Aizvadītā gada nogalē un šī gada pirmajās dienās reģistrēti divi Aujeski slimības gadījumi medību suņiem. Šai slimībai ir ārkārtīgi strauja gaita, un abi suņi 48 stundu laikā gāja bojā.
Čtrdesmit astoņas stundas, un viss…
9. janvārī bez sava medību drauga palika Edgars, pieredzējis mednieks un medību suņa īpašnieks. Viņš medī Saldus apkaimē.
“Mans mednieka stāžs ir 23 gadi. Par šādu slimību uzzināju pirmo reizi, kad ar to saslima mans medību suns – Rietumsibīrijas laika Rio. 17. aprīlī viņam būtu apritējuši trīs gadi… Jauns, spēcīgs, augumā liels suns. Viņš bija ļoti gudrs gan mežā, gan mājās. Tāds suns man nekad nebija bijis…
Svētdien, 7. janvārī, bija medības. Nomedījām trīs briežus. Viss kārtībā. Pēc medībām atbraucām mājās. Kā pateicību par labo darbu pacienāju Rio ar kaulu. Pēc kādas stundas ievēroju, ka suns kasa un purina vienu ausi. Nodomāju, mazums, bija lielāks aukstums, saskrējās, kaut kas iekaisa. Pirmdienas rītā pirmais, ko ievēroju, – suns ir nolaidis abas ausis, kas laikai ir ļoti netipiski, aste iespiesta starp kājām. Suns ik pa laikam kratīja galvu un centās uzsist pa ausi ar ķepu. Sazvanīju veterinārārstu Miķeli Žundu. Viņš ir ļoti labs un profesionāls ārsts. Izstāstīju savu stāstu, un ārsts lūdza atvest suni uz apskati.
Apskates laikā viņš konstatēja ausī nelielu apsārtumu. Tas liecināja par iekaisumu. Tika parakstītas antibiotikas. Suns zāles saņēma. Es devos uz darbu. Sieva bija mājās, jo strādā attālināti un varēja novērot suni. Suns nevarēja atrast sev vietu un kasīja ausi. Vakarā viņam kļuva sliktāk. Devāmies pie veterinārārsta ap deviņiem vakarā. Tika izpilināta sistēma, vēl antibiotikas un pretsāpju zāles…
Bet nekas no tā nelīdzēja. Suns sita un sita pa ausi… Slimība neatkāpās. No rīta ap pusseptiņiem suns izgāja ārā un… nokrita. Nespēja noturēties kājās. Braucām atpakaļ uz klīniku. Tika paņemtas analīzes. Tās rādīja ļoti lielu iekaisumu. Atkal sistēma.
Žundas kungam klīnikā strādā jauna dakterīte. Diāna vārdā. Viņa sāka pētīt Rio muti un acis un ieminējās par Aujeski slimību… Sistēma tek, es ierakstīju meklētājā slimības nosaukumu. Visas pazīmes sakrita. Tur arī izlasīju par tām liktenīgajām 48 stundām… Ārsts sprieda, ka šādas pazīmes var būt arī meningītam vai auss dobuma iekaisumam. Konsultējās ar citiem kolēģiem un ieteica braukt uz Jelgavu, kur ir iespēja veikt precīzākus izmeklējumus. Suns smagi elsoja un siekalojās…
Pusvienpadsmitos kāpām auto un devāmies ceļā. Bija jānobrauc simt kilometru. Bijām Dobelē, kad Rio sāka raustīties krampjos, izvēma daudz asiņu un viņa sirds apstājās… Tas bija milzīgs pārdzīvojums…
Žundas kungs lūdza atgriezties, lai sunim veiktu sekciju un noskaidrotu precīzu nāves iemeslu. Tika paņemti vēl specifiski paraugi un analīzes nosūtītas uz institūtu BIOR.
Testēšanas pārskats liecināja, ka patiešām suns bija saslimis ar Aujeski slimību. Žundas kungs skaidroja, ka suns šo slimību varēja iegūt pēc kontakta ar mežacūku. Grūti pateikt. Suns mastā strādāja, un nav zināms, ko viņš varēja sastapt ceļā. Diemžēl iespējas pasargāt suni no saslimšanas ar šo slimību nav… Arī zāļu, ar ko ārstēt, nav… Es vēlos pastāstīt par savu pieredzi visiem suņu īpašniekiem un brīdināt par to, ka šāda briesmīga slimība ir realitāte. Rio bija lielisks suns. Bija veiktas visas darba pārbaudes, pat brūte bija sarunāta no Liepājas… Jā, ir slimības, kuras tu ārstē, cīnies. Taču viss notika tik ātri. Svētdien bijām medībās, bet otrdien suņa vairs nav,” traģisko stāstu pabeidz Edgars.
