26. martā Kultūras namā “Ulbrokas pērle” norisinājās seminārs – Medību sezonas noslēgums, digitālie rīki, atskats uz sezonu un nākotnes plāni.
Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku – gan mednieki, gan citi interesenti. Klātesošajiem bija iespēja dzirdēt gan medību sezonu raksturojošus datus, gan iepazīties ar projektu un tā rezultātiem detalizēti, kas tagad iekļauti lietotnē Mednis.
Seminārā piedalījās Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Mikijanskis un Latvijas valsts meži aplikācijas “Mednis” izstrādes komandas pārstāve Alīna Čekstere.
Kopā šīs medību sezonas sākumā pēc VMD novērtējuma Latvijā bija 68 000 staltbriežu, kas ir par 1000 dzīvniekiem vairāk nekā iepriekšējajā medību sezonā. Savukārt staltbriežu medībām šajā medību sezonā tika izsniegtas 35 644 atļaujas, kas ir par 11,4% vairāk nekā iepriekšējajā medību sezonā.
Latvijā 2024./2025. gada medību sezonā no medību limita 33 660 dzīvnieku apjoma nomedīti 28 749 dzīvnieki, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušajā sezonā, trešdien biedrības Zemnieku saeima seminārā stāstīja Valsts mežu dienesta (VMD) meža resursu pārvaldības departamenta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Mikijanskis.
Pēc VMD datiem visvairāk staltbrieži nomedīti Kurzemē, bet vismazāk – Latgalē. VMD Kurzemes virsmežniecībā iepriekšējā medību sezonā nomedīti 13 366 staltbrieži, kas ir par 32,4% vairāk nekā iepriekšējajā sezonā, Centra virsmežniecībā – 6748, kas ir par 4,2% mazāk nekā gadu iepriekš, Dienvidu virsmežniecībā – 3059, kas ir par 5,7% vairāk nekā pagājušajā sezonā, Austrumu virsmežniecībā – 1287, kas ir par 22,3% mazāk nekā iepriekšējajā medību sezonā, bet Vidzemes virsmežniecībā – 4289, kas ir par 31,6% vairāk nekā pagājušajā sezonā.
No kopējā staltbriežu nomedītā apjoma šajā medību sezonā nomedīti 32% staltbriežu buļļi, kamēr vēlamais rezultāts bija ne vairāk par 30%, govis – 36,8%, kamēr vēlamais rezultāts bija – ne mazāk kā 40%, bet teļi – 30,7%, izpildot vēlamo rezultātu, kas bija – ne mazāk kā 25% no kopējā nomedīšanas apjoma.
Tāpat 2024./2025. gada medību sezonā nomedītas 23 akmeņu caunas, 43 Amerikas ūdeles, 555 āpši, deviņi baltie zaķi, 12 741 bebri, 3423 jenotsuņi, 4362 lapsas, 255 meža caunas, četras ondatras, 381 pelēkie zaķi, 81 sesks un 300 vilki.
Mikijanskis uzsvēra, ka iepriekšējos gados reģistrētais nomedīto dzīvnieku skaits ir bijis būtiski lielāks, jo šajā medību sezonā esot ieviesta mobilā lietotne “Mednis”, kurā medniekiem jāatzīmē nomedītie dzīvnieki un ir iespējams precīzāk noteikt to skaitu, bet iepriekš nomedīto dzīvnieku skaits esot noteikts no iesniegtajiem nomedīto dzīvnieku žurnāliem. Pagājušajā sezonā, piemēram, reģistrētas 219 nomedītas akmeņu caunas, vai gadu iepriekš – 255, kas ir būtiski vairāk nekā šajā sezonā.
Pasākums organizēts Valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” projekta Nr. 22-00-A01612-000012 “Digitāla rīka izstrāde medību procesa norises pārvaldībai un informācijas apritei, sabiedrības veselības un drošības uzlabošanai” ietvaros.
“Mednis” atklāj patieso situāciju medību jomā. Atskats uz medību sezonu un nākotnes plāni
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
