Žanis Spoks
Pīļu medību atklāšana. Kopā ar Kārklu Juri nolēmām pamedīt tuvējos zivju dīķos. Jau laikus noskatījos, kur būtu labākā brišana. Dīķi sekli, pilnīgi pietiks ar brienamajām biksēm. Atliks tikai iestāties niedrēs, un visas pīles mūsu!
Taču te pēkšņi tā sauc dabas balss, ka nekur likties. Izbridu seklākā vietā, kur ūdens līdz ceļiem. Norullēju brienamās bikses tā zemāk, bisi iespiedu padusē un… ļāvos dabas aicinājumam. Taču tajā brīdī lido mercene. Tieši man virsū un tik zemu, ka nevar nešaut! Blaukt! Spalvas pa gaisu, un es tik tikko paspēju pieliekties, lai krītošā pīle pašam netrāpītu pa galvu!
Attapos no pamatīgiem smiekliem… Kārklu Juris, smieklu asaras slaucīdams, gādīgi apvaicājās, vai es neesot brienamās bikses piesmēlis! To skatu esot vajadzējis filmēt un tiktokā ielikt – es ne tikai pīli esot nomedījis, bet pamanījies nepiesmelt brienamās bikses un arī citas bikses nesaslapināt…
Tak ikviens zina, ka tad, kad bikses pusmastā, medījums noteikti atnāks! Tā pērn bija arī ar mūsu kluba draugiem no Somijas, kas bija atbraukuši ciemos uz dzinējmedībām. Somus, protams, noliekam tur, kur parasti cūkas iet! Lai jau tiem viņiem tas prieks!
Bet vienam no viesiem laikam latviešu brokastis bija par stiprām. Tā sagrieza vēderu, ka nabadziņš turpat ceļmalas grāvī aptupās ar nolaistām biksēm… Plinti, protams, pieslēja pie tornīša. Tā nu, kamēr viņš meklēja platāku dadža lapu, no krūmiem izskrēja sivēnu bars un tieši viņam virsū! Labi, ka viesis nokrita blakus tam, kas viņam pirms brīža bija vēderā!
Man ar to angļu valodu tā paknapāk. Paņēmu aiz šlipses mūsu pilsētnieku Rūdi, kurš angliski runā labāk nekā dzimtajā valodā, un liku pārtulkot vārds vārdā: “Viss jau ir labi! Bet, kad tu Latvijā medībās ej pa darīšanām, plinti no rokām laist arā nedrīkst! Nekad nevar zināt, vai nebūs jāatšaudās!”
Soms uzvilka cepuri pāri par degunu un nebilda vairs ne vārda! Savukārt pārējie somi tā smējās, ka vēl nākamajā mastā dzinējus pat nevajadzēja – zvēri tāpat skrēja ārā.
Vēl ilgi vakarā nabadziņu vilka uz zoba gan savējie, gan mūsu pašu mednieki.
Jāteic, arī pašam tā ir gadījies – kad bikses pusmastā, mežā sāk brakšķēt un medījums nāk virsū kā uzburts! Tikai atšķirībā no somiem es zinu, kur atbildīgajā brīdī jābūt plintei! Nolicis medniekus uz numuriem, pats nostājos lauka malā. Masts garš, jāstāv ilgi. Saprotu, ka viss būs slikti, ja tūlīt nerīkošos! Tiklīdz bikses pusmastā, metrus divdesmit no manis uz lauka izskrien pieci brieži. Viens no viņiem tieši selektīvi medījams. Bikses pusmastā – sīkums! Plinte atdrošināta, plecā, un briedim zandales pa gaisu! Tad nu attapos, ka sūnas zem sniega un tik vien tā prieka, kā noplūkt kuplāku eglītes zariņu un smalkākām procedūrām iztikt ar sniegu…
Atcelt staltbriežiem limitu, lai mazinātu postījumus? “Šauj garām!” #246 epizode
Abonē žurnālu Medības!
