Septembra pirmajās dienās nomedīju selektīvi medījamu stirnāzi. Citādi dzīvnieks izskatījās veselīgs, taču radziņi bija vien pāris centimetru gari. Trāpījums aiz lāpstiņās, un varēju pateikties medību dievietei par medījumu. Taču, kad ķēros dzīvnieku vēdināt, paliku uz pauzes.
Esmu pieradis stirnās atrast visdažādākos parazītus – lielākus un mazākus tārpeļus, dažādu parazītu cistas. Taču šoreiz mani pārsteidza stirnas kuņģis, kura virsma bija klāta sūnzaļiem aptuvenu vienu kvadrātcentimetru lieliem plankumiem. Pēc tausties tie šķita mazliet cieti.
Medīju jau 22 gadus, bet ko tādu redzēju pirmo reizi. Dīrātavā iegriezās mednieks, kura mednieka stāžs ir reizes divas garāks nekā manējais, un arī viņš neko līdzīgu nebija ievērojis.
Tāpēc stirnāža iekšējos orgānus iesaiņoju polietilēna maisos un nogādāju zinātniskā institūta BIOR parazitoloģijas grupas vadošajai pētniecei Gunitai Deksnei.
Deksnes kundze kopā ar kolēģēm veica izmeklējumus un konstatēja, ka stirnas kuņģis ir ļoti pilns ar barības masām, iestiepies un tāpēc izskatās tik neparasti. Iesūtītajos orgānos netika konstatēti parazīti, vien tievajā zarnā bija uz dzīvi apmeties viens trihostrongilis (nematode), kas cilvēkam nav kaitīgs.
Secinājums – ne viss, kas pirmajā brīdī šķiet ļoti dīvains, ir bīstams un konkrētā dzīvnieka gaļu pēc termiskas apstrādes var lietot pārtikā.
Tomēr vienmēr jābūt uzmanīgam un, ja pamanīts kas aizdomīgs, nevajag lieki eksperimentēt, cenšoties pašam noskaidrot, kas, piemēram, paslēpies kādā pūslītī vai cistā. Visticamāk, tajā būs kādu parazītu attīstības starpstadija, kas var būt bīstama arī cilvēkam vai mūsu mājdzīvniekiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Vilka statusa maiņa, stirnu slimības un kolektīvās bailes. “Šauj garām!” #251 epizode
Abonē žurnālu Medības!
