Pieredze

Uzmanību nepatīkami skati! Notriec stirnu, kas izšķīst pa visu auto salonu0

Esiet uzmanīgi uz ceļiem, it īpaši diennakts tumšajā laikā. Lietotnē Whatsapp klejo bilžu sēriju, kurā redzams auto, kas cietis sadursmē ar stirnu. Vējstiklā ir caurums, dzīvnieks izlidojis cauri salonam un sašķīdis pret salona aizmugurējo daļu. Pēc visa spriežot, sadursme notikusi, kad auto braucis ar salīdzinoši lielu ātrumu, tādēļ arī tāds rezultāts.

Auto pēc sadursmes ar stirnu

STOP – bīstami, uz ceļa dzīvnieki! Ko darīt, ja notriekts meža dzīvnieks?
Pēta: Egils Paņēvics
Beidzot visu gaidītais pavasaris lēnām, bet tomēr ir atnācis. Daba mostas, kokos izšķīlušies pirmie pumpuri un vietām jau no tiem laukā laužas jaunas, sulīgas lapiņas. Grāvju malas un pļavas piepildījušās ne tikai ar brangiem pūpoliem, bet arī ar pieneņu ziediem, kas tikko nomainījuši sniegpulkstenītes. Ne tikai augi kļuvuši mundrāki, bet arī dzīvnieki, kuri aizvien biežāk manāmi mežmalās un nereti blakus ceļiem.

Ir aprīļa otrā puse, kad dodos savās ikdienas gaitās un manā priekšā paveras, nu jau pat teiktu, diezgan ikdienišķa, nepatīkama aina. Uz autoceļa blakus stikla lauskām guļ bojā gājis skaists, perspektīvs stirnu āzis. Radziņi līdz galam vēl nav notīrīti, aktīvais jaunā kunga pavasaris ir aprāvies, tā īsti pat nesācies. Sadursme ar automašīnu, šķērsojot it kā pārredzamu ceļa posmu. Bet skaidri noprotams, ka tomēr ne īstajā vietā un laikā. Radās jautājums – kas tālāk, vai šādi paliks un sagaidīs, kad putni vai plēsēji to notiesās pusdienās?

Pie kā vērsties?
Apstājos, papētīju apstākļus un zvanīju attiecīgajai pašvaldības policijai. Tā nespēj izsmeļoši atbildēt, kas īsti man jādara, bet piefiksē vietu un apsola visu nokārtot. Pēc šādas nekonkrētas un nepārliecinošas atbildes saņemšanas izlēmu parakties dziļāk un noskaidrot nedaudz vairāk no sērijas par četriem lielajiem K – kas, kur, kā, kādēļ. Zvanu Valsts meža dienestam (VMD). Man paskaidro, ka par notriekta dzīvnieka savākšanu ārpus apdzīvotām vietām ir atbildīgs VMD, bet apdzīvotās vietās atbildīga ir konkrētās teritorijas pašvaldība. Bojāgājušā ķermenis jāsavāc un jānodod utilizācijai konkrētajai pašvaldībai, kurā noticis negadījums, vai Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU), ja tas noticis uz ceļa, par kuru viņi atbild. Sarunas laikā sniedzu informāciju par vietu, kur šis āzis atrodas, un, atzīmējuši punktu kartē, apsola, ka visu nokārtos.

Jāatgādina, ka dzīvnieku līķus nedrīkst apglabāt mežā, pļavā, ūdenstilpju tuvumā vai daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorijā. Divas dienas vēlāk, braucot garām šai vietai, redzu, ka joprojām āzītis guļ turpat, kur bijis. Sazinos atkal ar pašvaldību, kur man paskaidro, ka vairākas institūcijas nav īsti tikušas skaidrībā, kam tad īsti jānovāc šis ceļa posms, jo robežojas divas pašvaldības, bet tajā pašā laikā par šo konkrēto viena kilometra ceļa posmu atbildīgais ir LAU. Nedaudz vēlāk noskaidroju, ka saņemts ziņojums par vēl kādu notriektu dzīvnieku dažu desmitu kilometru attālumā un LAU savācis šo abu dzīvnieku līķus.

