Cope

No vārdiem līdz darbiem – uzsākta Bejas aizsprosta nojaukšana Alūksnē0

Pasaules Dabas Fonds uzsācis Bejas aizsprosta nojaukšanu, lai atjaunotu Alūksnes upi – tās dabisko gultni un brīvo tecējumu, kas uzlabos ūdens kvalitāti upē un atbrīvos migrācijas ceļu zivīm un citiem dzīviem organismiem. Darbs pie šī projekta ilgst jau 3 gadus un to plānots pabeigt līdz šīs vasaras beigām, noslēdzot to ar krasta sakopšanas darbiem.

Bejas slūžas ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē, kas, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī un vairs netika saimnieciski izmantots. Pēc aizsprosta nojaukšanas visa upe atkal būs brīvi plūstoša, un tajā varēs migrēt un nārstot zivis, ūdenī paaugstināsies skābekļa līmenis un ūdens kvalitāte uzlabosies.

Pirms darbu uzsākšanas tika veikta upes apsekošana un izpētes darbi, lai iegūtu datus par upes ekosistēmas stāvokli, un viens no būtiskākajiem soļiem – atļauju saskaņošana demontāžai. Bejas aizsprosta nojaukšanas darbi tika uzsākti 8. maijā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot ūdens līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās. Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk kā 40 gadus, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums. Svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir upes gultnē. Šobrīd ir grūti precizēt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops – upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm.

Lai gan lielākās izmaiņas pēc aizsprosta nojaukšanas ir iespējams redzēt jau tagad, projekts vēl nav noslēdzies. Nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras. Tie tiks izņemti tad, kad lielākā daļa no sedimenta būs aizskalojusies. Pēc tam notiks nepieciešamā zivju ceļa izbūve. Lai upi un zivju migrāciju ceļu atjaunotu pilnībā, ir nepieciešams upes gultnē izvietot akmeņus un oļus pāri tilta slieksnim, imitējot dabisku upes gultni. Plānots sagatavot nepieciešamo tehnisko projektu, lai zivju migrāciju ceļš būtu pārvarams pat mazākajiem upes iemītniekiem un organismiem. Projekta noslēgumā Pasaules Dabas Fonds ar sabiedrības iesaisti veiks upes piekrastes sakopšanas darbus.

“Pēc vairāku gadu darba, beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs tam sākam redzēt rezultātus. Milzīgs prieks par to, cik ātri upe iegājusi savā vecajā gultnē un cik ātri sāk veidoties straujteces vietās, kur tās bija pazudušas. Beidzot arī Latvijā mums būs vieta, kurā to varēsim redzēt. Šis projekts nebūtu iespējams bez tā finansētāju, pašvaldības un sabiedrības atbalsta. Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, ceru, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu – no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses ir nepieciešama pretimnākšana, un no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisku upju atjaunošanā,” uzsver Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Projektu realizē Pasaules Dabas Fonds un to finansiāli atbalsta Open Rivers Programme un minerālūdens zīmols Mangaļi projekta Par tīrām upēm ietvaros.

Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules Dabas Fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu. Vairāk informācijas: www.pdf.lv

Informāciju sagatavoja:
Daina Šteinberga, Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja
Mob.: 20116299, dsteinberga@pdf.lv

Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu

Saistītie raksti

Laivā sievietes nenes neveiksmi – Laura Liepiņa un Sandra Raudule. “Ķeram lielo!” #9 epizode

