Terors pret medniekiem un medību sabotāža – likuma izpratnē sodāma rīcība
Uzbrukumi personām dzīvē un interneta vidē, aicinājumi nošaut, sagriezt gabalos, sadedzināt kopā ar ģimeni un bērniem, mantas iznicināšana, iejaukšanās darba un privātajās lietās, medību infrastruktūras bojāšana un medību sabotēšana. Kā esam nonākuši līdz tādam absurdam un ko mednieki var darīt lietas labā?
Aizvien biežāk masu mediji atļaujas publicēt tendenciozus rakstus par medniekiem un medībām, kurinot naidu starp sociālajām grupām un uz šī emociju viļņa pelnot naudu no reklāmas. Jo vairāk klikšķu, jo vairāk skatījumu. Komentāri gandrīz nemaz netiek cenzēti, pieļaujot aicinājumus nogalināt vai citādi drastiski un nežēlīgi izrēķināties ar medniekiem, viņu ģimenes locekļiem un pat mājdzīvniekiem. Diemžēl, šādu uzskatu kultivēšanas rezultātā, atsevišķi cilvēki no komentāriem pāriet pie reāliem darbiem.
Kāds Zemgales mednieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlējās paliks neatpazīts, pastāstīja par notikumiem, kas risinājās dienu pirms meža infrastruktūras – medību torņa iznīcināšanas. “Es devos vakara medībās, ar cerību sagaidīt mežacūkas, iznākam zemnieka laukā. Saimnieks lūdza palīdzēt nosargāt ražu, ko pamatīgs rukšu bars var norullēt ļoti ātri un tie ir lieli zaudējumi. Atbraucu agrā pievakarē, iekārtojos. Klusībā prātoju par darba lietām un baudīju rāmo vakaru, kad pēkšņi ieraudzīju mašīnu, tuvojamies pa grantēto ceļu. No tās izkāpa kāds kungs, kurš raitā solī tuvojās manam medību tornim. Kad vaicāju, ko viņš vēlās, atbilde bija, ka gribot paskatīties uz cilvēku, kurš var nošaut neaizsargātu dzīvnieciņu. Nedaudz paaugstinātos toņos aprunājāmies. Paskaidroju, ko un kāpēc šeit daru , ka viss notiek likuma ietvaros un man ir tiesības te medīt, bet viņam gan te nevajadzētu atrasties. Tam vakaram diskusija beidzās. Un manas medības, būtībā arī. Neko nenomedījis, devos mājās. Taču, kad nākamajā dienā atbraucu uz platībām, tornis bija apgāzts un salauzts. Nekas cits neatlika, kā vest atliekas projām,” par savu vakara tikšanos ar medību pretinieku pastāstīja Zemgales mednieks.
Cits mednieks no Vidzemes stāsta, ka viņam radās problēmas ar kāda zemes īpašuma nomniekiem. “Zeme pieder īpašniekam, ar kuru mums ir noslēgts līgums par medību tiesību nodošanu, taču šo platību viņš iznomā kādam zemniekam. Viņa ģimenei ir atšķirīga pārliecība par pārtikas produktu lietošanu vai nelietošanu, nekā vairumam cilvēku. Šī saime ir paradusi sabotēt medības, braukājot apkārt pa laukiem un grants ceļiem savā apvidus mašīnā, rūcinot motoru un maksimāli skaļi ieslēdzot mūzikas atskaņotāju. Par laimi, viss beidzās, līdz ko tika izteikts pragmātisks piedāvājums no zemes īpašnieka puses,” sacīja mednieks un paskaidroja, ka medību kluba vadītājs un minēto platību īpašnieks kopā ieradās pie nomnieka ar piedāvājumu izbeigt medības minētajās platībās ar vienu nosacījumu. Visus zaudējumus, ko nodarīs medījamo sugu savvaļas dzīvnieki, nomnieks kompensēs pilnā apmērā no savas kabatas. “Tad viņš pats piekrita medību torni nolikt labākā vietā,” smejas mednieks.
Diezgan bieži mednieki saskaras ar cilvēku agresiju dzinējmedību laikā. Kāda Latgales kluba biedrene, medniece pastāstīja, ka stāvot uz mednieku līnijas, viņai piebrauca klāt BMW apvidus auto, no kura izkāpa divi vīrieši un agresīvi pieprasījuši aizvākties no ceļa, jo viņiem ir jānofotografē ceļa stabiņš. “No manis pa labi un pa kreisi bija mednieki, taču katrs 100-150 metru attālumā. Es īsti nezināju, kā uzvesties un centos runāt ļoti mierīgi. Situācija bija ļoti neviennozīmīga. Man plecā bija pielādēts ierocis, bet te divi nepazīstami vīrieši!” atceras medniece.
Citai medniecei, dzinējmedību laikā pa lauku klāt pieskrējusi agresīvi noskaņota kundzīte, kas kliegusi, ka nedrīkstot šaut dzīvnieciņus un taujājusi paskaidrot, kā sieviete var nogalināt un kāpēc viņa to dara? Ja par analoģiju tiktu ņemta situācija uz ceļ, šāda iejaukšanās dzinējmedību norisē rada avārijas situācijas, apdraudot visus iesaistītās personas.
Medību noteikumu 91.7.punkts nosaka, ka ir aizliegts bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi.