Kas notiek tālāk?
Rodas loģisks jautājums, kur tad nonāk šie dzīvnieki. Viss taču nebeidzas ar iekraušanu transportā. Kā noskaidroju, apzvanot vairākas pašvaldības, tad katrai pašvaldībai ir līgums ar kādu veterināro klīniku, Liepājas pilsētas gadījumā – ar dzīvnieku patversmi Lauvas sirds. Nosacījums tāds, ka šajās vietās ir jābūt iespējai šos dzīvniekus ievietot saldētavā līdz brīdim, kad tie tiks nodoti tālākai pārstrādei un utilizācijai.

Nekādā gadījumā nav pieļaujama dzīvnieku līķu ilgstoša uzglabāšana, līdz minimumam jācenšas samazināt riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī maksimāli jāizvairās no vides piesārņošanas. Kā minēts Zemkopības ministrijas mājaslapā, centralizētus dzīvnieku līķu (pēc saņemtajiem pieteikumiem) un citu blakusproduktu aprites iepriekšminētos pakalpojumus pēc savstarpējas vienošanās var sniegt uzņēmumi SIA Reneta, SIA Baltic trade un SIA Grow energy. Apkopojot informāciju no SIA Reneta un SIA Grow energy pārstāvjiem, secinu, ka Latvijā ik gadu tiek pārstrādātas vairāk nekā desmit tonnas šo dzīvnieku mirstīgo atlieku. To skaitā ir ne tikai visiem zināmās stirnas vai lapsas, bet arvien biežāk parādās arī vilki un lūši. Protams, arī visi pārējie lielie un mazie dzīvnieki – aļņi, zaķi un nereti pat roņi, kas atrasti jūras piekrastē.

Kā iznīcina?
Pārstrādes process pakļauts dažādām Eiropas direktīvām, kas nosaka gan uzraudzību, gan paraugu iesūtīšanu sertificētām laboratorijām ārpus Latvijas. Tās regulē kārtību un metodiku, tehnoloģijas pareizu lietošanu, lai, izejot šo pārstrādi, visas baktērijas un organika būtu gājusi bojā, vairs neapdraudot apkārtējo vidi un cilvēkus. Pārstrādes laikā dzīvnieka ķermenis speciāli paredzētā aparatūrā tiek sasmalcināts līdz divu centimetru lieliem gabaliem, kas pēc tam nonāk milzīgā kopējā katlā. Īpaši konstruēts šādai darbībai, milzīgais termālais katls tiek uzkarsēts tā, lai saturs 2,2 bāru spiedienā sasniedz 133 grādu temperatūru pēc Celsija, un viss tiek šādi vārīts 20 minūtes. Pēc vārīšanas visu, kas palicis pāri, pārvērš gaļas kaulu miltos vai taukos. Atšķirībā no konkrētā pārstrādes uzņēmuma un tā tehnoloģiskajām iespējām gaļas kaulu milti tiek nodoti dedzināšanai vai nogādāti atkritumu uzglabāšanas poligonos, bet tauki turpina pārstrādi, no tiem iegūstot biodegvielu un biogāzi enerģijas iegūšanai. Šāda vienas tonnas pārstrāde izmaksā apmēram 190 eiro plus samaksa par izsaukumu, lai šos ķermeņus savāktu no uzglabāšanas vietām pašvaldībās.

Sadursmes ar dzīvniekiem
Valstīs ar attīstītu ekonomiku, cenšoties pasargāt autovadītājus no dzīvniekiem un dzīvniekus no autotransporta, uz ceļiem tiek būvētas īpašas inženiertehniskas būves, tās var sastāvēt no žoga, dzīvnieku pārejām, tuneļiem, tramplīniem un citiem tehniskiem risinājumiem. Šādu būvju celtniecībai nepārprotami ir nepieciešams finansējums, kas diemžēl Latvijā valsts ceļu tīkla pārvaldīšanai nav pieejams vēlamajā apjomā. Tāpat jāņem vērā, ka jebkurš žogs vai cits inženiertehniskais risinājums kādā vietā beidzas, tāpēc nav iespējams izslēgt, ka dzīvnieks tomēr nokļūst arī uz šādi nožogota vai šķietami pasargāta ceļa.

