Jāsāk ar to, ka gumijniekus kā apavu formu ienīstu. Parasti tie ir smagi, ja nav smagi, tad ātri plīst. Tajos svīst kājas, bieži tie ir neērti, un vesela diena gumijniekos parasti izvēršas par kaut ko līdzīgu spāņu inkvizīcijai. Tos grūti uzvilkt, grūti novilkt. Īsāk sakot, man iepriekš nekad nebija paveicies ar gumijniekiem. Bijuši pāris neoprēna, bet tie samērā ātri bija sadalījušies reizinātājos. Bija siltie neoprēna, kas bija daudzmaz labi, bet nenormāli smagi. Tad bija tāds stilīgs nopietns gumijnieks, kas pirmajā dienā izbeidzās uz pļavā noslēpušās dzeloņstieples. Varētu jau pilnībā aizmirst par gumijniekiem un valkāt, piemēram, ādas zābakus un bahilas, bet ir situācijas, kad bez gumijas zābakiem tomēr neiztikt, tādēļ būtu labi, ja kāds pārītis būtu rezervē.
Tā, aizgājusi uz veikalu Medibuapgerbi.lv pēc Pard termoierīcēm testam, nejauši ieraudzīju Treksta Lofoten Neo 18” gumijas zābakus. Uzlaikoju, patika, samulsināja tikai tas, ka 38. izmēra kājai bija jāizvēlas 40. izmēra zābaki, bet tas nieks. Nu jā, uzvelkot zābakus un veikalā ar tiem mazliet pastaigājot, nevar pateikt, vai tie patiesi ir ērti, tomēr izlēmu noriskēt un tos iegādāties. Cik tie ērti un funkcionāli, būs iespējams pateikt tikai reālos medību apstākļos.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības aprīļa numurā vai portālā lasi.lv.
Apavi medībām. Laikam mīļākie gumijnieki Treksta Lofoten Neo 18”
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
