Karūsas ir aktīvas no maija sākuma līdz septembra beigām. Pirms vai pēc šī perioda diez vai izdosies noķert iespaidīgu lomu. Zivis guļ ziemošanas bedrēs. Interesanti, ka karūsas galvenokārt piesakās tikai gaišajā dienas laikā. Karūsām nepatīk slēpties lielos dziļumos. Tās vienmēr pa ūdenstilpi pārvietojas baros, tāpēc, ja tiek noķerts vismaz viens šīs sugas indivīds, tas nozīmē, ka tie būs vēl.
Labākais makšķerēšanas laiks ir mākoņaina jeb apmākusies diena, galvenais, lai nav lietus. Pieredzējuši karūsu makšķernieki lēš, ka lietus pilienu atsišanās pret ūdeni nedaudz biedē karūsas.
Pavasarī labākās makšķerēšanas dienas ir tad, kad ūdens vairāk sasilst.
Marts
Ūdenim sasilstot, aktivizējas karūsas. Tās sāk virzīties uz seklajiem ūdeņiem. Tur ir silts, tur tiek ieskaloti dažādi kukainīši, tur zivis vieglāk atrast un noķert. Šajā mēnesī karūsas ir nedaudz aktīvākas nekā februārī, taču makšķerēšana joprojām nedos gandarījumu un lomu, kā tas būtu iespējams vasaras mēnešos. Martā karūsas vienmēr ir sastopamas pie niedrēm un citas zemūdens veģetācijas. Bieži vien pavasarī zivis var atrast ļoti seklās vietās, kur tās sildās saulītē.
Aprīlis
Iestājoties labam un siltam laikam, karūsas sāk izmisīgus barības meklējumus, tāpēc tām parādās arī alkatīgums. Dažkārt var šķist, ka tās piesakās pat uz gandrīz tukša āķa. Jaunajiem makšķerniekiem aprīlis ir ļoti veiksmīgs mēnesis, lai iesāktu savas copmaņa gaitas, jo nereti karūsas kampj visu, ko vien var atrast savā ceļā. Karūsas ļoti reti izspļauj ēsmu, bet, ja tomēr viena zivs tikai sev zināmu iemeslu dēļ to izspļaus, tad otra to noteikti ierīs.
Zivs ēsmu paķer asi un velk to uz grunti. Interesanti, ka mazie indivīdi to dara pretēji, pludiņš zaudē līdzsvaru un noguļas, bet zivs staigā, līdz ar to arī pludiņš visu laiku peld. Karūsu bari ilgu laiku neuzturas vienā vietā. Karūsu bars parasti sasniedz vidēji 10–15 īpatņus, kas ļauj ātri apēst visu barību savā atrašanās vietā. Šāda makšķerēšana ir iespējama aptuveni no aprīļa vidus, dažreiz ātrāk. Līdz tam brīdim karūsas barojas visai laiski, taču galvenokārt vienuviet. Zivis tāpat kā visa dzīvā radība (izņemot vēdzeles) gaida saules siltumu.
Maijs
Maijā karūsu makšķerēšana pārspēj visas cerības. Jebkuram makšķerniekam ir garantēts traks loms, bet igvātā daudz zivju. Speciālo iebarojamo ēsmu izmantošana tikai palielinās zivju interesi par ēsmu. Bieži vien jaunajiem makšķerniekiem patīk izmantot divas makšķeres, karūsas ir tik aktīvas, ka dažkārt nav laika iemest otru makšķeri. Karūsas iespējams ķert gan pie stāvākiem krastiem, gan pie lēzenākiem. Vienīgā atšķirība ir tā, ka stāvkrastos indivīdi ir nedaudz lielāki. Karūsu neatbaida pat līdakas un asari, kuriem ļoti patīk medīt. Iemesls ir pavisam vienkāršs, karūsas atgriežas vienā un tajā pašā vietā atkal un atkal, līdz viss bars pilnībā tiks izķerts un plēsīgo zivju apēsts.