Valsts policijas datos norādītas sadursmes ar dzīvniekiem, taču netiek atsevišķi izdalīts, vai tas bijis meža dzīvnieks, tāpat arī netiek izdalītas dzīvnieku sugas. Taču taisnības labad jāpiemin, ka liels pārsvars šeit ir meža dzīvniekiem, jo cik tad bieži redzam notriektus mājlopus vai mājas mīluļus salīdzinājumā ar stirnu, lapsu vai āpsi? Valsts policijas statistikā ir tie negadījumi, kad uz notikuma vietu izbrauc policijas ekipāža. No 2019. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. martam notikušas 1975 reģistrētas sadursmes, kur sadūrusies automašīna ar meža dzīvnieku. No šiem datiem redzams, ka Rīgas reģionā bijušas 179, Vidzemes reģionā – 169, Zemgales reģionā – 388, Kurzemes reģionā – 56 un Latgales reģionā – 1183 sadursmes. Šajā laikā uz Latvijas ceļiem cietuši 117 un dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki.
Par zaudējumiem, kas radušies sadursmēs ar meža dzīvniekiem uz Latvijas ceļiem, interesējos Latvijas Apdrošināšanas asociācijā (LAA). LAA regulāri neapkopo detalizētu statistiku par sadursmēm ar meža dzīvniekiem, taču esošie dati un aptuvenas aplēses par pēdējiem gadiem rāda šādu ainu: no 2018. līdz 2021. gadam ieskaitot apdrošināšanas gadījumu skaits ir 14 604, tajos izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms pārsniedz 25,7 miljonus eiro. Kā norāda asociācija, oficiālo statistiku par ceļa satiksmes negadījumiem apkopo valsts institūcijas, konkrēti – Ceļu policija, taču apdrošinātāju pieredze liecina, ka oficiāla statistika ir nepilnīga un daudzos gadījumos policijai par sadursmi netiek ziņots. Tas nozīmē, ka situācija šajā ziņā ir daudz nopietnāka, nekā izskatās no oficiālo datu puses. Meža zvēru nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim sedz sauszemes transportlīdzekļu jeb KASKO apdrošināšana, taču jāņem vērā, ka tā ir brīvprātīga un to iegādājas tikai daļa iedzīvotāju, līdz ar to neapdrošinātie šādu sadursmju radītos zaudējumus sedz paši. Domājams, ka autovadītāji bez KASKO par šādiem ceļu satiksmes negadījumiem bieži vien neziņo Valsts policijai, baidoties no sekām un, protams, nepretendējot uz apdrošināšanas atlīdzību. Kopumā transportlīdzekļu sadursmēm ar dzīvniekiem ir tendence pieaugt. Ļoti iespējams, tam ir saistība ar pārnadžu skaita palielināšanos Latvijas mežos.

Ko darīt?
Kā tad īsti jārīkojas, ja notikusi sadursme ar meža dzīvnieku? Pirmkārt, autovadītājam par negadījumu jāinformē Ceļu policija, zvanot pa tālruni 112. Operators nepieciešamības gadījumā nodos informāciju arī Valsts meža dienestam, kas parūpēsies par dzīvnieka novākšanu no ceļa. Otrkārt, atstāt uz ceļa braucamās daļas vai vest prom traumēto vai bojāgājušo dzīvnieku nedrīkst! Autovadītājs drīkst pamest negadījuma vietu tikai tādā gadījumā, ja dzīvnieks pēc sadursmes nav nopietni cietis, ir aizskrējis un ja transportlīdzeklim sadursmē nav radīti tādi bojājumi, kuri liedz tam turpināt ceļu.

Ja cietušajam auto ir KASKO, primāri jāsazinās ar savu apdrošinātāju, kas ieteiks turpmāko rīcību – kā jāfiksē negadījuma vieta, kādi dokumenti būs jāiesniedz, kur jāvēršas, cik ilgā laikā. Parasti apdrošinātāji nosaka vairāku dienu termiņu, kad ir jāpiesaka KASKO gadījums, automašīna ir jāatrāda apdrošinātāja ekspertiem vai servisam, lai noteiktu zaudējumus, sastādītu tāmi un vienotos par turpmāko rīcību.

