Munīcija ir neatņemama mūsdienu medību procesa sastāvdaļa. Tomēr, lai pilnībā izprastu šīs tehnoloģijas iespējas un ierobežojumus, ir vērts ieskatīties tās attīstības vēsturē. Munīcijas evolūcija ir cieši saistīta ar cilvēces tehnoloģisko progresu, militārajiem konfliktiem un, protams, medību tradīcijām.
No pulvera izgudrošanas līdz pirmajām šaujamierīcēm
Munīcijas stāsts aizsākas jau 9. gadsimtā Ķīnā, kur tika izgudrots melnais pulveris – maisījums no salpetra, sēra un ogles. Sākotnēji šis atklājums tika izmantots pirotehnikā un kara mašīnās, taču 13.–14. gadsimtā tas nonāca arī Eiropā un kļuva par galveno sastāvdaļu agrīnajām šaujamierīcēm.
Pirmās munīcijas vienības bija vienkāršas svina lodītes, kas tika ievietotas stobra iekšpusē virs pulvera lādiņa. Uzliesmojot pulverim, lode tika izšauta, taču šie ieroči bija lēni, neprecīzi un nereti bīstami arī pašam šāvējam.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības pirmajā pielikumā vai portālā lasi.lv.
Ar dakšām pret lāci, robežas pārkāpēji un pirmais lācēns. Par lāču situāciju Lietuvā!
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
