No izdevuma “Mednieka gads”!
To, kā mākam apsaimniekot medījamo dzīvnieku populācijas, atklāj ne tikai medījamo dzīvnieku skaits mežā, ietekme uz lauksaimniecību vai mežsaimniecību, bet arī trofeju kvalitāte. Medījamo dzīvnieku populācijas no šī viedokļa vērtē Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs, CIC trofeju eksperts Jānis Baumanis un Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Staltbriedis
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs, CIC trofeju eksperts:
“Ar staltbriežu populāciju trofeju kvalitātes ziņā viss ir kārtībā un uzrāviens turpinās. Labu un spēcīgu trofeju ir ļoti daudz. Kvalitātes un kvantitātes ziņā mēs izceļamies visas Eiropas mērogā. Tur, kur tas vēl nav uzsākts, jāsaprot, ka selektīvas medības nes ļoti labus augļus. Pat tie, kuri neko nav darījuši, jau izjūt to, ko paveikuši kaimiņi, jo dzīvnieki pārvietojas. Protams, nekad nebūs tā, ka visi darbosies ideāli, taču potenciāls attīstībai mums ir. Ja Ungārijā vai Rumānijā izcilās platībās var gūt izcilu trofeju komercmedībās, tad Latvijā arī ierindas medniekam ir iespēja gūt lieliskus, zelta medaļas vērtus ragus parastā medību iecirknī. Iesāktais tikai jāturpina.”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Lai veiksmīgi apsaimniekotu medījamo dzīvnieku populācijas, noteikti jāturpina sadarbība starp mednieku klubiem, kas daudzviet jau notiek daudzus gadus. Domājot par staltbriežu selekciju un trofeju un populācijas kvalitātes uzlabošanu, iespējams, sadarbība būtu jāpaceļ jaunā – valsts līmenī. Tur, kur tas ir darīts, turklāt ilgāku laiku, panākumi neizpaliek. Vēlēšanos ikreiz nospiest ieroča mēlīti vajadzētu apvaldīt un pirms šāviena izvērtēt. Tas būtu jādara ne tikai ar briežu buļļiem, bet arī briežu govīm un teļiem. Jāsaprot, kurš dzīvnieks atstājams, bet kurš medījams.
Saprotams, dzinējmedībās tas ir grūti izdarāms, bet lai katrs izvēlas, ko viņš īsti grib sagaidīt tuvākā un arī tālākā nākotnē.
Staltbriežu populācija ir stabila un augoša, un bažām nav nekāda pamata. Ja kāds teic, ka šī populācija ir pārāk liela, vērts paraudzīties uz citām zemēm Eiropas kontekstā un padomāt. Protams, ir ērti skaļi bļaut saistībā ar postījumiem, lai pēc tam nenokļūtu vainīgo sarakstā, ka neviens nav reaģējis. Pašlaik populācijas apmērus dēvēt par ko ārkārtēju, kas rada postažu, nevar. Jā kādā vietā tā ir, tas ir ļoti lokāli. Jāsaprot, ka ikviens bizness prasa savus ieguldījumus, un tas, ka ikviens vēlas nopelnīt pēc iespējas vairāk ar pēc iespējas mazākām investīcijām, arī ir saprotams, vēl jo vairāk pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Šajā jomā mēs esam tikai ceļa sākumā.”
Alnis
Jānis Baumanis:
“Alnis diemžēl ir bēdu stāsts. Skaitliski populācija ir liela, un alnis ir pietiekami biežs medījums. Pēc statistikas datiem, mēs medījam šo dzīvnieku tikpat, cik padomju laikos, kad aļņa gaļa bija jānodod sagādei.
Taču no 90. gadu bedres, kad aļņi bija izmedīti un bija vēlēšanās populāciju atjaunot, taupot un nemedījot govis, mēs negribam atteikties vēl joprojām. Pērn bija pirmais gads, kad Valsts meža dienests visā Latvijā sadalīja licences atsevišķi buļļiem un govīm. Tas rezultātu, turpinot iesākto, dos, taču to varēs just pēc pieciem sešiem gadiem.
Dienvidkurzemes mednieki man teikuši, ka ļoti nopietni apsver iespēju šoruden atteikties no aļņu buļļu medībām. Ir informācija no taksidermista un trofeju apstrādātāja Dāvja Rītera Saldū, ka no nepilnām 50 aļņu trofejām, kas pagājušajā gadā apstrādātas, vecākajam alnim bija četri gadi… Pārējie jaunāki. Tad par ko mēs varam runāt? Mežu īpašnieki sūdzas par postījumiem. Arī tas liecina par to, ka intensīvāk jāmedī govis, nevis jāklapē buļļi. Tāpat vairāk jāmedī teļi, pērnās govis, varbūt kāda vecā govs, kurai vairs nav teļu, nevis jāskalda divus un trīs gadus vecie bullēni. Pie populācijas dzimuma un vecuma struktūras būtu jāstrādā ļoti nopietni. Ja mums ir daudz govju un ļoti maz buļļu, ņemot vērā, ka alnis neveido harēmu, kā to dara spēcīgākais briežu bullis, riestā piedalās visi jaunie dzīvnieki un tādi, kam ir slikta ģenētika. Rodas pēcnācēji ar sliktām kvalitātes īpašībām, kā viņiem pašiem. Aļņu buļļi Latvijā ir reāli pārmedīti.”
Haralds Barviks:
“Par aļņu populāciju neko labu pateikt nevaru. Attiecībā uz alni būtu jābūt kopējam sugas apsaimniekošanas plānam visā Latvijā. Alnis ir visai liels staigātājs, un ar vienu vai pāris klubu apvienošanos kopējam mērķim netiks līdzēts. Populācija ir pārāk jauna, un mēs neļaujam izaugt trofejniekiem. Aļņi mums ir kļuvuši par gaļas populāciju. Mēs esam paķēruši skandināvu modeli, kur arī ir vistīrākās gaļas populācijas. Ļoti reti kurš dzīvnieks sasniedz vidēju vecumu. Tas gan ir risināms tikai ar kopējiem centralizētiem lēmumiem. Individuāli klubu līmenī te nav nekas atrisināms. Alnim ir izteikta migrācija, un neviens nav pētījis, cik tālu šis dzīvnieks mēdz iet. Būtu nepieciešami pētījumi. Šis ir tas brīdis, kurā jāsaprot, kādi pētījumi patiešām nepieciešami medniekiem, nevis tāpēc, ka tā gribas, ir ērtāk un vieglāk iegūt finansējumu. Pētījums par aļņu populāciju un šo dzīvnieku migrāciju medniekiem būtu ļoti nepieciešams.”
Par staltbriežu selekciju un trofejām. “Šauj garām!” #39 epizode
