Neparasts negadījums pagājušajā otrdienā ap plkst. 10:40 notika uz automaģistrāles Nīderlandē, aptuveni desmit kilometru uz dienvidiem no Grāningenes pilsētas. Kā ziņo medijs Gelderlander, vilku tēviņš bija mēģinājis šķērsot automaģistrāli, taču to notrieca automašīna.
Sadursmē vilks guva gūžas lūzumu un palika guļam uz ceļa. Drošības apsvērumu dēļ tika nolemts pilnībā slēgt satiksmi uz automaģistrāles.
Vilku tēviņš bija smagi ievainots
Videoierakstos redzams, kā smagi ievainotais vilks ar pēdējiem spēkiem aizvelkas līdz ceļa malai un apguļas, neskatoties uz to, ka cilvēki atrodas vien 20 metru attālumā.
Notikuma vietā ieradās vairākas policijas un Nīderlandes ceļu dienesta vienības, lai izstrādātu plānu dzīvnieka sagūstīšanai. Tika pieaicināts arī eksperts, kurš no pretējās joslas raidīja šāvienu ar trakvilizatoru, lai vilku iemidzinātu. Veterinārārsts izmeklēja dzīvnieku un konstatēja, ka gūtie savainojumi ir tik nopietni, ka tas bija jāiemidzina turpat notikuma vietā.
Vilku nācās iemidzināt
Pēc tam, kad vilku iemidzināja, viņa ķermenis tika nosūtīts uz Nīderlandes Savvaļas dzīvnieku veselības centru Utrehtas Universitātē, kur tiks veikta autopsija un papildus izmeklējumi. Automobiļa vadītājs negadījumā necieta, taču transportlīdzeklis tika smagi bojāts un tā transportēšanai tika izsaukts evakuators.
Līdzīgs gadījums bija arī 2022. gadā
Ļoti līdzīgs negadījums notika arī 2022. gada 2. maijā Ziemeļrūras reģionā, vilks pēkšņi izskrēja uz ceļa un tika notriekts. Vilku notrieca Audi automašīna. Toreiz cietušo dzīvnieku sākotnēji nogādāja uz automaģistrāles uzturēšanas dienestu, kur to plānoja nodot ekspertu izvērtējumam. Galu galā vilka ķermenis tika nodots LANUV (Ziemeļreinas-Vestfālenes Vides aģentūrai).
Tolaik Automaģistrāles dienesta pārstāvis Heiko Kempers norādīja: “Es neesmu eksperts, bet, manuprāt, tas bija jauns vilks.” Autovadītājs negadījumā necieta, un arī automašīnai tika nodarīti tikai nelieli bojājumi.
Sākotnēji varasiestādes ziņoja, ka notriektajam dzīvniekam ir “vilkam līdzīgas” pazīmes un pastāvēja iespēja, ka tas varētu būt suns. Gandrīz trīs nedēļas vēlāk vides aizsardzības iestāde paziņoja, ka ģenētiskā analīze apstiprināja: tas tiešām bija vilks.
LANUV paziņoja par notriektā vilka izcelsmi
Izmeklēšanā noskaidrojās, ka tas bija jauns vilks no bara, kas nāk no Lejassaksijas (Niedersachsen) reģiona. Dzīvnieks bija mēģinājis šķērsot automaģistrāli un tika notriekts. Iespējams, dienu pirms tam tas bija klīdis Bottropas pilsētas parkā, kur vairākas personas bija ziņojušas par vilka klātbūtni.
Ko darīt?
Kā tad īsti jārīkojas, ja notikusi sadursme ar meža dzīvnieku? Pirmkārt, autovadītājam par negadījumu jāinformē Ceļu policija, zvanot pa tālruni 112. Operators nepieciešamības gadījumā nodos informāciju arī Valsts meža dienestam, kas parūpēsies par dzīvnieka novākšanu no ceļa. Otrkārt, atstāt uz ceļa braucamās daļas vai vest prom traumēto vai bojāgājušo dzīvnieku nedrīkst! Autovadītājs drīkst pamest negadījuma vietu tikai tādā gadījumā, ja dzīvnieks pēc sadursmes nav nopietni cietis, ir aizskrējis un ja transportlīdzeklim sadursmē nav radīti tādi bojājumi, kuri liedz tam turpināt ceļu.
