10. maijā Baltkrievijas Astravjecas rajonā notika traģisks incidents – aļņi, kuri mēģināja šķērsot Lietuvas un Baltkrievijas robežu, gāja bojā, sapinoties dzeloņstiepļu žogā.
Notikumu fiksējusi robežsardzes videonovērošanas kamera – ierakstā redzams, kā dzīvnieks dodas no Lietuvas uz Baltkrieviju, bet, mēģinot pārvarēt robežžogu, iesprūst dzeloņstieplēs. Kad ieradās robežsargi, alnis jau bija miris.
Diemžēl šis nav vienīgais gadījums. Kopš 2021. gada rudens, kad Krievijas un Baltkrievijas īstenotā hibrīdagresija tieši apdraud Baltijas valstu drošību, uz robežām ar Lietuvu, Latviju un Poliju tiek būvēti pastiprināti žogi, lai apturētu mākslīgi radītus nelegālās migrācijas plūsmus. Šī ir tieša un apzināta Maskavas un Minskas rīcības sekas.
Kaimiņvalstu izvēlēta agresīvā politika ir tiešais iemesls, kāpēc Baltijas valstīm nākas izbūvēt šādu infrastruktūru. Taču šie žogi jau prasījuši vismaz 52 savvaļas dzīvnieku dzīvības un smagi ietekmē dabisko migrāciju, sadalot mežu masīvus un apdraudot bioloģisko daudzveidību.
Ir būtiski uzsvērt — par šo postošo ietekmi uz vidi un dzīvniekiem atbildību nes nevis robežvalstis, kas aizsargā savu teritoriju, bet gan Krievija un Baltkrievija, kuru hibrīdkara taktika brutāli izmanto cilvēkus un dabu kā instrumentus.
Vienlaikus nepieciešams turpināt darbu pie tehniskiem risinājumiem, lai šāda infrastruktūra nākotnē pēc iespējas mazāk kaitētu savvaļas dzīvniekiem.
Kad Brisele sev iešauj kājā: vilks beidzot vairs nav “svēta govs”. “Šauj garām!” #283 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
