Augusta otrā sestdiena pulksten 16. Šis laiks lielai daļai Latvijas mednieku ir ļoti īpašs – Latvijā sākas ūdensputnu medību sezona. Mednieki ievēros medību sākuma brīdi vai tomēr vēlme gūt medījumu par katru cenu būs stiprāka? Vai tiks rūpīgi ievērotas Medību noteikumu prasības? Šie jautājumi aktuāli vienmēr. Lai pievērstu mednieku uzmanību tieši drošības prasību ievērošanai, ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā tika veiktas pārbaudes, kā mednieki ievēro drošības noteikumu prasības. Šis gads nebija izņēmums.
Pieaug mednieku disciplīna
Valsts meža dienests, sadarbojoties ar Valsts policiju, ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā Latvijā kopumā pārbaudīja 117 medniekus.
Un tikai vienā gadījumā tika konstatēts, ka medības ir nelikumīgas – mednieks ūdensputnu medībās izmantoja pusautomātisku gludstobra medību šaujamieroci, kura patrontelpas un patronu padošanas mehānisma kopējā ietilpība bija lielāka par trim patronām. Par šo gadījumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Vairāk pārkāpumu netika konstatēts.
Medību likums
24.pants. Par nelikumīgām medībām atzīst pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, vērtējot ūdensputnu sezonas atklāšanu, pauda viedokli, ka kopumā tā noritējusi mierīgi: “Jau ilgāku laiku novērojama tendence, ka samazinās mednieku aktivitāte tieši ūdensputnu medību atklāšanas dienā, un ir vērojams, ka pieaug mednieku disciplīna.”
Karsta pēcpusdiena
Ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienā devos reidā kopā ar Valsts meža dienesta vecāko medību inspektoru Jāni Mikijanski un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Atļauju sistēmas grupas vecāko inspektoru Arti Putānu.
Satiekamies Daugavpils cietoksnī. Latgalē gaiss pamatīgi iesilis, un automašīnas termometrs rāda 29 grādu lielu karstumu. Līdzpaņemtā jaka šķiet lieka, taču, aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāteic, tā lieti noderēja, jo nācās piedzīvot pamatīgu pērkona negaisu, pēc kura vakars šķita visai vēss.
Pēc nelielas plānošanas dodamies ceļā. Virziens – Lietuvas pierobeža, kur neskaitāmos ezeriņos un purviņos mīt un medniekus vilina pīles.
Pusstundu pirms laika
Ap pusčetriem pēcpusdienā piestājam netālu no Demenes, kur medī Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecības mednieki. Lietuvas robeža ir pavisam netālu. Dienvidu vējš atnes attāla šāviena troksni. Vai tiešām kāds mednieks nav spējis sagaidīt medību sākumu? Dodamies šāviena virzienā. Taču jau pēc neilga brīža atduramies pret valsts robežu. Grāvjos un dīķīšos pīles mierīgi peld un starp ūdensaugiem meklē ko garšīgu. Nekas neliecina, ka te būtu bijis mednieks. Nekas aizdomīgs neatklājas.
Beidzot klāt četri pēcpusdienā un šāviena trokšņu kļūst vairāk. Tas liecina, ka ir gan pīles, gan arī medniekiem ir gana liela interese par ūdensputnu medībām.
Svarīgas prasības
Spriežam, kā tad pareizi jārīkojas, pirms doties ūdensputnu medībās. Medībām vispirms jābūt pieteiktām atbilstošā mednieku kolektīva atbildīgajai personai. Izņēmums ir publiskās ūdenstilpes, kurās medības nav jāpiesaka. Ja vēlas medīt teritorijā, kas nav publiska ūdenstilpe vai nav mednieku kolektīva pārziņā, obligāti nepieciešama arī rakstiska saskaņošana ar atbilstošās platības medību tiesību īpašnieku. Tas ir pirmais solis drošības prasību ievērošanā ūdensputnu medībās. Atbildīgā persona nepieļaus situāciju, ka platībās būs mednieki, kuri nezina viens par otra atrašanās vietu. Tādējādi, pirms doties viesmedībās, savs brauciens jāsaskaņo ar vietējiem medniekiem un mutiska vienošanās nederēs.
Protams, jāpārliecinās par to, vai medībām izvēlētā vieta neietilpst kādā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Ja tā ir, obligāti jāpārskata šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Piemēram, Lubāna mitrājā un daudzās citās aizsargājamajās dabas teritorijās ūdensputnu medībās aizliegts lietot svina munīciju. Šādi tiek domāts ne tik daudz par citu mednieku, cik par vides drošību un aizsardzību.
