Mednieks Renārs Stančiks vērsās redakcijā, atsūtot interesantas bildes un stāstu:
“Vakar ar draugu nomedījām divas mežacūkas. Pirmajai cūkai konstatējām, ka viena acs ir blāva, bet nav izdurta. Otru cūku nomedījām otrpus mežam, ejot uz lauka. Nāca pretim pa meža celiņu, griezās uz riņķi un netipiski uzvedās. Nomedījuši konstatējām, ka viena acs ir aizpampusi un blāva, otra acs tikai blāva. Dīrājot otro cūku, atklājās parazīti, kuru bija ļoti daudz. Tālāk zem augšstilba strutas locītavās, strutas kakla rajonā. Atverot iekšējos orgānus, viss oda pēc strutām, plaušas plankumainas un aknas tumšas. Liesa bija normāla, neko netipisku nepamanīju. Rakstu tāpēc, ka nav pirmais gadījums. Pēdējā laikā bieži šādas cūkas mūsu pagastā tiek sastaptas uz ceļiem un laukiem. Pirms mēneša tika ziņots kolektīva vadītājam, ka cūka uz lauka griežas uz riņķi un jocīgi uzvedas. Aizbraukušais mednieks izbeidza cūkas mocības, ĀCM netika konstatēts. Mežacūkas nomedīja Tukuma novada Lestenes pagastā.”
Pēc pārbaužu veikšanas tika konstatēts, ka šīs konkrētās mežacūkas sirgušas ar Āfrikas cūku mēri. Veicot papildu analīzes, tika konstatēts, ka cūkas nav sirgušas nedz ar Aujeski slimību, nedz brucelozi.
Var pieminēt faktu, ka neformālā sarunā ar vīrusa pētniekiem tiek minēts, ka ĀCM pārslimojušas un izdzīvojušas mežacūkas sirgst ar locītavu iekaisumiem, kā arī tām var būt citas veselības problēmas, jo vīruss noteikti ievērojami novājina imūnsistēmu. Jāatgādina, ka, runājot par ĀCM, antivielas nenozīmē imunitāti pret vīrusu. Antivielu klātbūtne nozīmē to, ka dzīvnieks ir inficēts ar vīrusu, nevis to, ka tas ir pret to pasargāts. Par šo gadījumu ir informēti zinātnieki, cerams, ka tas palīdzēs saprast kaut ko vairāk par šo sarežģīto vīrusu.
Kad mednieks ruksi nomedīja pie pašām kājām! Medniekstāsts
Abonē, lasi elektroniski vai meklē preses tirdzniecības vietās!