It kā pavisam ierasta aina – uz ceļa bojāgājis dzīvnieks, vairums nodomā, gan jau daba sevi noregulēs un lapsas vai vārnas visu nokārtos, un neprāto par to, vai varēja tas nenotikt un kā to regulēt? Vienkārši pabraucam garām! Bet, ja pašķetina tuvāk, tad redzams, ka notikums ietver veselu norišu ķēdi, kas prasa dažādu veidu resursus no dažādām institūcijām, iestādēm un cilvēkiem, nemaz nerunājot par finansiālo pusi. Cilvēks ir uzbūvējis savus ceļus un infrastruktūru cauri mežiem un laukiem, kur nenoliedzami esam ielauzušies dzīvnieku teritorijā. Dažādi faktori ietekmē to, kā uzvedas dzīvnieki, kur tie pārvietojas un kur mēs ar tiem tiekamies. Protams, ka migrācija ir dabisks process un dzīvnieks nespēj izanalizēt sekas lielceļu tuvumā. Pārvietošanos ietekmē arī mežizstrāde, medniecība, lauksaimniecība, infrastruktūras būvniecība un transporta kustība tuvu dabiskajām dzīvnieku mājvietām vai jebkādas citas cilvēku radītas darbības. Taču mums, cilvēkiem, kas apveltīti ar domāšanu un analizēšanas spējām, jādara viss iespējamais, lai mazinātu riskus savai un arī dzīvnieku veselībai un dzīvībai, pielāgojot savu infrastruktūru, transportu, ar ko pārvietojamies, plānojot medību intensitāti un vēl simtiem lietu, lai dzīvotu mums visiem drošākā vidē.

Šeit daži padomi, kā izvairīties no iespējamās sadursmes ar dzīvnieku.
· Jāievēro noteiktais braukšanas ātrums un jābūt gatavam nepieciešamības gadījumā strauji bremzēt. Noteikti jāievēro ātruma ierobežojuma ceļa zīmes posmos, kas brīdina par meža dzīvniekiem – tās ir uzstādītas posmos, kuros iespējama lielāka meža dzīvnieku aktivitāte.
· Īpaši jāuzmanās rītausmā un krēslas stundās, un īpaši piesardzīgiem jābūt ārpus pilsētas, mežmalās, netālu no ūdenstilpēm.
· Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri.
· Riepām un riepu protektoriem jābūt atbilstošiem braukšanas apstākļiem.
· Iespējams izmantot īpašas svilpes (ultraskaņas) zvēru atbaidīšanai. Tās nodrošina, ka, automašīnai braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, svilpes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir sadzirdama zvēriem. Skaņa ir dzīvniekam nepatīkama un mudina to doties no auto pretējā virzienā.
· Vienmēr visiem automašīnā esošajiem, tostarp aizmugurē sēdošajiem, jālieto drošības jostas. Noteikti jāizmanto bērnu sēdeklīši un paliktņi atbilstoši bērnu augumam, un tie arī pareizi jāpiesprādzē.
· Salonā nevajadzētu brīvi atrasties smagām, bīstamām, asām lietām, kas straujas bremzēšanas gadījumā var traumēt salonā esošos cilvēkus.
· Dzīvnieku var mēģināt aizbiedēt ar skaņas signālu, bet nav ieteicams ieslēgt tālās gaismas, jo tās dzīvnieku var nobiedēt vēl vairāk.

Par kluba atbildību, ja notiek malumedības, un Bembiju. “Šauj garām!” #210 epizode

👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam
ar 3 pielikumiem.

Saistītie raksti

Decembra numurā par to, kad inspektors traucē medības!

Abonē žurnālu Medības 2024. gadam

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Kad peld ne tikai bebrs, bet arī mednieks…Testējam bebru medību komplektu
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Kad beidzot varēs naktī sākt medīt briežus? “Šauj garām!” #226 epizode
Ekskluzīvi 5 dienas
ME
Medības
Pieredze
“Tickless” ultraskaņas ērču atbaidītāja noslēpums – kā nomainīt bateriju
Ekskluzīvi 5 dienas
Indulis Burka
Aprīkojums
Jaudīga meža kamera, kas derēs ne tikai mežā. NITEforce Live-Cam PRO 4G
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieki jāsoda ar lielākiem sodiem? Haralds Barviks “Šauj garām!” #225 epizode
3. aprīlis, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024

Lasītākie