Aprīkojums

Medībām un ikdienā! Kādu suņu izsekošanas sistēmu izvēlēties?0

Foto: Linda Dombrovska

Pirms gadiem divdesmit, kad ar saviem suņiem devos dzinējmedībās, suņu pazušanu atceros kā murgu. Visi aizbraukuši mājās, bet man jābraukā pa meža ceļiem, meklējot, kur parādīsies suņi. Tā reiz ar Niva apvidnieku pa šauriem celiņiem nobraucām ap 150 kilometru, un, kad mājās tiku pie galda, joprojām bija sajūta, ka viss šūpojas. Tolaik suņu izsekošanas sistēmas likās ne tikai kā nesasniedzams kosmoss, tās bija dārgas un nepieejamas, ja vispār bija nopērkamas. Laika gaitā daudz suņu zuduši, tādēļ šobrīd svarīgs princips, ko ievēroju, lai sariebtu Mērfijam, ir nekad nelaist suņus ārā no mašīnas vai sētas bez suņu izsekošanas sistēmas. Un Mērfijs nekad nesnauž, jo tajā brīdī, kad siksnas nebūs, sāksies visāda jautrība. Jāielāgo vēl viens nosacījums, lietojot siksnu, proti, neatkarīgi no ražotāja, tās vienmēr jāuzlādē, citādi noteikti sāksies kādi nervus kutinoši notikumi.
Jāsaka arī, ka suņu izsekošanas sistēmas ļāvušas suni izglābt no lielas nelaimes. Laikam ejot, parādījušies jauni modeļi, jaunas kompānijas, jaunas sistēmas. Daudzi lasītāji jautā, kuru siksnu savam sunim izvēlēties, kura labāk strādā. Es personīgi esmu lietojusi trīs – Garmin, Huntloc, kā arī pēdējā laikā šā raksta vajadzībām – Tractive. Trīs dažādas cenu kategorijas, trīs sistēmas, trīs dažādas pieejas. Visām ir priekšrocības, visām ir mīnusi. Salīdzināt tās grūti, jo sistēmas ir ļoti atšķirīgas, bet var aprakstīt un izstāstīt.
Visas tās maksā – nekas nav par velti. Garmin piedāvā vienreizēju maksājumu par ierīci, pārējās divas – jānopērk ierīce un tad ir jāabonē lietotne ar noteiktu samaksu gadā. Cenas atšķiras, ieguldījums ir, toties līdz minimumam tiek samazināta iespēja sunim pazust. Mācieties no citu sliktās pieredzes – suņu izsekošanas sistēmas strādā, tās ir ērti lietot un aiztaupīs daudz klapatu.

Garmin

Kopš 2013. gada lietoju Astro 320 ar siksnu, kas paredzēta neliela auguma suņiem. Tā ir nedaudz mazāka, un līdz ar to arī mazāks ir uztveršanas attālums – parasti ap 1,5 km – atkarībā no reljefa – signāls pazūd. Bet, par laimi, mani suņi nekad nav bijuši tālgājēji, tādēļ ar šo parasti pietiek. Tādēļ ar nepacietību gaidīju iespēju notestēt jauno Alpha 200I/T5.

