Šogad redakcija saņēma kādu nezināma autora video, kas ceļo Whatsapp lietotnē, kur redzams, kā medņu gailis riesta trakumā cilvēkam atņēmis cimdu un nikni to plucina. Tāpat arī ir redzēti video, kur medņi uz meža ceļa nāk virsū cilvēkiem, gatavi kaujai. Kas izraisa šādu rīcību? Atbildi meklējām žurnāla Medības dziļākajos arhīvos un arī atradām 2014. gada jūnija izdevumā.
Video. Medņu gailis riesta trakumā ir agresīvs un atņem cimdu
No 2014. gada žurnāla Medības arhīva
Kā mednis medīja žurnālisti
Šopavasar riesta laikā ar neparastu uzvedību izcēlies kāds Smiltenes apkaimes mednis
Autors: Ilze Pētersone
Par Smiltenes trako medni pirmo reizi padzirdēju no valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži medņu aizsardzības un dzīvotņu apsaimniekošanas projekta vadītāja Elmāra Pēterhofa. Esot tas redzēts vēl pirms Lieldienām – klīstot viens pats dziedādams pa riesta teritoriju, no cilvēkiem nebaidās, mēdzot arī uzbrukt – vārdu sakot, izskatās, ka medņu papam aizbraucis jumts, tāpēc mežinieki viņu nosaukuši par traku. Kad pēc trim nedēļām devos uz Smiltenes pusi, lai par medņiem Austrumvidzemes mežsaimniecībā parunātos ar vides plānošanas speciālistu Kasparu Liepiņu (rakstu var izlasīt laikraksta Latvijas Avīze 15. maija izdevumā vai arī la.lv mājas lapā), cerību sastapt neparastās uzvedības putnu vēl aizvien riesta vietā bija visai maz. Arī K. Liepiņš sprieda, ka laiks pagājis ilgs un rīta stunda jau pavēla, tomēr nolēmām apciemot trako medni. Un viņš tur bija!
Mani pārņēma nevaldāma sajūsma par iespēju tik tuvu nobildēt skaisto putnu, kuru līdz šim tuvplānā biju redzējusi vien filmās un grāmatās, taču izrādījās, ka medņu paps nebija ar vieglu roku ņemams. Vispirms viņš uzvedās kā ideāls modelis un demonstrējās uz pilnu klapi – sparīgi dziedāja savu riesta dziesmu, purināja un bužināja spalvas, izstiepās kā stīga, pēc tam piepūtās kā balons utt. –, taču tad sekoja pārsteigums – priekšzīmīgā fotozvaigzne vienā mirklī pārvērtās par piktu un kauslīgu radījumu. Vai tam negāja pie sirds fotoaparāta slēdža klikšķi, vai nelūgtie viesi, vai arī viss kopā, bet mūsu ciemošanās pārvērtās par ļoti satraucošu pasākumu.
Medņi ar savām īsajām kājelēm spēj ļoti ātri pārvietoties – tikko skaistulis vēl bija krietnā attālumā, kad pēkšņi atradās manā priekšā, nikni ačeles zibinot un nepārprotami demonstrējot vēlmi izmēģināt uz maniem stilbiem savu pamatīgo knābi. Spiegšana un kliegšana mazo vīreli neietekmēja, tātad – jābēg. Ja neesi Useins Bolts, maz izredžu aizlaisties no pikta medņa, tāpēc pareizāk palikt uz vietas un turēt putnu no sevis izstieptas kājas attālumā. To ielāgoju no Kaspara, kuram šī nebija pirmā tikšanās ar trakuli.
Kad bilžu bija gana un slaidā lēcienā iekļuvām automobilī, mednis sekoja un sāka lenkt spēkratu – riņķoja ap auto un ik pa brīdim ar lielu blīkšķi belza pa riepām. Tā tas turpinājās vismaz pārdesmit minūtes. Sēdējām un gaidījām, kad medņu paps nomierināsies un dosies projām, bet mēs varēsim, putnu neapdraudot, droši turpināt ceļu.
Ornitologa Helmuta Hofmaņa viedoklis
Šāda medņa uzvedība neliecina par slimību, tā nav kaite, no kuras nomirst. Eiropas pētnieki noskaidrojuši, ka putni ar dīvainībām parādās vietās ar paaugstinātu traucējuma līmeni un tā ir reakcija uz apkārt notiekošo.
Latvijā šādu medņu ar katru gadu kļūst vairāk. Pirms desmit gadiem, kad tika veidots medņu aizsardzības plāns, līdzīgu gadījumu bija ļoti maz, taču pēdējos piecos līdz septiņos gados arvien biežāk saņemam informāciju par medņiem ar netipisku uzvedību.
Neapšaubāmi, ka tik liels saimniecisks spiediens – mežizstrāde un citi darbi – Latvijas mežos nav veikts un tas atstāj iespaidu gan uz dzīvniekiem, gan putniem. Kā traucējums var būt arī savvaļas dzīvnieku barotava, kas konkrētā vietā piesaista daudz dzīvnieku. Jāatgādina, ka barotavas mikroliegumu teritorijā nedrīkst ierīkot.
Par medņiem
Mednis ir nometnieks un dzīvo turpat, kur izšķīlies. Normālos apstākļos pat visas dzīves laikā tas neattālinās no savas dzimtās vietas tālāk kā dažus kilometrus. Viena medņu gaiļa riesta teritorija reti ir lielāka par 10 ha. Šādam lielam putnam mednim ir neparasta barošanās — tas pārtiek pārsvarā no priežu skujām, spilvēm un mellenēm, pie kam barība mainās atkarībā no gadalaika.
Medņi dzīvo poligāmos riestos. Riesta rituāls notiek pavasaros un tas ir unikāls tikai šai sugai. Riesta laikā tēviņš izpilda savu kluso dziesmu, kas sastāv no “knipelēšanas” un “slīpēšanas”. Gaiļi dziesmu sāk tumsā, sēžot kokā, vēlāk — tuvāk rītausmai, riestā salido mātītes. Tālākā riestošana, gaiļu cīņas un pārošanās notiek uz zemes. Riesta tuvumā medņi dzīvo arī pārējo gadu. Mātītes netālu veido ligzdu, kurā iedēj 5—11 olas, vienas pašas izvadā cāļus. Specifiskās prasības pret biotopu (pārsvarā priežu meži purvu malās), minimālā elastība attiecībā uz dzīvesvietas maiņu un ļoti augstā jutība pret traucējumiem ir svarīgākie iemesli sugas apdraudētībai.
Kad dodies meklēt ragus, bet tos sargā nikns mednis
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
