Sugu pastāvēšana un dzīvotņu aizsardzība ir cieši saistīta ar medībām un zināmā mērā atkarīga no tām. To pierāda pasaules mēroga pētījumi, piemēram, “International Journal of Environmental Studies” publicētais Šeina Mahoni zinātniskais darbs, kurā apvienoti vairāku zinātnieku ilgus gadus veikti novērojumi un aprēķini. Tie pierāda, ka medījamo sugu pastāvēšanu un aizsardzību veicina tieši mednieku interese par tām. Sevišķi spilgti tas redzams Āfrikas kontinentā, kur daudzas valstis izdzīvo tikai uz trofeju medību garantēto ienākumu rēķina. Sugas, kas nav medījamas un līdz ar to neinteresē medniekus, tiek izmedītas malumedībās un banāli apēstas. Vienkārši izsakoties, mednieks ir tas, kurš nodrošina dabas aizsardzības finansējumu, kā arī sagādā apjomīgu informāciju par populācijām, dzīvotnēm, sezonālām izmaiņām, migrāciju un daudziem citiem dzīvnieku un putnu pastāvēšanas aspektiem.
Latvijā medniekiem ir pienākums atskaitīties par katru nomedīto dzīvnieku vai putnu, veicot ierakstus īpašā žurnālā un pēc medību sezonas baigām, tātad aprīļa sakumā, iesniegt to mežniecībā. Tādējādi veidojas skaidra medījamo sugu populāciju vīzija.
Ūdensputnu populācijas novērošana, nomedīto putnu uzskaite, apskate, sugas, vecuma un dzimuma konstatēšana un šīs informācijas nosūtīšana pētniekiem arī ir svarīgs darbs, kurā var iesaistīties ikviens ūdensputnu medību piekritējs. Faktiski tas būtu viņa pienākums. Tas nav ne grūts, ne laikietilpīgs darbs, taču tā nozīmi sabiedrībai kopumā ir grūti pārvērtēt. Tas ir viens no paņēmieniem, kā ikviens indivīds var ietekmēt situāciju vai saglabāt to nemainīgu.
Kā zināms, brūnkaklis (Aythya ferina) ir medījamo sugu sarakstā. Izskan bažas, ka šo putnu populācija Eiropā samazinās. Tātad ir pienācis laiks iesaistīties medniekiem.
Pīļu medību sezona rit jau mēnesi, un šodien, 15. septembrī, sāksies arī zosu medības. Latvijas medniekiem šīs ir vienas no iecienītākajām medībām, tām gatavojas stipri iepriekš un velta daudz laika. Tomēr neatkarīgi no iegūto putnu skaita un sugām visus vajadzētu identificēt, aprakstīt anketā un nosūtīt pētniekiem. Līdztekus nomedīto pīļu sugu, dzimuma un vecuma datiem pētnieki lūdz sniegt arī informāciju par medību suņu izmantošanu medībās, par nozaudētiem putniem, mednieku skaitu katrās medībās un citus datus. Savukārt žurnālam “Medības” mednieki aicināti sūtīt sējas zosu galvu fotogrāfijas, jo šāda vizuālā informācija tiek vākta jau trīs gadus. Šī pētījuma mērķis ir apzināt, kāds ir taigas un tundras zosu īpatsvars nomedīto sējas zosu kopējā rādītājā.
Anketa “Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte 2017. gadā” (tā ir derīga arī šogad) ir pieejama mājas lapā zm.gov.lv. Meklētājā jāieraksta “Dažādi” un jāizvēlas “Statistikas lapas”. To var lejupielādēt un aizpildīt ikreiz, kad nomedīta kāda pīle. Dati jāsūta Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošajai pētniecei Dr. biol. Mārai Janaus. Adrese anketu sūtīšanai: ornlab@latnet.lv; Bioloģijas institūts, Miera iela 3, LV-2169, Salaspils.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