Jānis Mikijanskis uzsver, ka daudzas ūdenstilpes, kurās medī ūdensputnus, ir apdzīvoto vietu tuvumā. Šajos gadījumos drošība jāievēro īpaši. Šāvienus nedrīkst raidīt ēku, cilvēku vai autoceļu virzienā. Pārvietojoties ar motorizētu ūdens transportlīdzekli, piemēram, motorlaivu, ierocim jābūt izlādētam.
Pamazām braucam no viena ezeriņa līdz nākamajam, līkumojot starp Latgales pakalniem. Atrast un sastapt medniekus nemaz nav tik vienkārši. Pastiprinās vējš, kas vēl vairāk apgrūtina šāviena vietas noteikšanu. Rietumu pamalē savelkas svina pelēki mākoņi un dzirdams pērkons.
Kā tad pareizi jārīkojas ar ieroci, dodoties ūdensputnu medībās. Prātā nāk Medību noteikumi, kuri skaidri pasaka, kā rīkoties, lai medības būtu pilnīgi drošas: ieroci atļauts pielādēt, medījot pieejot vai brienot, kad ir sasniegta medību platību robeža. Tāpat ierocis pielādējams, medījot no laivas uz celšanu, tikai tad, kad ir ieņemts stabils stāvoklis laivā vai mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.
Kājās stāvot laivā
Spriežam, ka atsevišķi ūdensputnu medību paņēmieni tomēr prasa rūpīgu sagatavošanos. Lai arī, medījot no laivas uz celšanu, ieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, turklāt tam, kurš nestumj laivu, un, parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli, situācija prasa zināmas iemaņas un ikvienam medniekam jāizvērtē savas iespējas nostāvēt kājās laivā.
Par tām vislabāk pārliecināties iepriekš drošos un kontrolējamos apstākļos bez ieroča rokās. Tas nebūt nav tik vienkārši, un jābūt labai līdzsvara izjūtai. Medību situācijā visa uzmanība tiek pievērsta medījumam, un straujas kustības laikā tēmējot var zaudēt līdzsvaru. Vislabāk trenēties šīs darbības visas vasaras garumā, stāvot kājās laivā un spiningojot…
Bēdīga pieredze
Vēl kāda nianse – ja laiva ir apstādināta, atļauts šaut visiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri cita mednieka galvai. Arī šajā gadījumā rēķinieties ar to, ka, stāvot kājās ar muguru vienam pret otru, jums nebūs iespējas redzēt un laikus sagatavoties negaidītām laivas svārstībām. Drošākais stāvoklis laivā ir sēdus, lai gan tas nav piemērotākais šāviena izdarīšanai uz lidojošu mērķi. Ja stāvēšana laivā sagādā problēmas, vērts izvēlēties ūdensputnu medības no krasta vai brienot seklā ūdenī.
Mana paša pieredze, savulaik sākot medību gaitas, ir, ja tā var teikt, visai slapja. Bija oktobris, un kādā no Latvijas vidienes publiskajiem ezeriem no laivas medījām pīles. Medījuma nebija, un tad pēkšņi šķita, ka pīles lido virsū no visām pusēm. Neredzot vienam otra kustības, strauji zaudējām līdzsvaru un abi iekritām ūdenī. Kolēģis iznira ar ieroci rokās, es bez, jo kritiens bija atmugurisks… Laiva pilna ūdens, un arī plintes nav, bet niedru sakneņi zem manis lāgā neturēja svaru… Tikai pēc pamatīgām pūlēm izdevās tikt atpakaļ laivā. Labi, ka ievērojām kritiena vietu un, taustot ar airi, izdevās sameklēt arī ieroci. Tam gan nācās nirt pakaļ, jo ar airi uzcelt virspusē nevarēja… Uztrauca arī automašīnas imobilaizera pults, no kuras tecēja ūdens. Par laimi, auto atslēdzās un varēja iedarbināt dzinēju. Savukārt tālruņi un ieroči bija pamatīgi jāžāvē, līdz tos atkal varēja lietot. Kopš tā laika rūpīgi izvērtēju, vai vērts laivā celties kājās vai tomēr palikt sēdus. Būtiska ir arī laivas konstrukcija. Piemēram, laiva Artemida īpaši veidota tā, lai, iebraucot niedrājā, priekšgals ieķīlētos niedrēs un būtu vajadzīgā stabilitāte. Par to pats esmu pārliecinājies Lubāna ezerā. Arī Mikijanska kungs medībās lietojot tieši šīs markas laivu.