Jā, maiju mēs varam nosaukt par karūsu nārsta mēnesi. Šajā laikā karūsas var neapdomīgi uzklupt jebkurai tai piedāvātajai ēsmai. Makšķerniekam der atcerēties, ka nav jānem vairāk zivju, cik nepieciešams ģimenes pusdienām, nevajag barot visus kaimiņus un radus, lai paši mācās copēt.
Vasara, silti, zied viss, kas vien var ziedēt, ķeras vai visas pie mums dzīvojošās zivis.
Jūnijs
Karūsas jūnijā var nobiedēt tikai lielais karstums, bet neliela ēnas klātbūtne uz dīķa vai citas ūdenskrātuves, iespējams, dos lielisku rezultātu. Makšķerējot no krasta, iestatiet dziļumu ap vienu metru (protams, ja tāds ir). Skaidrā laikā ūdens virspusē var redzēt karūsas, kas meklē barību. Kā ēsmu var piedāvāt tārpus, mīklas, maizi un kāpurus. Nav nepieciešams izmantot nekādas superviltīgas un slepenas ēsmas. Jāatceras, ka karūsām vasarā nepatīk dziļi ūdeņi. Nereti gadās, ka pat troksnis no krasta nespēj atbaidīt karūsas.
Jūlijs
Jūlijā ķert karūsas dodas praktiski jebkurš makšķernieks, jo nereti karstuma dēļ citu neko nevar noķert, bet karūsu aktivitāte dažkārt dienā neapstājas ne uz minūti. Jūlija beigās karūsas var atrast jebkurā ūdenskrātuves vietā, jo vairs nav tik intensīva karstuma. Pieredzējuši vīri apgalvo, ka vienīgā vieta, kur slikti ķeras karūsas, ir ūdenskrātuves vidus. Iemesls? Karūsām šajā vietā grūti iegūt barību, jo jūlija beigās tās galvenokārt barojas ar tārpiem un kukaiņiem, kas peld uz ūdens vai ūdenī. Kā zināms, šādi kukaiņi neiepeld pārāk tālu no krasta. Ir vēl kāds novērojums, jūlijā karūsas ķeras pat stipra lietus laikā, tās atbaida vai, pareizāk būtu teikt, nobiedē tikai pērkona negaiss un augsts atmosfēras spiediens.
Augusts
No augusta sākuma līdz mēneša vidum karūsu aktivitāte joprojām iepriecinās jebkuru makšķernieku, bet uz mēneša beigām zivju aktivitāte nedaudz samazināsies, jo karūsām nepieciešamas 4–5 dienas, lai pierastu pie aukstāka laika. 13–15 grādu ūdens temperatūra tiek uzskatīta par diezgan pieņemamu karūsām. Domāju, gandrīz visiem zināms, ka karūsas ļoti ātri pierod pie gandrīz jebkuriem apstākļiem, tostarp arī laikapstākļiem. Šajā periodā karūsas iespējams noķert gan ne īpaši tīros ūdeņos, gan ūdenskrātuvēs ar teicamu ūdens sastāvu un apstākļiem. Krūmu, koku un citu augu klātbūtne gar krasta līniju liks karūsām justies daudz drošāk, daudz pārliecinošāk nekā tad, ja tās meklētu tālāk no krasta.
Septembris
Septembrī karūsām, gluži tāpat kā citām zivīm, sākas lielā aktivitāte. Rudenī karūsas cenšas uzkrāt taukus ziemai. Zivju aktivitāte ir teicama. Tās ir tikpat aktīvas kā pavasara vidū, kad makšķerniekam nav īpaši jādomā par ēsmu, zivis ķeras praktiski uz visām ēsmām. Septembrī karūsas meklējamas tuvu krasta līnijai. Tām patīk atrasties grunts tuvumā, kur karūsas gaida, kad to redzeslokā parādīsies kāds tārpiņš vai mazi kukainīši. Šajā mēnesī lieli īpatņi ēsmu ķer gluži tāpat kā karūsu jaunuļi, bez īpašas ceremonijas, vienkārši grābj to, ko var atrast ceļā. Īstie karūsu mednieki apgalvo, ka šajā laikā zivis priekšroku dod kukaiņiem kā ēsmai, bet retāk tārpiem.
