Mednieku praktiskā pieredze ir pilna ar maziem paņēmieniem, kas ļauj kaut ko ātrāk pamanīt, veiksmīgāk pieiet dzīvniekam vai izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem. Protams, ne visi senāk izmantotie knifi ir piemēroti mūsdienām. Dažus aizstājuši efektīvāki līdzekļi, savukārt citi jākoriģē atbilstoši pašreizējām zināšanām par drošību un veselību. Atlasījām piecus padomus, kas ir aktuāli arī Latvijas medniekiem, īpaši vasaras un agrā rudens individuālo medību sezonā.
Balts audums palīdz atklāt nepamanāmas asinis
Uz tumšām skujām, raibām lapām, sūnām vai mitras augsnes pat asins pilienus reizēm ir ļoti grūti pamanīt. Ja zināma aptuvenā vieta, kur dzīvnieks atradies šāviena brīdī, aizdomīgajai vietai var uzmanīgi piespiest vai pārvilkt baltu papīra salveti, marli vai tīru gaišu audumu.
Pat neliels asins daudzums uz balta materiāla būs saskatāms daudz labāk nekā uz meža zemsedzes. Šādi iespējams apstiprināt ievainojuma pazīmes un reizēm arī noteikt dzīvnieka aiziešanas virzienu.
Tomēr vispirms šāviena vieta rūpīgi jāapskata un jānofotografē. Pa to nevajag staigāt, bet atrastās pazīmes – spalvas, asinis, kaulu šķembas vai citus audu fragmentus – nedrīkst bez vajadzības pārvietot. Ja meklēšanā paredzēts iesaistīt suni, jo mazāk vieta būs samīdīta, jo labāk. Šim mērķim noderēs ne tikai balts audums, bet arī baltas salvetes vai tualetes papīrs.
Zars kā pārvietojams aizsegs
Pieejot dzīvniekam atklātākā vietā, visbiežāk nodod nevis apģērba krāsa, bet cilvēka siluets un kustība. Vienkāršs paņēmiens ir izmantot kuplu, vēlams jau nolūzušu lapotu vai skujotu zaru. Turot to ķermeņa priekšā, iespējams izjaukt cilvēka aprises un padarīt kustību mazāk pamanāmu. Šis knifs var noderēt, pieejot stirnāzim lauka malā vai mēģinot pārvietoties no viena aizsega līdz nākamajam. Zaru nevajag vicināt vai turēt tā, lai tas aizsegtu skatu, traucētu droši pārvietoties vai rīkoties ar ieroci. Arī vislabākais aizsegs nepalīdzēs, ja mednieks ies nepareizā vējā. Vispirms novērtē vēja virzienu, dzīvnieka redzeslauku un iespējamo šāviena vietu, tikai pēc tam sāk pieiešanu.
Nomaskē ne tikai apģērbu, bet arī seju un rokas
Gaiša seja un plaukstas uz tumša meža vai krūmāja fona ir pārsteidzoši labi pamanāmas. Turklāt cilvēks neapzināti kustina galvu un rokas daudz biežāk nekā pārējo ķermeni. Senāk seju un rokas mēdza padarīt tumšākas ar sodrējiem. Ārkārtas situācijā var izmantot arī aukstus, tīrus sodrējus, tomēr mūsdienās daudz ērtāka un ādai paredzēta ir kamuflāžas krāsa, sejas tīkls, plāna maska un cimdi. Svarīgi neveidot vienmērīgu, tumšu masku. Pietiek samazināt ādas kontrastu un izjaukt sejas aprises. Ja izmanto kādu maskēšanās krāsu, to neliek ap acīm, uz lūpām vai bojātas ādas, bet pēc medībām to rūpīgi nomazgā.
Arī pārāk tuvs šāviens var būt nepareizs
Medījot ar gludstobra ieroci, jāņem vērā ne tikai maksimālā, bet arī minimālā saprātīgā šāviena distance. Ļoti nelielā attālumā skrošu kūlis vēl nav pietiekami izkliedējies, tādēļ trāpījums var radīt nevajadzīgi lielus audu bojājumus un padarīt ievērojamu daļu medījuma gaļas neizmantojamu. Savukārt pārāk tāls šāviens palielina ievainošanas risku. Tādēļ medniekam jāzina sava ieroča, čoka un konkrētās munīcijas sniegums dažādās distancēs. To vislabāk pārbaudīt šautuvē, šaujot pa papīra mērķiem un novērtējot skrošu klājuma blīvumu un vienmērīgumu. Labs šāviens nav tikai trāpījums. Tam jābūt drošam, pārliecinošam un tādam, kas nodrošina iespējami ātru dzīvnieka bojāeju, vienlaikus saudzējot medījuma gaļu.
Trofejas mērcēšanas trauku nosedz ar smalku sietu
Siltā laikā ārā novietots trofejas mērcēšanas trauks ātri piesaista mušas. Vienkāršs risinājums ir trauka atverei pārvilkt vecu neilona zeķi, smalku sietu vai citu gaisu caurlaidīgu materiālu un to nostiprināt zem vāka vai ar stingru gumiju. Gaiss turpina cirkulēt, bet mušas netiek klāt trauka saturam un nevar tajā sadēt olas. Tas mazina gan higiēnas problēmas, gan nepatīkamo pārsteigumu risku, vēlāk atverot trauku. Trauku tur ēnā, labi vēdināmā vietā, kur tam nevar piekļūt bērni, suņi un citi dzīvnieki. Trofeju apstrādei izmanto atsevišķus traukus un darbarīkus, kas netiek lietoti pārtikas sagatavošanai.
Mūsdienās trofeju apstrādi ievērojami atvieglo speciāli šim darbam paredzēti līdzekļi. Pieejami gan galvaskausa tīrīšanas un attaukošanas preparāti, gan dažādas koncentrācijas balinātāji, gan ragu un gatavu trofeju kopšanas līdzekļi. Tie ļauj darbu paveikt ātrāk, vienmērīgāk un saudzīgāk, nekā eksperimentējot ar sadzīves ķīmiju vai agrāk izmantotajiem paņēmieniem. Svarīgi izvēlēties konkrētajam apstrādes posmam un materiālam piemērotu produktu, precīzi ievērot ražotāja norādījumus un lietot nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus.
Vecos knifus vērts pārbaudīt no jauna
Daudzi senie mednieku padomi balstīti ilgstošos novērojumos un joprojām darbojas. Taču tradicionāls ne vienmēr nozīmē drošs vai labākais. Mūsdienās katrs paņēmiens jāvērtē, ņemot vērā jaunākās zināšanas, pieejamos līdzekļus, medību drošību un normatīvo aktu prasības.
Labs knifs ir ne tikai interesants – tas palīdz rīkoties precīzāk, drošāk un atbildīgāk.
Kas ir cilvēku medības? Par suņu apmācību un agresīviem suņiem. Šauj garām! #355 epizode
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz 18. oktobrim ar tematiskajiem pielikumiem par izdevīgāku cenu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