Garmin Alpha 200I/T5
Šo siksnu man testam iedeva GPSPRO.lv veikals. Lai gan no sākuma šķita, ka 50 gramu atšķirība siksnām starp T5 un T5 Mini nav necik daudz, ātri vien sapratu, ka maza auguma sunim tomēr ērtāka būs Mini, ja vien viņš nav pārmērīgi lielu gabalu gājējs. Uztveršanas attālums samazinās Mini siksnai, bet, godīgi sakot, lielais T5 raidītājs uz maza suņa kakla izskatās dramatiski. Īsti netraucē, ja nu vienīgi antena velkas pa zemi, bet ieteiktu maziem suņiem tomēr izvēlēties mazāko. Tā ir arī lētāka. Mednieks Kristers Lūkins, kurš arī jau vairākus gadus lieto Garmin, pat norādīja, ka Mini siksnu var likt arī lielāka auguma suņiem, ja tie nemēdz iet tālu.
Galvenā atšķirība starp veco un jauno Garmin ir skārienjutīgais pults ekrāns. Tā ir lielāka, druknāka, bet pietiekami ērta. Uzreiz ievēroju, ka pultij ir lādējamā baterija, nevis pirkstiņbaterijas. Ir grūti saskaitīt, cik bateriju esmu pirkusi un izmetusi, lietojot Astro 320. Iegādājoties jauno Garmin, jācer, ka daba būs pateicīga. Godīgi sakot, ja pārej no Astro uz Alpha, nebūs ļoti viegli. Viss ir citādi, viss izskatās atšķirīgi, bet lēnā garā pierast, protams, var. Ilgtermiņā jaunā siksna ir daudz ērtāka. T5 siksnas uztveršanas attālums ir krietni vien lielāks par tiem 1,5 km, kas bija vecajai siksnai.

Garmin Alpha 200I pults.
Foto: Linda Dombrovska

Tā kā testēju maijā un jūnijā, lielu iespēju izpausties nebija, bet diezgan kalnainā apvidū palaidu savu vācu medību terjeru Sirsniņu atrast netālu nokritušo mežacūku. Tā kā suns ilgi sēdējis bez darba, tas izvēlējās šoreiz nevis atrast nomedīto, bet aizskriet pakaļ cūku baram. Pusotra kilometra kalnainā apvidū, bet T5 bez aizķeršanās rādīja gan suņa attālumu, gan ātrumu, un bija arī viegli saprast, kad suns sagriežas un nāk atpakaļ. Protams, kad bija izskrējies, Sirsniņš atgriezās pie nomedītās mežacūkas, šausmīgi laimīgs un noskrējies. Tas arī ir iemesls, kādēļ lieku siksnu pat šķietami vienkāršās situācijās. Ruksis guļ kādu piecdesmit metru attālumā, bet suns izgudro apmest loku – ja nebūtu siksnas, tad tās 15 minūtes, kamēr viņš ir prom, būtu neziņas pilnas. Ar otru vācu medību terjeru Vitāru izsekojām gabaliņu paskrējušu mežacūku. Lai gan ar suni strādāju pavadā, arī vienmēr izmantoju Garmin – drošības labad.
Es Garmin parasti izmantoju tieši asinspēdu meklēšanā, jo siksna parāda pašu galveno – to, ka suns ir apstājies, ka rej, kā arī norāda kustības ātrumu. Ar laiku iemācies nolasīt siksnu un saprast, ko suns dara – tas meklē pēdas, kustas kopā ar dzīvnieku, aprej dzīvnieku uz vietas vai vienkārši iekūlies nepatikšanās. Pēc kustības ātruma ļoti labi var pateikt – tas skrien pa pēdām, dzen, meklē vai ir kontaktā ar medījumu.
Rezultātā secināju, ka tomēr izvēlēšos T5 Mini siksnu, jo maza auguma suņiem tā būs daudz ērtāka.
Ielāgojiet gan vienu, Garmin piedāvā piereģistrēties In Reach sistēmā, kā arī paņems naudiņu par to. Es tā arī izdarīju, bet šī sistēma nav vajadzīga, izmantojot suņu izsekošanas sistēmas. Tā vajadzīga, ja ejat kalnos vai dodaties nekurienē. Tas nav lēti – gandrīz 15 eiro mēnesī, un, ja mēģināsiet atrakstīties, tad būs jāsamaksā par gadu uz priekšu. Tā, lūk!