Kāds padoms jaunajiem makšķerniekiem: karūsu ķeršanai vislabāk tārpu uzspraust pilnībā, neatstājot neko “izvirzītu” uz āru, jo karūsas ēsmu netver kā līdaka, kas burtiski uzlec uz ēsmas. Karūsas iesūc ēsmu, tāpēc, ja kaut kāda tārpa daļiņa būs nokarājusies, tad iespējams būs tikai copīte, bet uz āķa nekā nebūs, jo karūsas āķim pat nepieskarsies.
Oktobris
Oktobrī karūsu makšķerēšana vairs nav tik populāra copmaņu vidū, jo jau ar pirmajām salnām krasi samazinās karūsu aktivitāte. No šī brīža karūsas kļūst izvēlīgas savā barībā. Interesanti, ka pēc copītes iespējams atšķirt zivs izmēru. Mazās karūsiņas visu laiku pludiņu rausta, līdz saņems drosmi ēsmu ierīt, savukārt oktobrī lielās karūsas piesakās ļoti pārliecinoši, tās saķer ēsmu un uzreiz velk pludiņu uz leju.
Novembris
Nereti karūsas novembra sākumā joprojām sastopamas seklajos ūdeņos, viss atkarīgs no ūdens temperatūras. Neviens tām netraucē baroties seklumā, jo pārējās zivis šajā laikā jau dodas uz savām ziemas mājām. Ir novērots: ja karūsas barojas, tad dara to visas dienas garumā. Lielie īpatņi vēl var doties uz dziļajām vietām, taču starp karūsām tas notiek visai reti. Pieredzējuši makšķernieki lēš, ka līdz ledus izveidošanās brīdim karūsas iespējams noķert pat naktī. Nepieciešams vienkāršs lukturītis. Karūsas noteikti tam tuvosies, jo šai zivij ļoti patīk gaisma, tās peld skatīties, kas spīdina gaismu.
Ziema
Ziemā karūsas no ledus var noķert tikai ļoti retos dīķos. Šis ir zivju ziemošanas laiks, nedrīkst paļauties uz iespaidīgu lomu.
Decembris
Decembrī karūsas ir mazaktīvas. Jā, dažkārt izdodas atrast karūsu baru, bet tas ir ļoti retos gadījumos. Ja zivis ķeras, tad tikai dienas laikā. Naktīs jau tā neaktīvās karūsas par ēsmu neizrāda nekādu interesi. Labākā ēsma ir tārpi. Par motilīšiem karūsas var izrādīt interesi, kad jau ir izveidojies pirmais ledus. Interesanti, ka šajā laikā karūsas tiek ķertas ūdens vidējos slāņos. Lieliski noderētu ziemas pludiņmakšķerītes.
Janvāris
Viens no sliktākajiem mēnešiem makšķerēšanai. Iespējams, labi ķeras tikai maksas dīķos. Ja dodaties uz šādu ūdenskrātuvi, ir dienas, kad loms ir iespaidīgs, gluži tāds kā vasarā. Lielisks risinājums – kā ēsmu izmantot motiļus. Vislabāk karūsu makšķerēšanai izvēlēties vietu pie ūdens veģetācijas, tur ir īpaši daudz karūsu, bet tām ir jāaktivizē apetīte.
