Decembris mums medniekiem bijis pārsteigumiem pilns ar sniega apjomu, kas paspēja sabirt pāris nedēļu laikā. Kā likums – neprognozēti laikapstākļi nāk ar saviem izaicinājumiem. Īpaši tad, ja runa ir par medīšanu lielajos masīvos un medījuma dabūšanu ārā no meža.
Tā nu sanāca, ka kādas ziemīgas dienas izskaņā zvana man mūsu kluba virsaitis Edmunds un saka, ka vajadzēs sniega moci, lai izvilktu alnīti no purvaina apvidus lielā masīvā, teju centrā. Kā likums alnis skrējis pa skrajāku jaunaudzi un pēc veiksmīga šāviena nokritis kādus 100-150 metrus no stidziņas. Vienīgā problēma ir tā, ka ienākt ar kājām un iznākt ar alni ir divas dažādas lietas, īpaši situācijā, ja sniegs ir līdz celim un zeme zem sniega izsutusi, jaunaudzi pārvērvēršot pārplūdušā purvainē. Izvērtējām visas opcijas – motorizētas vinčas, amfībijas, kvadraciklus un galu galā forvarderi, bet ej nu dabū kaut ko no tā tieši sezonas izskaņā.
Galu galā ķēros klāt internetam un iepazinos ar saistošo lasāmvielu. Pat atradu sava sniega moča manuāli, kurā vajadzētu būt atsaucei par vilkšanas jaudu. Izpētot Amerikas forumus, jāsecina, ka viedoklis dalās par potenciālo velkamās masas maksimālo apjomu no 80 līdz 600 kg, kas vedināja mani uz domām, ka tehnoloģiski tam nevajadzētu sagādāt problēmas. Atlika tikai sagatavoties nākamās dienas piedzīvojumam.
Pirmā lieta, kas bija pilnīgi skaidra, bija nepieciešamība pēc paklāja vai vannas. Kā paklājs var kalpot speciālās plēves, kuras var nopirkt dažādos ārvalstu interneta veikalos, vai arī kāds vecs PVC reklāmas plakāts, te gan izaicinājums varētu būt, kā to visu dabūt kopā ar alni un pāri jaunaudzes un stigas stumbenīšiem. Man paveicās, pēc nelielas sarunas ar brāli uzzināju, ka Būvniecības ABC tirgo speciālas plastmasas vannas mednieku vajadzībām, turklāt dažāda izmēra, ko man arī veiksmīgi izdevās iegūt par nepilniem 200 eiro. Steidzoties ar iepirkumiem, veikala pēdējās darba laika minūtēs sagrābos galu galā nevajadzīgus metāla elementus, ar kuriem biju plānojis pastiprināt vannas konstrukciju un radīt vilkšanai nepieciešamo konstrukciju.
Vakars deva laiku vēl papētīt interneta resursu un atradu kāda Amerikas izdzīvotāja video blogu tieši par plastmasas vannītes sagatavošanu lietošanai pārgājienos pa mežu. Pasmēlies iedvesmu no redzētā 5 min pēc Depo darba laika sākuma biju tur un iepirku nepieciešamās lietas – 15 metrus 10mm polipropilēna virvi, 150mm metāla plāksnes ar 10mm caurumiem un 3 karabīnes.
Vannas sagatavošana ir salīdzinoši vienkārša – pa visu perimetru saurbj caurumus augšejā apmalē un sākot no aizmugures, pirms tam rūpīgi piededzinot virves galu, to izver cauri pa perimetru vannas augšai un aizmugurē sasien mezglā. Virve kalpo gan kā rokturi, gan satur kopā vannas augšu un priekšā veidu cilpiņu, kurā var ievietot karabīni.
Nākamais solis ir uztaisīt vannas priekšpusē divus rokturus. Vajag apmēram 80 cm garu virvi, izurbj divus caurumus atbilstoši metāla plāksnes caurumu izvietojumam, mazākās vannās metāla plāksni var aizstāt ar lielākām metāla šaibām. Te viens uzlabojums, ko es izlaidu, bet tas būtu noderējis : paņemt plastmasas ūdens caurulītes 15mm vai tam līdzīgā diametrā un vannas priekšā virvi izlaist caur divām 20-30 centimetru garām trubiņām (viena garāka, otra īsāka). Līdz ar to virve priekšā veidotu trīsstūrus, to smailes savienojot priekšā kopā ar augšējo cilpu, izveidotos cietajai sakabei līdzīga konstrukcija, kas atturētu vannu no ietriekšanās mocī bremzējot. Neaizmirstiet vannas priekšā izurbt vienu caurumu caur kuru izlaist virvi, ko uzsiet medījumam uz deguna, un vannas priekšpusē – to izlaiž caur “cietās sakabes” konstrukciju, līdz ar to slodze vienmērīgi sadalās uz alni, vannas augšmalas perimetru un priekšu. Vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, vanna jāliek cieši klāt mocim, jo braucot šaurākās vietās, gara striķa gadījumā, vanna var neizņemt vajadzīgo virāžu. Vēl viens vērtīgs šādas vannas pielietojums ir gan zvēru vilkšana ar rokām rudens mežā, gan arī pārtikas pievešana barotavām dziļākā sniegā.