Izskatās jau lepni – Garmin Alpha 200I/T5
Foto: Linda Dombrovska

Garmin Alpha 200I/TT15

Mednieks Kristers Lūkins savam norvēģu aļņusunim Estei izmanto TT15 siksnu ar pulti no Eholotes.lv. Sarunā ar viņu Kristers uzreiz saka – tikai Alpha 200I. Viņa suņa darba stils ir ļoti patstāvīgs. Kā jau norvēģu aļņusuns, ja paņem alni, tad strādās ar to līdz brīdim, kad atnāks mednieks, alni nomedīs vai suni noķers. Maksimālā distance, cik Este aizgājusi, esot 17 kilometri. Tādos gadījumos Kristers izmanto papildu antenas, kas arī ir pieejamas. Ar papildu aprīkojumu suni iespējams uztvert krietni lielākā attālumā.
Runājot par distanci, Kristers norāda, ka viss ir atkarīgs no vietas. Reljefā vietā – ar kalniem un lejām – siksnas uztveršanas attālums var samazināties līdz trim kilometriem, signāls var arī uz mirkli pazust no pults ekrāna, bet viņš saka, ka tas ir uz pāris sekundēm.
Kristers ir izvēlējies siksnu ar papildu dresūras iespēju – tā vibrē, dod skaņas signālu, kā arī ir aprīkota ar gaismiņu, kas tumsā labi redzama pa gabalu. Dresūras iespējas siksnai Kristers īpaši nav izmantojis, ja neskaita vienu reizi, kad suns tiešām bija jāatsauc.

Este var iet tālu, tādēļ Garmin Alpha 200I/TT15 no Eholotes.lv viņai ir lieliski piemērots risinājums.
Foto: Kristera Lūkina arhīvs

“Man patīk strādāt ar suni, meklēt medījumu, atrast ievainotos dzīvniekus. Bieži sanāk braukt uz vietām, kur nav zonas. Garmin rāda precīzu atrašanās vietu, redzams attālums līdz sunim, ātrums, var redzēt sevi un citus medniekus. Pulti var saslēgt ar citu suņu siksnām. Man telefons mežā tiešām traucē – šis ir galvenais iemesls, kādēļ es izvēlējos tieši Garmin, jo sistēmas ar lietotnēm telefonā man nepatika,” stāsta Kristers Lūkins. “Pults arī rāda, cik bieži suns rej. Ja tie ir 80–90 rējieni minūtē, tad ir skaidrs – Este ir ar alni un dara to, kas tai patīk vislabāk. Ja ir mazāk rējienu, tad sunīte ir kustībā vai atradusi, piemēram, mežacūkas.”
Jautājumā par skārienjutīgo ekrānu Kristers stāsta, ka ir iespējams noregulēt pulti tā, ka ziemā var darboties ar cimdiem. Ierīce ir paredzēta darbam mežā, lietū, sniegā, tādēļ no skārienjutīgā ekrāna nav jābaidās. Runājot par akumulatoru, Kristers stāsta: “Reiz suns vienā piegājienā strādāja 25 stundas un siksna visu šo laiku darbojās. Protams, pirms katrām medībām ierīces ir jāuzlādē. Komplektā nāk USB lādētāji ar iespēju ierīces uzlādēt arī automašīnā.”

Kristers Lūkins ar Esti pēc veiksmīgām medībām.
Foto: Kristera Lūkina arhīvs

T5 vai TT15?

Viss atkarīgs no suņa. No pieredzes varu teikt, ka dresūru siksnu izmantošana nelaikā, nevietā sunim, kurš nesaprot, ko no viņa grib, ir bīstama un pielīdzināma suņa mocīšanai. Lai suns klausītu dresūras siksnas komandām, ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, un tad vairāk par vibrāciju vai skaņas signālu neko nevajadzēs. Ir pilnīgi bezjēdzīgi elektrizēt suni, kurš nesaprot, ko tas nozīmē. Tādējādi ļoti ātri var likvidēt suņa darba spējas un panākt, ka tas baidīsies sekot medījumam. Dresūras siksna noteikti neatrisinās problēmas, ja suns vienkārši nav apmācīts un neklausa. Tas nav brīnumlīdzeklis. Gluži otrādi – nepareizi lietojot siksnas papildu iespējas, var iedzīvoties tikai papildu problēmās. TT15 ir dārgāka, bet pastāv papildu iespējas. Ja grib pilnu komplektu ar visām iespējām, tad derēs TT15, ja suns tikai jāizseko – tad T5.
Jautāsiet, kāds ir Garmin lielākais pluss? Tas, ka siksna strādās un suni rādīs arī tad, ja nav zonas. Protams, ja suns ir siksnas uztveršanas attālumā.