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Pieredze
Uzmanību – putnu gripa! Informācija iedzīvotājiem un mājputnu turētājiem
14 stundas
ME
Medības
Klausies!
Nažu meistars, mednieks, makšķernieks, baikeris Anri Anaņins. “Šauj garām!” #182 epizode
Ekskluzīvi 23 stundas
Indulis Burka
Pieredze
Foto un video. Koknesē atklāj Aizkraukles novada medību trofeju izstādi
6 dienas
ME
Medības
Klausies!
Seifu lobijs, tārpainas pīles un mīlestība, kas iet caur vēderu. “Šauj garām!” #181 epizode
Ekskluzīvi 31. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Joki un aizkadri #7. Kad nezini, ka Indulis jau filmē…
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
Sintija Dozberga
Pieredze
Pulsar ražots Latvijā! Daugavpilī tiek attīstītas zaļās tehnoloģijas ierīču ražošanā
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Mārcis Saklaurs: “Liela loma medību saimniecībā ir iedota staltbriedim, bet alnis ir aizmirsts”
Ekskluzīvi 30. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kur mežā pat elpot nedrīkst? Gita Strode par medībām un dabas aizsardzību. “Šauj garām!” #180 epizode
Ekskluzīvi 24. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Kad lāči pat no signalizācijas nebaidās. Valmieras novads, Brenguļu pagasts
Speciālreportāža 21. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Likums ir, bet neviens nezina, ko tagad darīt. “Šauj garām!” #179 epizode
Ekskluzīvi 17. maijs, 2023
ME
Medības
Pieredze
Situācija ar alni – kritiska. Haralda Barvika, Jāņa Baumaņa un Artura Surmoviča viedoklis
Ekskluzīvi 12. maijs, 2023
Indulis Burka
Pieredze
Alnis. Interešu sadrusme startp medniekiem un mežsaimniekiem. Vai vajadzīgs aizsardzības plāns?
Ekskluzīvi 10. maijs, 2023
ME
Medības
Klausies!
Par ložu sijāšanu, sagrozītiem faktiem un gobelēniem. “Šauj garām!” #177 epizode
Ekskluzīvi 3. maijs, 2023
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO! Kad negaidīti satiec mežacūku baru! Pulsar Merger LRF XP 50 tests
27. aprīlis, 2023
ME
Medības
Virtuve
VIDEO! Recepte. Ķīnas kāposta un brieža gaļas tīteņi
26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kad beigsies čakarāšanās ar mežacūkām? “Šauj garām!” #176 epizode
Ekskluzīvi 26. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Kā samazināt Latvijas mednieku skaitu trīs reizes? “Šauj garām!” #175 epizode
Ekskluzīvi 19. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Stendu apskats un jaunumi. Izstāde Outdoor Riga 2023
Ekskluzīvi 15. aprīlis, 2023
LL
Lielais Loms
Pieredze
VIDEO! Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu. II daļa
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Mednieks vienkāršais – Oskars Lauciņš. “Šauj garām!” #174 epizode
Ekskluzīvi 12. aprīlis, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #5. Ieroča un munīcijas izvēle
Ekskluzīvi 6. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Medības naktī ar pieiešanu. Kāpēc tas nav droši? Reģistrācijas žurnāls. “Šauj garām!” #173 epizode
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2023
ME
Medības
Klausies!
Slazds līdz pusei ūdenī un šaušana šaušanas pēc! “Šauj garām!” #172 epizode
Ekskluzīvi 29. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Ekskluzīvi 22. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
Sezonas kartes, bebru piebarošana un kad katastrofa nav nekas īpašs. Šauj garām!” #170 epizode
Ekskluzīvi 15. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Informatīvais seminārs klubu vadītājiem par lietotnes “Mednis” ieviešanu
Speciālreportāža 14. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Šaušanas skola #2. Ieplecošana – trīs pozīcijas
Ekskluzīvi 14. marts, 2023
ME
Medības
Klausies!
“Mednis” ir izdējis trešo olu! Mežacūkām nebūs savilcēju. “Šauj garām!” #169 epizode
Ekskluzīvi 8. marts, 2023
ME
Medības
Pieredze
Ja nomedī nepareizi, tad aprok! Dobeles trofeju izstādes secinājumi. “Šauj garām!” ekstra #38
Ekskluzīvi 7. marts, 2023
Sintija Dozberga
Aprīkojums
Bore Snake – rīks medniekiem, kam patīk kopt ieroča stobru
Ekskluzīvi 3. marts, 2023

Lasītākie