Ja cietušajam auto ir KASKO, primāri jāsazinās ar savu apdrošinātāju, kas ieteiks turpmāko rīcību – kā jāfiksē negadījuma vieta, kādi dokumenti būs jāiesniedz, kur jāvēršas, cik ilgā laikā. Parasti apdrošinātāji nosaka vairāku dienu termiņu, kad ir jāpiesaka KASKO gadījums, automašīna ir jāatrāda apdrošinātāja ekspertiem vai servisam, lai noteiktu zaudējumus, sastādītu tāmi un vienotos par turpmāko rīcību.
It kā pavisam ierasta aina – uz ceļa bojāgājis dzīvnieks, vairums nodomā, gan jau daba sevi noregulēs un lapsas vai vārnas visu nokārtos, un neprāto par to, vai varēja tas nenotikt un kā to regulēt? Vienkārši pabraucam garām! Bet, ja pašķetina tuvāk, tad redzams, ka notikums ietver veselu norišu ķēdi, kas prasa dažādu veidu resursus no dažādām institūcijām, iestādēm un cilvēkiem, nemaz nerunājot par finansiālo pusi. Cilvēks ir uzbūvējis savus ceļus un infrastruktūru cauri mežiem un laukiem, kur nenoliedzami esam ielauzušies dzīvnieku teritorijā. Dažādi faktori ietekmē to, kā uzvedas dzīvnieki, kur tie pārvietojas un kur mēs ar tiem tiekamies. Protams, ka migrācija ir dabisks process un dzīvnieks nespēj izanalizēt sekas lielceļu tuvumā. Pārvietošanos ietekmē arī mežizstrāde, medniecība, lauksaimniecība, infrastruktūras būvniecība un transporta kustība tuvu dabiskajām dzīvnieku mājvietām vai jebkādas citas cilvēku radītas darbības. Taču mums, cilvēkiem, kas apveltīti ar domāšanu un analizēšanas spējām, jādara viss iespējamais, lai mazinātu riskus savai un arī dzīvnieku veselībai un dzīvībai, pielāgojot savu infrastruktūru, transportu, ar ko pārvietojamies, plānojot medību intensitāti un vēl simtiem lietu, lai dzīvotu mums visiem drošākā vidē.
Šeit daži padomi, kā izvairīties no iespējamās sadursmes ar dzīvnieku
· Jāievēro noteiktais braukšanas ātrums un jābūt gatavam nepieciešamības gadījumā strauji bremzēt. Noteikti jāievēro ātruma ierobežojuma ceļa zīmes posmos, kas brīdina par meža dzīvniekiem – tās ir uzstādītas posmos, kuros iespējama lielāka meža dzīvnieku aktivitāte.
· Īpaši jāuzmanās rītausmā un krēslas stundās, un īpaši piesardzīgiem jābūt ārpus pilsētas, mežmalās, netālu no ūdenstilpēm.
· Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri.
· Riepām un riepu protektoriem jābūt atbilstošiem braukšanas apstākļiem.
· Iespējams izmantot īpašas svilpes (ultraskaņas) zvēru atbaidīšanai. Tās nodrošina, ka, automašīnai braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, svilpes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir sadzirdama zvēriem. Skaņa ir dzīvniekam nepatīkama un mudina to doties no auto pretējā virzienā.
· Vienmēr visiem automašīnā esošajiem, tostarp aizmugurē sēdošajiem, jālieto drošības jostas. Noteikti jāizmanto bērnu sēdeklīši un paliktņi atbilstoši bērnu augumam, un tie arī pareizi jāpiesprādzē.
· Salonā nevajadzētu brīvi atrasties smagām, bīstamām, asām lietām, kas straujas bremzēšanas gadījumā var traumēt salonā esošos cilvēkus.
· Dzīvnieku var mēģināt aizbiedēt ar skaņas signālu, bet nav ieteicams ieslēgt tālās gaismas, jo tās dzīvnieku var nobiedēt vēl vairāk.
Lāču dēļ dzinējmedības nav jāaizliedz – Igauņi zina visu par lāčiem. “Šauj garām!” #280 epizode
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
