Kāds Rēzeknes novada zemnieks satraucies, ka trakumsērgas orālās vakcīnas dēļ ejot bojā viņa mājlopi. Ar šādu pretenziju viņš vērsies pie vietējā mednieku kolektīva vadītāja no Rēzeknes novada.
“Cilvēks stāstīja, ka pērn viņam nobeigušās divi liellopi. Pēc tam, divas dienas vēlāk, viņš atradis vēl divus nobeigušos mājlopus. Nav zināms kādā veidā, taču viņš uzgājis arī kapsulas, kas tiek iestrādātas speciālajās briketēs. Pilnīgi neticams šķita viņa stāstījums, ka vienai no kapsulām esot bijusi melna etiķete, uz kuras esot bijis rakstīts, ka tā ir lapsu un jenotsuņu inde… Šogad viņš trakumsērgas vakcīnas konteineru atradis, pļaujot sienu. Lūdzu zemnieku nekavējoties informēt, ja viņš arī šogad atradīs tādu pašu konteinerīti ar melno etiķeti un attiecīgo uzrakstu,” stāsta mednieku biedrības vadītājs (redakcijai vīrieša vārds un uzvārds zināms).
Dīvaina šķiet situācija, ka pēc četru dzīvnieku bojāejas zemnieks nav saucis veterinārārstu un nav taisīta sekcija, lai noskaidrotu dzīvnieku bojāejas patieso cēloni.
Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants: “Savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu PVD veic divas reizes gadā, izmantojot mazo aviāciju. Vakcinācija notiek 70–100 kilometru zonā gar valsts austrumu robežu. Uz vienu kvadrātkilometru (100 hektāriem) tiek izkaisītas 25 devas. Turklāt izkaisīšanu veic automātiska ierīce. Ņemot vērā lidojuma augstumu (aptuveni 200 metru), vēja ietekmi un lidojuma ātrumu, ļoti maz ticams, ka vakcīnas nokrīt viena otrai blakus.
Tāpat jāņem vērā, ka vakcīna nav kaitīga mājlopiem, tā ir pārāk maza, lai liellopam spētu radīt, piemēram, nosprostojumu.
Šādas vakcīnas no 2005. līdz 2014. gadam tikai kaisītas visā valsts teritorijā. Tāpat tās gadiem tiek izmantotas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un citās valstīs. Kapsulu un brikešu izskats šajā laikā ir bijis nemainīgs. Nav ziņu, ka kādā no valstīm briketes apēšanas dēļ būtu gājuši bojā liellopi.
Ja tiek konstatēta neizskaidrojama mājdzīvnieka bojāeja, obligāti nekavējoties jāpieaicina veterinārārsts, lai noskaidrotu, kāpēc tieši dzīvnieks gājis bojā. Iespējams, ir bijusi kāda saslimšana un apdraudēts ir viss ganāmpulks, nepieciešama operatīva rīcība.
Piemēram, karstās vasarās, savairojas odi un knišļi, kas gan var būt par iemeslu liellopu bojāejai. Tāpēc vienmēr aicinām mājdzīvniekus apstrādāt ar atbilstošiem repelentiem.
Tas, ka tiek atrastas kapsulas bez ārējā apvalka, nav nekas neparasts. Lietus ietekmē ārējais apvalks ar laiku izmirkst un tiek noskalots. Kapsulās ir rozā krāsas vakcīnas šķidrums. Ar laiku saules gaismas ietekmē tas var kļūt bezkrāsains.”
Vakcinācija palīdz
Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta.
Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā.
Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2015. gadā Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Avots: Latvijas Avīze
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Kad stirnai vienalga, ja to apēd lūsis vai mednieks… un par gurķu zupu “Šauj garām!” #236 epizode
Abonē žurnālu Medības!
