Mežacūkas sāniņš, biezs un taukains. Kā to pagatavot? Viens no variantiem ir uztaisīt uzkodu – pikantās strēmelītes cepeškrāsnī.
Rudenī un ziemas sākumā mežacūkas ir gana apvēlušās. Kā visi savvaļas dzīvnieki un arī cilvēki, kas to īsti neapzinās, šie pārnadži uzkrāj taukus ziemai. Sevišķi labs speķītis ir rajonos, kur ir kukurūzas lauki. Šī lauksaimniecības kultūra tiek kulta tikai rudenī un nodrošina pastāvīgu barības avotu visām mežacūkām. Tās pat mēdz dzīvot kukurūzā. Vai laukā ir mežacūku apmetnes, noteikt ir ļoti viegli. Parasti tās ierīko apaļus laukumiņus kaut kur tālāk no kukurūzas sējuma malas. Tur visas vālītes ir apēstas, bet laksti samesti kā paklājs. Tur klusumā, drošībā un aizvējā mežacūkas var gulēt caurām dienām, nemaz neatstājot restorānu. Šādās vietās rukšiem ir vislabākais cauraudzītis – biezs un aromātisks. Atliek tikai sagaidīt, kad tās pabāzīs šņukurus ārā no kukurūzas.
Pusotra cūka kukurūzā un divi asinssuņi. Mednieka dienasgrāmata #15
Izejvielas
Mežacūkas sānu speķis (man bija aptuveni 700 g)
Garšvielas: melnie un Kajēnas pipari, kurkuma, sāls un nedaudz cukura
Pagatavošana
Speķi sagriež piecus milimetrus biezās šķēlēs. Apber ar garšvielām un kārtīgi samaisa. Citi liek uz cepešpannas un tad apkaisa, bet tad pārklājum sanāk nevienmērīgs. Pēc tam speķīti izkāro uz cepešpannas vienā slānī un cep cepeškrāsnī 200 grādos, kamēr gaļa brūna un kraukšķīga. Kad gaļa izcepta, to ieteicams pārlikt uz vairākos slāņos sakārtotiem virtuves papīra dvieļiem.
Sanāk ļoti gardi un tāda uzkoda ir laba gan karsta, gan auksta.
30-06 kalibrs opīšiem, 6,5×55 – pilsētas švītiņiem. “Šauj garām!” #162 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
