Manā skatījumā, tā ir garšīgākā bebra daļa – vieta, kur mugura lēnām zaudē savu dižciltīgo nosaukumu un pāriet dibenā un pēc tam astes pamatnē. Ir mēģināts šā un tā pagatavot šo daļu, bet pavisam nesen ienāca prātā kāds ļoti vienkāršs variants. Tas nebija sevišķi ātri, taču rezultāts izdevās patiešām lielisks.
Sastāvdaļas
Bebra dibens (man patīk, kā tas skan!)
Sāls, melnie pipari un eļļa
Pagatavošana
Vārdu sakot, ņemam bebra krustu daļu no vietas, kur parasti tiek nogriezta aste, līdz vēdera daļai. Kājas jau sen noņemtas, gūžas kauli arī jāizgriež. Tie drusku jauc kopējo cepeša struktūru un siltuma izplatību gaļā.
Ja nepieciešams, noskalojam un nosusinām gaļu. Pēc tam ar filejas nazi nogriežam nost liekos taukus. Lielam bebram šajā daļā slānītis varētu būt diezgan pamatīgs. Taukos ir vairāk bebra smaciņas, bet var arī atstāt, ja kādam tīk.
Jo jaunāks bebrs, jo garšīgāks būs cepetis un arī mazāku trauku vajadzēs. Pērnā bebrīša krusti ietilpa parastā kēksa veidnē.
Gaļu apberam ar sāli un maltiem melnajiem pipariem. Ja vēlaties, var pievienot vēl kādas garšvielas, bet ieteicams sausās. Traukam, ko izvēlēsieties, jābūt šauram un dziļam. Liekam iekšā gaļu un aplejam ar eļļu tā, lai tikai pati virspuse būtu virs eļļas līmeņa. Pārsedzam trauku ar foliju. Cepam trīs stundas 180 grādos. Ja bebrs vecs, es teiktu, jācep visas četras stundas. Pēdējā pusstundā paceļam temperatūru līdz 200 grādiem.
Lūsis saimnieces acu priekšā saplosa suni, otru aizvelk uz mežu vakariņām
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
