Kad suņi pirmo reizi parādījās medību kluba platībās, mednieki ar izbrīnu konstatēja, ka gandrīz visi bara locekļi ir lieli, melni dzīvnieki. It kā vācu aitu suņu, krievu Eiropas laiku un citu nezināmu gēnu jaukteņi.
Mežā un pļavās regulāri tika atrastas saplosītu savvaļas dzīvnieku paliekas. Medību platībās bija dzirdamas suņu bara rejas un novēroti paši dzīvnieki. Klaidoņi apstaigāja arī barotavas, pārtiekot no graudiem un citām piebarošanas kultūrām, kā arī no tiem dzīvniekiem, kas nāca tur baroties.
Kurzemes melno savvaļas suņu bara locekļi jau bija iemācījušies ne tikai medīt savvaļas dzīvniekus, bet arī aizstāvēties, satiekot savus dabiskos ienaidniekus – vilkus. Redzot melno suņu bara nedarbus, medniekiem nolaidās rokas. Lai pasargātu savvaļas dzīvniekus un tuvējo ciemu iedzīvotāju mājlopus no šo suņu zobiem nekas cits neatlika, kā rīkoties atbildīgi. Četru gadu laikā no bara ir palikuši tikai divi indivīdi. Melns un pelēks.
Skaties video Youtube!
Vai esi saskāries ar klaiņojošo suņu problēmu medību platībās?
