Šogad jnotikuši jau pirmaie negadījumi, kad medībās, neuzmanīgi izdarot šāvienu, ticis savainots cits mednieks un kvadracikls uzkritis medniekam. Tas noticis dzinējmedību sezonas pirmajos mēnešos – oktobrī un novembrī. Valsts meža dienestā (VMD) uzsver, ka tieši drošības prasību neievērošana ir galvenais cēlonis nelaimes gadījumiem, kas nereti noved pie smagiem ievainojumiem vai pat letāla iznākuma, tāpēc mednieku kolektīvos būtu jāanalizē visas medības, arī veiksmīgās, kad kāds dzīvnieks nomedīts. Kā notiek drošības prasību ievērošana mednieku kolektīvos, kas to pārbauda, un kas par to atbild?
Ir lietains sestdienas rīts, pulkstens ir teju astoņi, un mednieku biedrības MMK Skrunda bāzē jau pulcējas tie mednieki un dzinēji, kas grasās piedalīties tās dienas medībās. Vispirms visi dodas pie medību vadītāja, kas šoreiz ir Juris Dureika.
“Sāku aizpildīt medību pārskatu, kurā tiek atzīmētas medījamo dzīvnieku sugas, tāpat tiek atzīmēts, ka tās ir dzinējmedības. Medību laiks, datums, kā arī tiks reģistrēti medībās izmantotie reģistrētie un vakcinētie medību suņi, visi mednieki – vārds, uzvārds – parakstīsies, kā arī pierakstīti tiks visi dzinēji, arī parakstīsies. Tiks norādīts medību sākums, pārtraukums medībām, kā arī medību beigas. Šodien drīkstēs medīt alni, staltbriežus, mežacūkas un nelimitētos dzīvniekus,” saka Dureika.
Kamēr medību dalībnieki vēl reģistrējas, Latvijas Radio aprunājas ar dažiem.
“No bērna kājas tas ir darīts, no puišeļa gadiem, tēvs ņēma līdzi; atnācu no armijas un tā eju,” saka Aivars Zaļkalns, kura pieredze medībās mērāma jau no 1977. gada.
Zaļkalns norāda: “Kaut kas dzīvē jādara, nevar jau sēdēt pie pudeles vai ko tādu. Tā ir atpūta, aktīva atpūta, tu esi nostaigājies, labi atpūties, daudz ko redzējis, jo medībās daudz ko redz, ko citur neredzēsi.”
Par drošību medībās viņš saka: “Jādomā. Redzēt, kur otrs mednieks, šaut obligāti tikai pa skaidri redzamu mērķi labā redzamībā. Jebkura drošības tehnika ir rakstīta ar asinīm, ne jau kāds sēž pie galda un izdomā; no negadījumiem, no pieredzes tas viss nāk.”
Tam piekrīt arī mednieks Aivars Rumpis: “Ir, protams, reizes, kad tas zvērs nāk, tas šāviens nav drošs un to vienkārši ir labāk neizdarīt. Galvenais medībās ir drošība, – kā es saku, ja zvērs nav šajā mastā, nekas, viņš būs citā medību dienā un citā reizē. Kam veiksies, tam veiksies. Primāra medībās ir drošība, un ir jāpiedomā pie tā, lai viss tas pasākums būtu drošs. [Nešaut] kad jau dzinēji par daudz tuvu pienākuši mastam, vai tu zini, ka, pieņemsim, caur krūmiem stāv kaut kur tālāk nākamais mednieks un tā trajektorija nav atbilstoša, lai tur varētu veikt šāvienu.”
Dzinējmedībās drošība ir jāievēro ne tikai medniekiem, bet arī dzinējiem. Rēzija Rumpe drošības noteikumus jau zina ļoti labi, jo tētim medniekam nāk līdzi dzinējos jau aptuveni 16 gadus.
Viņa stāsta: “Pirmkārt, forši ir izstaigāties svaigā gaisā, tu vari redzēt zvērus brīvā dabā, un visa tā atmosfēra. Nu, pirmkārt, vienmēr jāiet skaļi ar balsi tā, lai tevi dzird gan apkārtējie, gan mednieki. Tev ir jābūt atstarojošai vestei un atstarojošai cepurei. Man ir gan veste, gan cepure, un, protams, galvenais vienmēr iet ar balsi arī. Arī iznākot masta beigās uz mednieku līnijas, tu ej pie mednieka, nevis tur staigā pa to līniju. Tā tomēr drošība, tev ir jāklausa medniekiem un pie viņiem ir jāpaliek, līdz masts ir beidzies.”
Uzsākot medības, Dureika saka: “Patīkami redzēt jūs tādā kuplā pulkā. Sāksim medības. Atgādināšu par noteikumiem medību norises laikā. Pirmām kārtām, visiem jābūt gaismu atstarojošiem, krāsainiem elementiem apģērbā. Tā, gribu redzēt, vai visiem ir. Tas arī attiecas uz dzinējiem.”
Kad reģistrēšanās beigusies, tad visi – gan mednieki, to šoreiz ir ap 30, gan dzinēji nostājušies līnijā drošības instruktāžai.
Neskatoties uz to, ka mednieki noteikumus zina, tā sākas katras dzinējmedības. Informēt par drošību ir medību vadītāja uzdevums.
“Šaujam tikai un vienīgi pa skaidri redzami mērķi. Ja šāviens nav drošs, šāvienu labāk neizdarām. Ja dzirdam tuvojamies dzinējus mastā tuvāk par 200 metriem, šāvienu neizdarām. Šaujam tikai, tā teikt, savos leņķos. Kā noteikumos rakstīts, lādiņš jeb tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka. Uzejot uz masta, ieroči visiem ir izlādēti, bet mēs ar viņiem apejamies kā ar pielādētiem ieročiem,” drošības instruktāžā saka Dureika.
Medību vadītājs Dureika atgādina arī, ka ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas, bet visā pārējā laikā, arī pārgājienos un pārbraucienos, tam obligāti jābūt izlādētam. Tāpat mednieki nedrīkst patvarīgi pamest savu vietu uz mednieku līnijas.
Kad instruktāža veikta, izlozētas vietas, kādā secībā mednieki tiks izlikti mastā, visi dodas uz pirmo mastu.
Dainis Kučka ir mednieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu, viņš jau savā vietā ir nolikts un gaida, kad arī pārējie mednieki būs izvietoti.
Kučka pauž: “Numur viens ir tad, kad tu nostājies tā, kā tagad šinī brīdī, piemēram, es noskatos sektorus, kuros drīkst šaut pēc noteikumiem. 60, 70 grādu uz to pusi, 60, 70 grādu uz aizmuguri. Šeit 30 grādu, nu te paliek vairs 30 grādu. Te ir tā josla, kur nedrīkst šaut, tas ir teorētiski. Bet praktiski dabā svarīgi noskatīties. Piemēram, tagad es zinu – šeit man ir šāviens, tur man šāviena vairs nav. Orientieris, dabas orientieris. Tagad, kamēr zvēru nav, kamēr gatavojas, noskaties. Tad, kad zvērs parādās, cita orientācija, tā ir drošība numur viens. Kas mūsu kolektīvā man patīk, teiksim, bijis kaut kāds pārpratums, it sevišķi par drošības jautājumiem, tas tiek pārrunāts uzreiz, nākošo mastu dzenot, uzreiz tiek pārrunāts, atgādināts vēlreiz, drošību pārrunāt nekad nav par daudz.”
Pilnu rakstu lasi Avots: Latvijas Sabiedriskie Mediji
Drošība medībās. Kur apgūt lidojošu mērķu šaušanas pamatus?
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