Sargiet savus suņus! Aujeski slimība!
Viņa ģimene izsaka vislielāko pateicību Miķelim Žundam un viņa komandai no veterinārās ambulances par atbalstu tik grūtā brīdī.
Jāievēro biodrošība
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants skaidro, ka maksimāli jāsamazina iespēja, ka medību suns nonāk kontaktā ar mežacūku. Arī nomedītu. Pastāv iespēja, ka mežacūkas ir slimas ne tikai ar Āfrikas cūku mēri, bet arī ar Aujeski slimību.
“Tāpat biodrošības noteikumos, kas attiecas uz mežacūkām, ir punkts, kas nosaka, ka nepiederošas personas un citi dzīvnieki nedrīkst piedalīties to pirmapstrādes procesā. Tas attiecas arī uz medību suņiem. Tāpat suņiem nedrīkst izbarot mežacūku apstrādes pārpalikumus, kas nav termiski apstrādāti. Biodrošības pasākumi, kas ieviesti saistībā ar Āfrikas cūku mēri, pasargā arī no daudzām citām saslimšanām.
Vēl kāds ieteikums – pēc dzīvnieka nomedīšanas censties pēc iespējas ātrāk atsaukt suni no nomedītās mežacūkas un neļaut tam to plucināt. Tieši Aujeski slimības dēļ. Suni no mežacūkas plucināšanas var atturēt gan mednieks, ievērojot Medību noteikumu prasības, gan dzinējs. Tāpat var inficēties, kad suns aposta mežacūkas, kas izliktas medījuma godināšanai. Diemžēl Saldus apkaimē notikušais nav vienīgais gadījums. Iepriekšējā gada nogalē tāds ticis reģistrēts Ogres apkaimē.”
Kas ir Aujeski slimība
Izsmeļoša informācija par šo slimību meklējama Pārtikas un veterinārā dienesta interneta vietnē. Materiālā norādīts, ka Aujeski slimība (neīstā trakumsērga vai pseidotrakumsērga) ir akūta un lipīga dzīvnieku infekcijas slimība, kas raksturojas ar centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumiem, septicēmiju un niezi. Dzīvnieki var saslimt jebkurā gadalaikā.
Aujeski slimība ir Latvijā reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša dzīvnieku infekcijas slimība. Tā ir izplatīta visā pasaulē dažādām dzīvnieku sugām. Visuzņēmīgākie pret slimību ir kažokzvēri, savvaļas plēsīgie dzīvnieki, grauzēji, suņi un kaķi. Cilvēkiem nav bīstama, bet novēroti reti gadījumi, ka cilvēkam inficēšanās vietā izveidojas ilgi nedzīstoša, stipri niezoša brūce un novērojams drudzis.
Slimības izraisītājs ir alfa herpesvīruss, kas parazitē dažādos audos, bet organismā vairojas nervu šūnās. Cūku sugas dzīvnieki, tostarp mežacūkas, ir Aujeski slimības vīrusa rezervuārs dabā un var inficēt citas dzīvnieku sugas – esot tiešā kontaktā vai apēdot inficēta cūku sugas dzīvnieka audus. Pieaugušās cūkas vīrusu var nēsāt līdz vienam gadam, bet pašas nesaslimt un stresa apstākļos izdalīt vīrusu ar iztecējumiem no deguna, ar pienu un spermu. Grauzēji vīrusu var nēsāt līdz četriem mēnešiem.
Inkubācijas periods suņiem un kaķiem ir 2–10 dienas, bet biežāk nav vairāk par 2–4 dienām. Kažokzvēriem, suņiem un kaķiem slimības gaita parasti ir ļoti akūta, dzīvnieki nobeidzas 48 stundu laikā. Dzīvnieki ir nomākti, bet reizēm – nemierīgi, agresīvi (kaķiem tas ir reti), pastiprināti siekalojas, kasa un savaino atsevišķas ķermeņa vietas (visbiežāk galvas apvidu). Var novērot vemšanu, apgrūtinātu elpošanu, dažreiz asiņainu diareju, neiroloģiskās pazīmes – koordinācijas traucējumus, vēlāk krampjus, paralīzi. Kaķi var nobeigties pēkšņi, bez īpašām pazīmēm. Pēc dzīvnieku pārslimošanas ar Aujeski slimību tiem formējas imunitāte uz vienu līdz trim gadiem. Speciālas ārstēšanas pret šo slimību nav.
Pēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR informācijas, Aujeski slimības atklāšanai laboratoriski no 2010. līdz 2016. gadam izmeklēti desmit no suņiem ņemti paraugi, diviem tika apstiprināta saslimšana ar šo slimību.
Kad lēmumus pieņem nekompetenti cilvēki. Arnis Muižnieks. “Šauj garām!” #229 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