Sagatavošanās mežā. Jāatceras, ka sniega mocis nav parāk manevrīgs, un principā ir manevrējams tikai kustībā, līdz ar to sagatavojiet ceļu līdz medījumam, nozāģējot visus kritušos kokus pietiekamā, drošā platumā, pārliecinieties, ka ceļš pa kuru vilksiet ir nevis īsākais, bet gan vieglākais. Te man paveicās, jo kolēģis Mārtiņš šim procesam bija veltījis visu rītu. Treilēšanas špūrēs vai grāvīšos pie iespējas salieciet kaut ko, lai tiem tiek pāri gaitā. Mazākiem kociņiem var arī pārbraukt pāri. Vēlams paņemt līdzi lāpstu, cirvi vai zāģi un pilnīgi noteikti uzpildīt bāku. Turklāt, pēc pieredzes esot mežā, tehniku nekad nevajag slāpēt nost, jo, ja nu nevar piedabūt atkal pie dzīvības, jaunākiem močiem gan ir elektriskais starteris, bet var gadīties visādi (iesaku uzlādēt akumulatoru iepriekšējā vakarā. Īpaši, ja mocis nav lietots kādu brīdi, un neaizmirstiet pārliecināties, ka ir līdzi rezerves variatora siksna). Vēl viena lieta par ko vērts padomāt ir tas, kā apgriezt sniega moci notikuma vietā, vienam tas ir ļoti grūti izdarāms, it īpaši, ja nav kustības iespējas, kad zemi klāj biezs sniegs vai augsne ir purvaina, tā kā spēcīgs palīgs noteikti noderēs. Ceļot aizmuguri, īpaši ja tā ir iestigusi, jārēķinās ar moča amortizatoru, kas traucēs pa īstam pacelt arī piedziņas ķēdi. Līdz ar to moča priekša aiz slēpju rokturiem griežas daudz vienkāršāk.
Katru reizi, kad nepieciešams apstāties, izvēlies platāku un sausāku vietu, jo vienmēr ir risks, ka būs grūti uzsākt gaitu, ja nebūs gana sakarīga pamatne. Ja jūti ka mocis sāk grimt sniegā vai augsnē, tad jāsaka tā – galvenais ir turēt ātrumu, jo izlūzt cauri virskārtai, neatkarīgi no tā, kas ir apakšā, ir ļoti viegli un bīstami. Man reiz veiksmīgi izdevās ar visu moci ielūzt aizsnigušā ezerā –20 grādu salā, par laimi viss beidzās labi un izdevās izkļūt uz ledus pēc dažu minūšu peldes, parasti to visdrošāk ir darīt tieši tajā virzienā no, kurienes brauci. Te gan taisnības labad jāsaka, ka glābēju pieredzē parasti sniega močus no ūdenskrātuvēm izceļ ar visiem saimniekiem, tā kā pirms braukšanas ir obligāti jāpārliecinās, ka virsma spēj izturēt cilvēka svaru un nav risks ielūzt. Savukārt braukšana Latvijā pa upēm noteikti kvalificējama kā pašnāvības mēģinājums. Braucot pa dziļāku sniegu, jābūt pārliecinātam, ka moča slēpes slīd pa virsu un nejauši neaizķersies zem kāda sniegā nokritušā koka, jo tādas sadursmes rezultātā sekas var būt arī letālas.
Tehnoloģiski viens no interesantākajiem uzdevumiem mednieka karjerā! Kā no meža izvilkt alni
Protams, ka atbildīgi braucot ar sniega moci, ir jālieto ķivere un aizsargbrilles, jo zari sitās sejā un smaguma centrs strauji mainās, līdz ar to kāds krūms, kas kājāmgājējam draudus neveido, pie 20 kmh ātrumā trāpot acīs var radīt nopietnas problēmas.
Pēc visa šī sagatavošanās procesa jāsaka, ka pati izvilkšana bija salīdzinoši vienkārša un nekādus pārsteigumus mums neradīja, galvenais, lai alnis vannā guļ stabili iekšā t.sk. ekstremitātes nešūpojas pa gaisu un ir maksimāli nofiksētas, piemēram zem paša dzīvnieka.
P.S. Ja nu ar vilkšanu viss iet gludi, noteikti nevajag aizmirst par sunīšiem mašīnā… Pēc Edmunda nesenās pieredzes, drošs paliek nedrošs, izlaidiet suni izskrieties pirms adrenalīns un benzīns pārņem jūsu prātus.
Autors: Māris Simanovičs
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
