Pieredze

Medniek, uzmanies! Dzīvnieku slimības un parazīti, ko izdevies novērot aizvadītajā pusgadā0


Stirnas
Stirnas
Stirnas

Protams, savvaļas dzīvnieki slimo. Iespējams, pat vairāk nekā cilvēki. Tikai to kaites un vainas visbiežāk paliek lielākajai sabiedrības daļai nepamanītas. Mednieki, īpaši tie, kuri rūpējas par savu un līdzcilvēku drošību, ir izņēmums. Novērojot dzīvnieku pirms nomedīšanas, rūpīgi apskatot jau iegūto medījumu, var pamanīt visai daudz slimību un parazītu. Aizvadītā vasara un rudens arī man šajā ziņā nebija izņēmums.

Lenteņu cistas stirnai

Vasaras otrajā pusē nomedītās stirnas muskuļaudos pamanīju veidojumu, kas pēc izskata atgādināja palielu rīsa graudiņu, taču tam bija mīksta struktūra. Vēlāk vēl vienu iekapsulētu veidojumu pamanīju arī muguras muskulatūrā.
Ar BIOR Parazitoloģijas grupas vadošās pētnieces Gunitas Deksnes palīdzību noskaidroju, ka stirnas muskulatūrā bija Taenia krebbei cistas. Taenia krebbei cistās lenteņa veidotie kāpuri ir mazi (2–4 mm) apaļas līdz ovālas formas un dzeltenā vai baltā krāsā. Pieaugušie lenteņi dzīvo un aug plēsēju zarnās – gan lapsu, gan vilku. Plēsēji inficējas, apēdot inficētu gaļu. Pieaugušie lenteņi ražo oliņas, kas no saimnieka organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Savukārt starpsaimnieki inficējas, apēdot augus, uz kuriem ir lenteņa oliņas. Un stirna šajā gadījumā ir starpsaimnieks.
Lai arī cilvēki ar šo lenteni inficēties nevar un tā kāpuri iet bojā, gaļu vārot vai sasaldējot, doma vien, ka gaļā šādi ciemiņi ir, nerosina apetīti. Savukārt suņiem šādu gaļu nebūtu ieteicams izbarot, jo parazīts potenciāli varētu attīstīties arī suņu zarnu traktā. Lai arī medījumu nācās iznīcināt, ieguvums tomēr bija – apņemšanās pēc iespējas samazināt sīko plēsēju, īpaši lapsu, populāciju. Protams, nomedītās lapsas ķermeni nedrīkst atstāt dabā, tas jāiznīcina, savukārt ādu var droši izmantot. Mazāk slimu plēsēju – mazāk iespēju inficēties stirnām.

Lenteņa cista
Lenteņa cista

Papilomas vīruss briežiem

Tāpat rudenī uzmanību piesaistīja palieli dīvainas formas bumbuļi uz kolēģa nomedītā brieža pakaļkājām. Manas aizdomas par to, ka tie ir papilomas vīrusa izraisīti veidojumi, apstiprināja veterinārārsts Ivars Koloda. Šo slimību mēdz dēvēt arī par ādas fibromu, fibromatozi vai briežu kārpām.
Latviešu valodā par šo briežu slimību īpaši daudz informācijas nav. Interneta vietnē www.maine.gov (Amerikas Savienotās Valstis, Meinas štats) lasāms, ka kārpām līdzīgos veidojumus parasti izraisa infekcija ar sugai raksturīgu papilomas vīrusu. Veidojumu izmērs var būt atšķirīgs. Tie parasti ir tumšā krāsā un bez apmatojuma, kā arī to virsma izskatās raupja un saplaisājusi. Vairākumā gadījumu slimība negatīvi neietekmē inficēto briežu veselību. Nav zināms, vai tā ir nozīmīgs briežu mirstības avots. Smagos gadījumos fibromas ap acīm vai muti var ietekmēt brieža spēju redzēt un ēst, un ļoti lielas fibromas visā ķermenī var kavēt kustības. Tāpat nav zināms, ka vīruss, kas izraisa briežu fibromas, inficētu cilvēkus. Tomēr drošāk, ja, novelkot inficētajam dzīvniekam ādu, rokās būtu vienreizlietojamie cimdi. Pati āda ir jāiznīcina. To nedrīkst atstāt dabā, lai vīrusa izplatība neturpinātos. Gaļa ir izmantojama pārtikā.