Arī interneta vidē publicētie antimednieciskie raksti un videoatziņas ietekmē atsevišķu indivīdu domāšanu un nereti izvēršas par psiholoģisko teroru, īpaši, ja medniekam, kurš ir kļuvis par upuri, ir profils sociālajās vietnēs. Mednieku nīdēji sūta draudu vēstules, izsaka smagus apvainojumus un sola izrēķināties ar pašu mednieku, viņa ģimeni, suņiem un iznīcināt mantu, jo: “Mēs zinām, kur tu dzīvo!”. Nekādi argumenti vai paskaidrojumi, pat zinātniskie pierādījumi nelīdz un pārliecināt ekstrēmistiski noskaņotos medību pretiniekus, ka medības ir tik pat dabiska cilvēku dzīves un saimniecības sastāvdaļa, kā lauksaimniecība, neizdodas.
Par iemeslu personības traucējumi
Savulaik izcilu šī fenomena izskaidrojumu sniedza narkologs un psihiatrs, “Veselības centra 4″ arodkomisijas loceklis un mednieks ar stāžu Aivars Skaida publikācijā Ar varu jaunieti par mednieku nepadarīsi. Viņam to jāgrib pašam!. Viņš skaidro, ka atsevišķi dzīvnieku tiesību aizstāvji, vegāni, veģetārieši un tamlīdzīgu novirzienu ekstrēmistiski noskaņotie piekritēji, tāpat kā pusaudži pārejas vecumā, alkst uzmanības. Viņiem esot jāparāda, ka viņi par kaut ko cīnās. Pārsvarā viņu mērķis ir pievērst sev uzmanību: “Svarīgi, lai par viņiem runā un visbrīnišķīgāk ir, ja viņiem kāds stājas pretī. Tad var cīnīties par taisnību un laime ir sasniegta,” piebilst A.Skaida.
“Ja šādi personības traucējumi nepāriet divu gadu laikā, iestājas cits stāvoklis – uzvedības traucējumi. Un tad mēs redzam tās jaunietes, kuras pusplikas krīt zemē dažādās akcijās. Cilvēkus, kuri savus sēkliniekus pienaglo pie akmens pilsētas centrālajā laukumā un dedzina banku durvis. Tas ir normāli, tā arī var, ” atzīst Aivars Skaida, piebilstot, ka tautā to gan sauc par sliktu raksturu. “Viņiem nekas neinteresē, nav nekādas izglītības konkrētā jomā, viņi nezina ne vēsturi, ne bioloģiju, ne faktus. Argumenti viņus neinteresē. Galvenais ir cīnīties. Kā spilgtu piemēru var minēt tos, kuri viesībās skaļi paziņo, ka gaļu neēdīs, ka ēst vispār ir liela cūcība, ka tauki ir slikti, ka majonēze ir slikta un tie, kuri ēd gaļu, ēd līķus un tamlīdzīgi. Šāda uzvedība ir kontrproduktīva. Un vienmēr šādu personu viedoklis tiek pozicionēts kā visas sabiedrības viedoklis. Tieši tāpat tiek runāts par medībām un opozicionāru viedoklis tiek pasniegts kā visas sabiedrības uzskats, lai gan tas nebūt tā nav. Ne viņi ir runājuši ar kādu speciālistu, ne ar viņiem kāds to ir apspriedis, viņi pat nezina patieso sabiedrības viedokli,” savulaik skaidroja psihiatrs.
Ko mednieki var un drīkst darīt, lai aizstāvētu sevi, savu un medību kluba mantu?
Galvenais, kas jāzina un jāpieņem ir tas, ka mednieki var un drīkst sevi aizstāvēt, jo nevienas minoritātes, diētas, reliģijas vai tautības pārstāvjiem nav tiesību pārkāpt likumu un nerēķināties ar sabiedrības normām.
“Ja runa ir par medību infrastruktūras bojāšanu, mēs varam runāt par divpakāpju atbildību. Pirmkārt, par mantas bojāšanu ir paredzētā atbildība krimināllikumā. Otrkārt, pret mednieku mantas bojātājiem var vērsties arī civiltiesiskā kārtībā vai krimināllikuma ietvaros. Piemēram, Vācijā ir bijuši gadījumi, kad tiek iezāģētas medību torņa kājas. Kāpjot tornī, mednieks var nokrist un gūt traumu vai, nedod Dievs, iet bojā. Vainīgajam arī nāksies atlīdzināt zaudējumus, vai, iespējams, pat stāties tiesas priekšā par nodarījumu pret personas veselību, kas ir mazliet savādāka atbildība no krimināllikuma viedokļa,” savu paskaidrojumu iesāka jurists Artūrs Surmovičs.
Lai sekmīgi atrisinātu situāciju un vainīgie tiktu saukti pie atbildības, medniekiem ir jāspēj pierādīt, ka manta, kas tikusi bojāta, piederēja kādai personai vai organizācijai. Runājot par komentāriem interneta vidē, draudu vēstulēm vai nauda runu attiecībā pret konkrētu cilvēku vai kādu mednieku organizāciju, arī ir jāievāc pierādījumi: ekrānšāviņi, dokumentu kopijas un citi pierādījumi, kas ir iesniedzami policijā kopā ar iesniegumu. Tomēr, kā skaidro jurists, ikvienā situācijā ir savas nianses, tādēļ…
Par mednieku un to organizāciju iespējām aizsargāties pret verbāliem un fiziski jaušamiem antimednieku uzbrukumiem, par šo attiecību juridiskajiem pusi un likumā noteikto atbildību, par pieredzi, statistiku un oficiālo iestāžu nostāju lasiet žurnāla MEDĪBAS septembra numurā.
Lai nebūtu jāiet uz kiosku, abonējiet žurnālu Medības šeit!
Vai esi saskāries ar šo problēmu, ka kāds demolē medību infrastruktūru, gāž torņus, salauž barotavas?