Februāris
Vēl viens slikts karūsu ķeršanas mēnesis. Ir daži kalendārie gadi, kad tieši februārī karūsām novērojams visneaktīvākais periods, kad zivs spēku rezerves ir izsīkušas. Protams, ja atmosfēras spiediens ir normāls, nav stipra vēja, tad karūsas noteikti meklēs kaut ko ēdamu, saudzējot spēkus, tās nepeldēs tālu no savas apmešanās vietas. Šajā mēnesī parasti ķeras 200–300 gramu smagas karūsas.
Diennakts laika ietekme uz karūsu aktivitāti
Tikai ar tumsas iestāšanos karūsas aptur savu aktivitāti, jo naktī zivis slikti orientējas, tāpēc par ēsmu izrāda pavisam minimālu interesi. Vasarā šis pārtraukums ir pavisam īss, tikai kādas 4–5 stundas. Pārējā laikā neatkarīgi no tā, vai ir rītausma, pusdienas vai vakars, karūsu aktivitāte ir līdzīga. Makšķerniekam galvenais ir atrast un izvēlēties pareizo vietu. Copējot naktī, izmantojiet lukturīti un fluorescējošos jāņtārpiņus uz pludiņa!
Atmosfēras spiediena ietekme
Tikai paaugstināts atmosfēras spiediens ietekmē karūsu aktivitāti. Paaugstināta atmosfēras spiediena gadījumā karūsas ir mazaktīvas, par ēsmu izrāda pavisam minimālu interesi, bet dažkārt copmanis var palikt vispār bez loma. Zems atmosfēras spiediens nekādā veidā neietekmē karūsu interesi par barību, par ēsmu.
Ko darīt, ja karūsas neķeras?
Jārīkojas un kaut kas jāmaina, bet visvieglāk ir nomainīt copes vietu. Parasti makšķerniekiem pietiek ar 20–30 īpatņiem, lai pabeigtu copi, bet tie ir divi līdz trīs karūsu bari. Tāpēc, ja zivis nav aktīvas, tad vienkārši pastaigājieties gar ūdenskrātuvi, meklējot labāku vietu, centieties iegaumēt vietas, kur iepriekšējo reizi ķērās karūsas, tur noteikti pulcējas jauns karūsu bars. Neaizmirstiet par niedru klātbūtni, galvenais ir atrasties pie niedrēm, nevis kāpt tajās.
Iemesli, kāpēc karūsas neķeras:
augsts atmosfēras spiediens;
nakts melnums;
no krasta dzirdami ļoti skaļi trokšņi;
stiprs pērkona negaiss, arī zibens zibsnī;
ļoti karsts, bet uz ūdenskrātuves nav ēnas, zivij nav kur patverties.
Pavasarī karūsas interesēties par barību un ķerties sāk pie 15 grādiem, Latvijas centrālajā daļā tas ir maija sākums. Un pēc tam, kad sāk ķerties, karūsām maija beigās sākas nārsts, tāpēc lomi ir ļoti iespaidīgi.
Kaut kur karūsas ķeras arī no ledus, bet, visticamāk, tā ir anomālija, arī dabai gadās izņēmumi.
Kāpēc lielās karūsas neķeras? Iemeslu var būt daudz. Vai esat pārliecināts, ka jūsu izraudzītajā ūdenskrātuvē ir lielās karūsas? Uzreiz var dot šādu īspadomu: sāc makšķerēt jau pirms saullēkta, izmanto citas ēsmas, ne tās, kuras parasti, izmēģini dažāda izmēra ēsmu (reizēm maza izmēra ēsmas lieliski nostrādā, reizēm sliktāk)! Nu galu galā maini makšķerēšanas vietu, iespējams, nomaini ūdenskrātuvi, jo tavā vienkārši nav lielo karūsu.
Jaunais makšķerniek, nebaidies, eksperimentē!
Raksts publicēts ar Zivju fonda atbalstu!
Slepenās asaru ķeršanas vietas un salauzta dzenskrūve! “Ķeram lielo!” #40 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
