Lielisku alni medību dieviete atvēlējusi arī Tālim Zalvam, kurš medī Līvānu pusē, Rožupē. Turklāt Diānas labvēlību viņš bauda ik gadu īpaši janvārī, kad svin savu dzimšanas dienu.
“Tas bija gandrīz pirms deviņiem gadiem, kad gatavojos svinēt savu piecdesmit gadu jubileju. Biju nolēmis sarīkot ballīti draugiem, un, tā kā esmu mednieks, grēks būtu gaļu pirkt tirgū. Togad janvārī tas īstais datums iekrita otrdienā, savukārt svinības bija ieplānotas piektdienā. Sarunāti pavāri, telpas, tikai gaļa jāsagādā. Iepriekšējā sestdienā bija medības. Sarunāju ar vīriem, ja būs kāds sivēns, to varēs dabūt mielasta galdam. Taču medībās pilnīgs tukšums!
Vakarā braucu uz torni sēdēt, arī tukšums. Sarunāju ar kādu paziņu, kura medību platībās labāk ar cūkām, ka svētdien braukšu viesmedībās, taču atkal nekā. Pirmdien braucām vēl vienu reizi un atkal pa tukšo.
Bet gaļa taču jāsagādā laikus, lai var paspēt visas analīzes veikt. Beidzot klāt otrdiena. Apsveica darbā, apsveica mājās. Apēdām kūku, izdzērām glāzi šampanieša. Nodomāju: “Šodien man ir piecdesmit gadu, bet ko es daru – sēdu mājās un skatos Panorāmu. Astoņos vakarā paņēmu plinti un aizbraucu uz medību torni – dzelzs konstrukciju ar sēdekli. Mēnesnīca, mirdz sniegs, ir pamatīgs vēsumiņš. Iekārtojos un pamanīju buciņus. Pēkšņi tie pazuda. Paskatos vēlreiz – atkal buki, tikai nezin kāpēc viņu ir ļoti daudz. Paskatos rūpīgāk – tās taču mežacūkas, kas atnākušas tajā pašā vietā, kur bija stirnas.
Rukši izkārtojās vilcieniņā un grasījās iet projām. Pa priekšu lielas, tad pārējie. Noskaitīju ceturto un raidīju šāvienu. Viens palika sniegā. Piegāju klāt un sapratu, ka nav vis sivēns, bet normāls divgadnieks! Īsta dzimšanas dienas dāvana! Visu paspējām, izdarījām, un ballītē bija varens mielasts!
Kopš tā laika katru gadu dzimšanas dienā vai tās tuvumā no Diānas saņēmu šādu dāvanu, izņemot šo gadu. Nodomāju – vai Diāna mani aizmirsusi? Izrādījās, viņa man gatavoja īpašu dāvanu!
7. oktobrī pierunāju uz medībām braukt līdzi sievu Daigu. Skaists rudens vakars, un mēs abi iekāpām tornītī. I āpši, i jenotsuņi pastaigājās, paskatījāmies stirnas. Neilgi pēc sešiem pļavā iznāca divi aļņi. Abi tādi, kādus līdz šim biju redzējis tikai bildēs. Abiem lāpstas. Saskaņoju ar kolektīva vadītāju un raidīju šāvienu.
Alnis pazuda. Sieva apgalvoja, ka esmu trāpījis un dzīvnieks nokritis uz vietas, bet es neredzu, kur medījums palicis. Izrādās, tur bija saauguši sīki, apmēram metru gari krūmiņi. Esmu pieredzējis mednieks, taču, kad piegājām klāt un ieraudzījām, cik pamatīga ir trofeja, pat ceļi kļuva mīksti.
Sievai arī drīzumā bija gaidāma dzimšanas diena, un viņai par dalību medībās no kolektīva tika piešķirta aļņa karbonāde, no kuras viņa pagatavoja ļoti garšīgus gaļas rullīšus – irbītes.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