Kas ir aiz niedrēm?
“Ūdensputnu medībās stingri aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi, pasniegt pielādētu ieroci citai personai. Aizliegts šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem, šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki. Kategoriski aizliegts šaut pāri blakus mednieka galvai. Nekad nevar droši zināt, vai niedrājā nav paslēpies kāds cits mednieks, kurš ir labi nomaskējies.
Mēs visi braucam medībās, lai gūtu pozitīvas emocijas, katrs vēlas atgriezties mājās pie savas ģimenes. Pat katra šķietami nenozīmīga kļūme var pārvērsties nelaimes gadījumā. Arī letālā nelaimes gadījumā, īpaši tad, ja tiek pārkāpti drošības noteikumi,” tā Jānis Mikijanskis.
Pirms vakara cukas
Mūsu uzmanību saista šāvieni, kas ik pa brīdim atskan no Lietuvas robežas puses. Kad šķiet, ka esam teju blakus vietai, kur jābūt medniekiem, nākas pārliecināties, ka šāvienu troksnis atskan no robežas pretējās puses. Tas ir neparasti, jo Lietuvā ūdensputnu medības sākas 15. augustā – dienu vēlāk nekā šogad Latvijā – un medīt atļauts noteiktu sugu pīles. Te nu paveras lauks minējumiem. Vai nu kaimiņvalstī kāds nolēmis pamedīt nelikumīgi, maskējot savas darbības ar mednieku šāvieniem robežas Latvijas pusē, vai arī tiek darbināta kāda ierīce, kas, piemēram, no dīķiem atbaida kormorānus. Tiesa, šāvieniem līdzīgajā troksnī, ko rada ierīces, parasti saklausāms zināms ritms, kas šoreiz izpalika… Par notiekošo informēju kolēģi, kura gatavo materiālus Lietuvas medību žurnālam, – vērts papētīt, kas tieši notika robežas Lietuvas pusē.
Īsi pirms vakara cukas sastopam vairākus medniekus. Daļa gatavojas doties medībās, daļa saposušies mājupceļam. Tiek pārbaudīti dokumenti, vai ieroči ir izlādēti un iesaiņoti. Pārkāpumu nav, un tas liecina, ka mednieki ievēro noteikumu prasības. Pīļu esot gana, un arī medību veiksme neizpalika.
Kad laiks doties mājās
Gan dodoties uz medībām, gan atgriežoties no tām, ierocim jābūt izlādētam – patrontelpā un patronu padeves mehānismā, kas pievienots ierocim, nedrīkst atrasties munīcija.
“Tāpat ierocim jābūt iesaiņotam – pilnībā ievietotam ieroča somā. Uz īsu laiku ieroci drīkst atstāt automašīnā, piemēram, ieejot veikalā, iesaiņotu ieroci novietojot vietā, kas nav pārskatāma no automašīnas ārpuses. Tāpat auto jābūt aizslēgtam un jābūt ieslēgtai braucamā signalizācijai. Dodoties viesmedībās, kur jāpaliek ilgāku laiku, ieroci drīkst uzglabāt, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj ieroča nonākšanu citās rokās, piemēram, ieslēdzot seifā. Tāpat, pārvadājot ieroci, persona nedrīkst būt alkohola reibumā, kas pārsniedz 0,5 promiles, kā arī citu apreibinošu vielu ietekmē. Sods par šo noteikumu pārkāpšanu ir ļoti bargs. Par ieroča pārvadāšanu reibumā draud 200 soda vienību liels sods, kas ir 1000 eiro. Tāpat tiek anulēta ieroča glabāšanas atļauja.
Vēl medniekam vērts pārliecināties, vai viņam ir derīga izziņa par veselības stāvokli. Ja izziņas derīguma termiņš beidzies, arī ieroča glabāšanas atļauja kļūst nederīga, un tas ir administratīvais pārkāpums. Ja šādā situācijā ieroci pārvadā un lieto, tas ir atbildību pastiprinošs apstāklis,” atgādina Artis Putāns.
Reidā ar Valsts policiju un Valsts meža dienestu. 14.08.2021.
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
