Redakcija saņēma ļoti aizkustinoši brieža teļa fotogrāfiju, kas uzņemta pastaigas laikā mežā. Izdevās noskaidrot arī attēla autori un sazināties ar viņu. Briežu teļš esot gulējis pašā meža ceļa malā. “Tas bija tik kluss un pavisam nekustīgs. Šķita, ka ir novārdzis, nevarēja pacelt galvu un tikai bolīja acis. Man sākumā likās, ka tas varētu būt slims vai savainots. Kāpēc gan meža dzīvnieks tik nekustīgi gulētu? Briežu govs līdzas arī nekur nebija,” pastāstīja sieviete.
Briežu teļš nofotografēts netālu no Veģiem, Abavas upes malā. Fotogrāfijas autore atzina, ka sākumā domājusi redzam stirnas mazuli, bet tad saprata, ka dzīvnieks ir pārāk liels. Satraukums par tā drošību bija liels, tomēr klāt neesot gājusi.
“Es saprotu, ka savvaļas dzīvniekiem labāk netuvoties, tādēļ uzreiz devāmies projām. Fotogrāfiju nosūtīju speciālistam, kurš paskaidroja, ka rīkojāmies pilnīgi pareizi. Valsts meža dienesta inspektors teica, ka tas ir briežu mazulis. Ka tas guļ nekustīgi, jo tāds ir šo dzīvnieku aizsardzības mehānisms. Ka mamma atgriezīsies un aizvedīs teļu sev līdzi,” atklāja žurnāla Medības sarunas biedrene.
Sieviete pastāstīja, ka nākamajā dienā devusies pārbaudīt iespaidīgā un aizkustinošā novērojuma apkārtni, bet briežu teļa un viņa mammas nekur nebija. “Es jūtu tādu iekšējo saviļņojumu, tādu prieku, ka man palaimējās novērot ko tādu! Reti, kuram tā veicas! Pie tam, daba un dzīvnieki ir tas, kas mani ļoti interesē,” sacīja dāma, kurai palaimējās mežā ieraudzīt un nofotografēt briežu teļu. Šis stāsts var kalpot kā pamācība visiem pastaigu cienītājiem.
Ja kādreiz palaimējas ieraudzīt kāda savvaļas dzīvnieka mazuli, ieteicams uzvesties ļoti klusi un uzmanīgi.
Pat, ja mātīti tuvumā neredz, tas nenozīmē, ka tā pametusi savus pēcnācējus. Dažādu sugu dzīvniekiem ir atšķirīgi aizsardzības mehānismi. Stirnas un brieži atstāj savus mazuļus, kuru raibie kažociņi kalpo kā maskēšanās tērps. Tiem nav savas smaržas un mātes turas nostatu, lai nepievilinātu plēsēju ar savu aromātu, kas ir visai izteikts. Ik pa laikam māte atgriežas, lai pabarotu mazuli un atkal dodas prom. Zaķenes slēpj zaķēnus zālē un arī atstāj vienus pašus tā paša iemesla dēļ – zaķēni paši nesmaržo, guļ nekustīgi un var tādā veidā palikt nemanāmi.
Lapsas un vilki atstāj mazuļus alā, lai dotos medībās. Tikmēr lapsēni un vilceni pacietīgi gaida migā, bet nebūt nav pamesti.
Medību jomas un dabas aizsardzības speciālisti, kā arī veterinārārsti un dzīvnieku patversmju pārstāvji vienbalsīgi uzsver, ka dabā ir savi likumi un cilvēka iejaukšanās nav vajadzīga. Savvaļas dzīvnieku mazuļus nedrīkst aiztikt! Vislabākais, ko var darīt, ir klusi un mierīgi doties projām, saglabājot patīkamas atmiņas par tikšanos.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
