Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Biedrība “Latvijas Mednieku asociācija” (LATMA) ir iesniegusi iebildumus par Likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā, īpaši par 115. pantu, kas paredz kriminālatbildību saistībā ar īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem, to dzīvotnēm un biotopiem. LATMA uzskata, ka panta pašreizējā redakcija rada būtiskas tiesiskās neskaidrības, nesamērīguma riskus un iespēju kriminālatbildībai iestāties gadījumos, kas nav ne apzināti, ne būtiski kaitīgi videi.
Likuma 115. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālatbildība iestājas, ja nodarījums radījis būtisku kaitējumu. Tomēr likumdošanā nav definēts, kas īsti ir “būtisks kaitējums”, nav noteikti kritēriji tā izvērtēšanai un nav noteikti sliekšņi, kas nošķir administratīvo atbildību no kriminālatbildības. Līdz ar to arī nenozīmīga, netīša vai neatpazīta aizsargājamas sugas indivīda bojāšana var tikt interpretēta kā krimināls nodarījums.
Jāņem vērā, ka īpaši aizsargājamo sugu saraksts ir ļoti plašs, un lielākā daļa sabiedrības praktiski nespēj atšķirt ne desmitiem esošo aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu, ne aizsargājamās sūnas, ķērpjus vai vairākas sikspārņu sugas. Tādēļ reālistisks risks nejauši nodarīt kaitējumu ir augsts, piemēram, sabradājot aizsargājamu ķērpi vai nejauši iznīcinot šķūnīti, kurā mīt aizsargājamas sikspārņu sugas. Esošā redakcija nesadala situācijas pēc nodoma un faktiskā kaitējuma un līdz ar to rada iespējamu kriminālatbildību gadījumos, kuros persona objektīvi nav varējusi paredzēt sekas.
LATMA uzskata, ka likumā jābūt skaidri noteiktam, uz ko tieši attiecināma kriminālatbildība – uz viena indivīda netīšu bojāšanu, vairāku indivīdu iznīcināšanu vai būtisku ietekmi uz populācijas vai biotopa līmeni. Bez šādas diferencēšanas pastāv risks, ka vienādi smags sods tiks piemērots gan par vienas sikspārņa vai ķērpja nejaušu bojāšanu, gan par apzinātu populācijas vai dzīvotnes iznīcināšanu, kas ir nesamērīgi un neatbilst nodarījuma kaitējumam.
Attiecībā uz apzinātu aizsargājamo sugu indivīdu nogalināšanu jāuzsver, ka jau šobrīd par šādiem nodarījumiem paredzēti ļoti smagi sodi – gan ievērojami naudas sodi, gan citi būtiski ierobežojumi. Tādēļ nav objektīvas nepieciešamības šos sodus vēl palielināt. Drīzāk jāstrādā pie tādiem risinājumiem, kas samazinātu motivāciju un vajadzību jebkādi apzināti nodarīt kaitējumu aizsargājamām sugām, piemēram, uzlabojot sabiedrības informētību, skaidru teritoriju marķējumu, izglītošanu un konfliktu novēršanas mehānismus.
Svarīgi norādīt, ka līdzīgus iebildumus par šo likumprojektu iesniegušas arī daudzas citas iestādes un organizācijas, kas apliecina, ka problēma ir sistēmiska, nevis vienas nozares jautājums. Savus iebildumus ir iesnieguši Ekonomikas ministrija, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Mežzinātņu studentu pārstāvniecība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemkopības ministrija.
LATMA uzskata, ka 115. panta precizēšana ir būtiska, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, samērīgumu un taisnīgumu, vienlaikus saglabājot efektīvu aizsardzību īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm. Asociācija turpinās sekot likumprojekta virzībai un informēt biedrus par turpmākajām izmaiņām.
Ar likumprojektu var iepazīties šeit!
Likumprojekta priekšlikums: izteikt 115. pantu šādā redakcijā:
“115.pants. Īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu iznīcināšana un bojāšana
(1) Par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku ķeršanu, turēšanu, pārdošanu, nonāvēšanu vai iznīcināšanu vai par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju sugu iegūšanu, turēšanu, pārdošanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”
Ieraksts sodāmības reģistrā nepazūd – lieli sodi medniekiem! “Šauj garām!” #310 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