Papilomas vīruss briežiem
Papilomas vīruss briežiem

Aļņu teļa aknām – lenteņu pūšļi

Rudenī nomedīto aļņu teļu aknām pamanīju lenteņu pūslīšus. Neveicot sīkākus izmeklējumus, precīzu sugu noteikt nav iespējams, taču Gunita Deksne pieļauj, ka pūslīšos ir vai nu Echinococcus, vai Taenia hydatigena lenteņi noteiktās attīstības stadijās. Kā vienā, tā otrā gadījumā aknas nedrīkst izbarot medību suņiem, bet gaļa pēc termiskas apstrādes ir lietojama uzturā.
Echinococcus izraisa ehinokokozi. Tā noris hroniski un ir grūti ārstējama. Dzimumgatavību sasniegušie ehinokoki parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās. No invadēto dzīvnieku organisma ar ekskrementiem tie nonāk ārējā vidē un invadē starpsaimniekus. Kā citus dzīvniekus, tā cilvēkus. Starpsaimnieka organismā no oliņām izšķiļas kāpuri, kas aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm un citiem orgāniem. Kāpuri veido dažāda lieluma un formas cistas. Taenia hydatigena lenteņi kāpuru stadijā parazitē uz aknu virsmas un apzarņa. Galīgie lenteņa saimnieki tāpat ir suņi un lapsas.
Lai nepieļautu tālāku parazītu izplatību, visi iekšējie orgāni ir jāiznīcina arī tad, ja pamanīta tikai viena cista. Vislabāk tos sadedzināt. Aprakšana nepalīdz, jo ehinokoki olu un kāpuru formā ir ļoti izturīgi.

Aļņu teļa aknām – lenteņu pūšļi
Aļņu teļa aknām – lenteņu pūšļi

Plankumi uz mežacūkas aknām

Kādas manis nomedītas mežacūkas aknas bija klātas sīkiem gaišākiem plankumiņiem. Gunita Deksne skaidro, ka šādu efektu rada Ascaris jeb lielais cūku apaļtārps. Tā ir parazitāra nematode. Ascaris summ dzīvo zarnās, bet migrējošās kāpuru formas ceļo caur aknām, atstājot šādus iekaisumus. Neviena no stadijām nav patogēna cilvēkam.
Literatūrā lasāms, ka cūkas inficējas ar Ascaris summ, uzņemot infekciozo parazītu olas, kas atrodas vidē. Kāpuri izšķiļas no olas cūkas zarnās un pēc tam sāk migrāciju pa ķermeni. Tie iekļūst aklās vai resnās zarnas vēnu sienās, lai migrētu uz aknām. Pēc tam kad viņi ir izurbušies cauri aknu audiem, tie atkal izmanto asinsriti, lai nokļūtu plaušās. Tur tie iestrēgst kapilāros, kas ieskauj plaušas, un iekļūst plaušu alveolās. Lai sasniegtu plaušas, kāpuriem nepieciešamas aptuveni septiņas dienas. Kad kāpuri atrodas plaušās, tie migrē augšup pa elpceļiem un galu galā saimnieks tos atklepo un norij. Kāpuru attīstība turpinās, līdz tie sāk dēt olas, kas no organisma tiek izvadītas ar fekālijām. Pēc inkubācijas perioda olās attīstās infekciozās stadijas kāpuri, kas ir gatavi izraisīt infekciju jaunā saimniekorganismā…

Plankumi uz mežacūkas aknām
Plankumi uz mežacūkas aknām

Apēdi lenteni? Kas notiks? Parazīti medījuma gaļā. “Šauj garām!” #44 epizode

Abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Kad peld ne tikai bebrs, bet arī mednieks…Testējam bebru medību komplektu
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Kad beidzot varēs naktī sākt medīt briežus? “Šauj garām!” #226 epizode
Ekskluzīvi 5 dienas
ME
Medības
Pieredze
“Tickless” ultraskaņas ērču atbaidītāja noslēpums – kā nomainīt bateriju
Ekskluzīvi 5 dienas
Indulis Burka
Aprīkojums
Jaudīga meža kamera, kas derēs ne tikai mežā. NITEforce Live-Cam PRO 4G
Ekskluzīvi 5. aprīlis, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieki jāsoda ar lielākiem sodiem? Haralds Barviks “Šauj garām!” #225 epizode
3. aprīlis, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 25. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024

Lasītākie