Protams, savvaļas dzīvnieki slimo. Iespējams, pat vairāk nekā cilvēki. Tikai to kaites un vainas visbiežāk paliek lielākajai sabiedrības daļai nepamanītas. Mednieki, īpaši tie, kuri rūpējas par savu un līdzcilvēku drošību, ir izņēmums. Novērojot dzīvnieku pirms nomedīšanas, rūpīgi apskatot jau iegūto medījumu, var pamanīt visai daudz slimību un parazītu. Aizvadītā vasara un rudens arī man šajā ziņā nebija izņēmums.
Lenteņu cistas stirnai
Vasaras otrajā pusē nomedītās stirnas muskuļaudos pamanīju veidojumu, kas pēc izskata atgādināja palielu rīsa graudiņu, taču tam bija mīksta struktūra. Vēlāk vēl vienu iekapsulētu veidojumu pamanīju arī muguras muskulatūrā.
Ar BIOR Parazitoloģijas grupas vadošās pētnieces Gunitas Deksnes palīdzību noskaidroju, ka stirnas muskulatūrā bija Taenia krebbei cistas. Taenia krebbei cistās lenteņa veidotie kāpuri ir mazi (2–4 mm) apaļas līdz ovālas formas un dzeltenā vai baltā krāsā. Pieaugušie lenteņi dzīvo un aug plēsēju zarnās – gan lapsu, gan vilku. Plēsēji inficējas, apēdot inficētu gaļu. Pieaugušie lenteņi ražo oliņas, kas no saimnieka organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Savukārt starpsaimnieki inficējas, apēdot augus, uz kuriem ir lenteņa oliņas. Un stirna šajā gadījumā ir starpsaimnieks.
Lai arī cilvēki ar šo lenteni inficēties nevar un tā kāpuri iet bojā, gaļu vārot vai sasaldējot, doma vien, ka gaļā šādi ciemiņi ir, nerosina apetīti. Savukārt suņiem šādu gaļu nebūtu ieteicams izbarot, jo parazīts potenciāli varētu attīstīties arī suņu zarnu traktā. Lai arī medījumu nācās iznīcināt, ieguvums tomēr bija – apņemšanās pēc iespējas samazināt sīko plēsēju, īpaši lapsu, populāciju. Protams, nomedītās lapsas ķermeni nedrīkst atstāt dabā, tas jāiznīcina, savukārt ādu var droši izmantot. Mazāk slimu plēsēju – mazāk iespēju inficēties stirnām.
Papilomas vīruss briežiem
Tāpat rudenī uzmanību piesaistīja palieli dīvainas formas bumbuļi uz kolēģa nomedītā brieža pakaļkājām. Manas aizdomas par to, ka tie ir papilomas vīrusa izraisīti veidojumi, apstiprināja veterinārārsts Ivars Koloda. Šo slimību mēdz dēvēt arī par ādas fibromu, fibromatozi vai briežu kārpām.
Latviešu valodā par šo briežu slimību īpaši daudz informācijas nav. Interneta vietnē www.maine.gov (Amerikas Savienotās Valstis, Meinas štats) lasāms, ka kārpām līdzīgos veidojumus parasti izraisa infekcija ar sugai raksturīgu papilomas vīrusu. Veidojumu izmērs var būt atšķirīgs. Tie parasti ir tumšā krāsā un bez apmatojuma, kā arī to virsma izskatās raupja un saplaisājusi. Vairākumā gadījumu slimība negatīvi neietekmē inficēto briežu veselību. Nav zināms, vai tā ir nozīmīgs briežu mirstības avots. Smagos gadījumos fibromas ap acīm vai muti var ietekmēt brieža spēju redzēt un ēst, un ļoti lielas fibromas visā ķermenī var kavēt kustības. Tāpat nav zināms, ka vīruss, kas izraisa briežu fibromas, inficētu cilvēkus. Tomēr drošāk, ja, novelkot inficētajam dzīvniekam ādu, rokās būtu vienreizlietojamie cimdi. Pati āda ir jāiznīcina. To nedrīkst atstāt dabā, lai vīrusa izplatība neturpinātos. Gaļa ir izmantojama pārtikā.
Aļņu teļa aknām – lenteņu pūšļi
Rudenī nomedīto aļņu teļu aknām pamanīju lenteņu pūslīšus. Neveicot sīkākus izmeklējumus, precīzu sugu noteikt nav iespējams, taču Gunita Deksne pieļauj, ka pūslīšos ir vai nu Echinococcus, vai Taenia hydatigena lenteņi noteiktās attīstības stadijās. Kā vienā, tā otrā gadījumā aknas nedrīkst izbarot medību suņiem, bet gaļa pēc termiskas apstrādes ir lietojama uzturā.
Echinococcus izraisa ehinokokozi. Tā noris hroniski un ir grūti ārstējama. Dzimumgatavību sasniegušie ehinokoki parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās. No invadēto dzīvnieku organisma ar ekskrementiem tie nonāk ārējā vidē un invadē starpsaimniekus. Kā citus dzīvniekus, tā cilvēkus. Starpsaimnieka organismā no oliņām izšķiļas kāpuri, kas aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm un citiem orgāniem. Kāpuri veido dažāda lieluma un formas cistas. Taenia hydatigena lenteņi kāpuru stadijā parazitē uz aknu virsmas un apzarņa. Galīgie lenteņa saimnieki tāpat ir suņi un lapsas.
Lai nepieļautu tālāku parazītu izplatību, visi iekšējie orgāni ir jāiznīcina arī tad, ja pamanīta tikai viena cista. Vislabāk tos sadedzināt. Aprakšana nepalīdz, jo ehinokoki olu un kāpuru formā ir ļoti izturīgi.
Plankumi uz mežacūkas aknām
Kādas manis nomedītas mežacūkas aknas bija klātas sīkiem gaišākiem plankumiņiem. Gunita Deksne skaidro, ka šādu efektu rada Ascaris jeb lielais cūku apaļtārps. Tā ir parazitāra nematode. Ascaris summ dzīvo zarnās, bet migrējošās kāpuru formas ceļo caur aknām, atstājot šādus iekaisumus. Neviena no stadijām nav patogēna cilvēkam.
Literatūrā lasāms, ka cūkas inficējas ar Ascaris summ, uzņemot infekciozo parazītu olas, kas atrodas vidē. Kāpuri izšķiļas no olas cūkas zarnās un pēc tam sāk migrāciju pa ķermeni. Tie iekļūst aklās vai resnās zarnas vēnu sienās, lai migrētu uz aknām. Pēc tam kad viņi ir izurbušies cauri aknu audiem, tie atkal izmanto asinsriti, lai nokļūtu plaušās. Tur tie iestrēgst kapilāros, kas ieskauj plaušas, un iekļūst plaušu alveolās. Lai sasniegtu plaušas, kāpuriem nepieciešamas aptuveni septiņas dienas. Kad kāpuri atrodas plaušās, tie migrē augšup pa elpceļiem un galu galā saimnieks tos atklepo un norij. Kāpuru attīstība turpinās, līdz tie sāk dēt olas, kas no organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Pēc inkubācijas perioda olās attīstās infekciozās stadijas kāpuri, kas ir gatavi izraisīt infekciju jaunā saimniekorganismā…
Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode
Abonē žurnālu Medības!
