Medības Latvijā notiek saskaņā ar stingri noteiktām medību sezonām. Šobrīd ir salīdzinoši “klusais” laiks. Piedāvājam vēlreiz ieskatīties medījamo dzīvnieku sarakstā un noteiktajās medību sezonās. Kā saka, atkārtošana – zināšanu māte.
Medību noteikumi
II. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi
3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:
3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:
3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;
3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus) – buļļi no 1. septembra līdz 31. janvārim, teļi (vecums līdz vienam gadam) un govis – no 15. augusta līdz 31. janvārim;
3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;
3.1.4. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu;
3.1.5. lūši (Lynx lynx) – no 1. decembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma izmantošanai medību platībās (turpmāk – nomedīšanas apjoms), bet ne ilgāk par 31. martu;
3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;
3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu.
3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:
3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;
3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;
3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;
3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;
3.2.5. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;
3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;
3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;
3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;
3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;
3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;
3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), meža zosis (Anser anser) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;
3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;
3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim;
3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;
3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam.
4. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.
5. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.
6. Izmantojot aļņu buļļa vai govs, staltbriežu buļļa vai govs un stirnu āža medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošas sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par gadu.
7. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai.
