tomēr, ņemot vārā aļņu pārvietošanās attālumus, par vienotiem medību principiem jāvienojas lielākam kolektīvu skaitam. Govis jāmedī pareizās proporcijās pret buļļiem, jāsaudzē perspektīvie dzīvnieki, kas atstāj spēcīgākus pēcnācējus.”

Valsts mežzinātnes institūta Silava doktorants, mežsaimnieks un mednieks Mārcis Saklaurs:
“Kā meža īpašnieks es teiktu, ka optimālais aļņu blīvums būtu divi dzīvnieki uz tūkstoti hektāru. Saimnieciskajiem mežiem ik gadu tiek nodarīti miljoniem eiro lieli postījumi, un lielākā vaina tiek uzvelta alnim, lai gan patiesie postītāji ir joprojām strauji augošās staltbriežu un stirnu populācijas. Jā, reģionāli aļņu bojājumi priežu jaunaudzēs ir pat līdz 90% un izaudzēt kvalitatīvu priedes koksni nav iespējams, pat preventīvi aizsargājot ar meža aizsardzības līdzekļiem (līme ar smiltīm vai asinīm, aitu vilnu). Tomēr alnis veic kādu mežkopim tīkamu darbu – pēc atjaunošanas cirtes vietās, kur strauji atjaunojas apse, tā tiek atsēdināta (aplauztas, apkostas galotnes) ļaujot bērzam tās pāraugt. Tādējādi iegūstot šobrīd saimnieciski nozīmīgāku koku sugu – bērzu – un samazinot tēriņus jaunaudžu kopšanā. Somijas piemērs rāda, ka alnis izdara lielus postījumus arī bērza kultūrās, tomēr mūsu gadījumā ir liels alnim tīkamāku sugu piejaukums – minētās apses, kārkli, priedes. Egļu monokultūras alnim ir tīkamas novēlotas mežkopības gadījumā, t. i., nav savlaicīgi veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas, dodot iespēju eglēm atzaroties, izstīdzēt un veidot plānu mizu, ko ir viegli sabojāt (daļa no aļņa barības bāzes). Veidojot egļu mistraudzes un veicot savlaicīgas – mežsaimnieciski korektas – kopšanas, var veidot egļu stumbrus, kas alnim būs daudz nepievilcīgāki un preventīvi ar mazākiem līdzekļiem tiks pasargāti. Tātad, gudri saimniekojot, ir iespējams sadzīvot ar alni. Mežkopim vēlamāks ir pēc iespējas mazāks to blīvums, bet ne pilnīga sugas izskaušana no Latvijas faunas.

Aļņu buļļus nemedīt vienu gadu? “Šauj garām!” #144 epizode

Visu rakstu par aļņu populācijas stāvokli Latvijā lasi žurnāla Medības augusta numurā!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis: “Medniekam jāieslēdz smadzenes!” “Šauj garām!” #156 epizode
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Lielākie pārkāpēji – medību vadītāji? “Šauj garām!” #155 epizode
Ekskluzīvi 30. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Jānis Lākuts no GPSPRO.lv par jaunu apģērbu zīmoliem, kā arī nedaudz par dažādu ierīču lietošanu
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Kā Jānis Pūtelis un Oskars Treilihs mācīja viens otram baurot! Praktiskais seminārs
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Izcila trofeja un medniekstāsts ar daudz morālēm. Kad Diāna dod!
Ekskluzīvi 28. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kad tavā virzienā izšauj no .30-06… Podkāsta “Šauj garām!” #154 epizode
Ekskluzīvi 23. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Ja nav asinis, tas nenozīmē, ka nav trāpīts! Mednieka dienasgrāmata #16
Ekskluzīvi 20. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību inspektors Madars Zariņš par biežākajiem pārkāpumiem medībās! “Šauj garām!” ekstra #35
Ekskluzīvi 17. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par medību bīstamību, sabojātiem biotopiem un protokoliņiem? “Šauj garām!” #153 epizode
Ekskluzīvi 16. novembris, 2022
Kate Šterna
Pieredze
Minējumi apstiprinās. Pie Liepājas parādījušies dambrieži
Speciālreportāža 10. novembris, 2022
ME
Medības
Aprīkojums
Kā strādā Tractive suņu izsekošanas sistēma? Uzinstalējam kopā! Video bloga #58 epizode
Ekskluzīvi 10. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Namejs Vinovskis – cilvēks, kurš spēj iemācīt šaut pat dīvānam! “Šauj garām!” #152 epizode
Ekskluzīvi 9. novembris, 2022
EP
Egils Paņēvics
Pieredze
FOTO un VIDEO. Liepājā māju pagalmus revidē kašķaina lapsa un no cilvēka nebaidās
Ekskluzīvi 8. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Svina skrošu aizliegums spēkā stājas 2023. gada februārī. “Šauj garām!” diskutē
Ekskluzīvi 7. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par klusinātāju spridzināšanu, zosīm un nelikumīgām medībām. “Šauj garām!” #151 epizode
Ekskluzīvi 2. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Mīti par svina un bezsvina munīciju. “Šauj garām!” ekstra #34
Ekskluzīvi 31. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kā Raivo Strēlis par vilka trofeju nekļuva. “Šauj garām!” #150 epizode
Ekskluzīvi 26. oktobris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Meža fakultātes mācību dzinējmedības. Eksperta skola #6 epizode
Ekskluzīvi 27. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību likums jāraksta no jauna un latviešu valodā! “Šauj garām!” #149 epizode
Ekskluzīvi 19. oktobris, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Vai aļņiem interesē priežu darva? Pārsteigums meža kamerā
Ekskluzīvi 9. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par to, kā Jānis Pūtelis “nočakarēja” medības? “Šauj garām!” #147 epizode
Ekskluzīvi 5. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kas medību saimniecībā sabojāts pēdējo četru gadu laikā? “Šauj garām!” #146 epizode
Ekskluzīvi 28. septembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Nāvējošā riesta cīņa. Kad uzvarētājs nogalina pretinieku
Speciālreportāža 24. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Ko nedarīt pēc šāviena un par briežu medībām riestā. “Šauj garām!” #145 epizode
Ekskluzīvi 21. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Aļņu buļļus nemedīt vienu gadu? “Šauj garām!” #144 epizode
Ekskluzīvi 14. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par aļņu medībām riestā un par drošību, dzenoties pakaļ kuilim. “Šauj garām!” #143 epizode
Ekskluzīvi 7. septembris, 2022
Linda Dombrovska
Uncategorized
Skaties tiešraidē! Kā izskatās lūša maltīte! UZMANĪBU, NEPATĪKAMI SKATI!
Ekskluzīvi 5. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Lai briežiem labs sekss – par briežu bauri un jauno mednieku zināšanām. “Šauj garām!” #142 epizode
Ekskluzīvi 31. augusts, 2022
ME
Medības
Pieredze
Artis Pabriks: “Gan aizsardzības nozare, gan mednieki dzīvi redz caur tēmēkli”
Ekskluzīvi 30. augusts, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad lāču māte aizsargā savus mazuļus pret lāču tēviņu
Speciālreportāža 28. augusts, 2022

Lasītākie