Stāsta mednieks Krišjānis Eihmanis

Bijis neveiksmīgs šāviens. Vēls, snieg sniegs, un tumsa arī jau klāt
Abi ar Kristeru izrunājam darbības plānu, tiek sabužināta Este, uzlādēta Garmin siksna, pults, sapakotas mantas, un no rīta ar pirmo gaismu dodamies uz vietu. Pirmajā guļvietā asiņu daudz, briežu teļš nogulējis ilgi, tomēr pēc gandrīz desmit minūtēm cēlies un gājis tālāk. Kādu laiku mednieks vēl sekojis, briedis periodiski gūlies un atkal cēlies.
Pilni apņēmības ar Esti dodamies pa pēdām. Sākumā Esti vēl vaļā nelaižu. Este pavadā iet kā pa diedziņu, asinis pārsvarā jau aizsnigušas, bet guļvietās, protams, labi redzamas. Pēc 20 minūšu sekošanas pa vakardienas pēdām sāk zust cerība. To mazliet atjauno brīdis, kad briedis ir uzmetis cilpu un uzkāpis uz savām pēdām, bet tās joprojām ir iesnigušās vakardienas pēdas.
Vietām brieži nopēdojuši tā, ka neko vairs nesaprotu, bet viegli sārts asinspiliens zem svaigi uzsnigušā nakts pūdera apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Turpinām.
Pēc apmēram 15 minūtēm izejam atklātākā vietā, kur nakts sniegs jau tā aizrāvis ciet pēdas, ka nu jau pat Estei acīs lasāma bezcerība. Piesēžu uz celma, mugura slapja, žēl brieža. Vienīgais variants Esti laist vaļā no pavadas un cerēt, ka tieši savainotais briedis ir tuvāko dažu simtu metru attālumā un nevis kāds alnis, kuru Estes deguns noteikti vērtēs nesalīdzināmi augstāk par padsmit stundas vecām un iesnigušām brieža teļa pēdām.
Tā, Este palaista un gaidu. Garmin pultī skatos, kā Este met lokus. Pēc piecām minūtēm jau grasos atsaukt suni, kad pēkšņi atskan rējiens.
Rējiens labs un stabils. Nogaidu apmēram minūti, pa to laiku Este pārvietojusies pavisam nedaudz. Labi, eju klāt, attālums 670 metri.
Vējš tieši no manis, tāpēc gājiens solās būt apmēram kilometru. Pa ceļam ielūztu grāvī, izmērcēju kreiso kāju līdz celim un prātoju, kā šādā salā tas vispār iespējams.
Esmu apgājis vēju, un līdz Estei 250 metri. Sāku klusi lavīties un cenšos kaut ko ieraudzīt. Tieku līdz 100 m un joprojām neko neredzu. Tieku līdz 70 metriem un ieraugu kājās stāvošu briedi un Esti tam priekšpusē. Nu jau prāts mierīgāks, jo briedis, nevis alnis. Puse no uzvaras rokā un prieks, ka nebūs jānakšņo mežā, klausoties, kā Este tur alni, bet janvāris jau gandrīz beidzies, līdz ar to aļņu termiņš arī. Dodos klāt un mēģinu saskatīt ievainojuma pazīmes. Piecdesmit metru attālumā joprojām neredzu ievainojumu un sāku domāt, vai medīt, jo līdz tuvākajam ceļam nepilni divi kilometri. Piesēžu pie koka un vēroju. Galvā miljons domu!
1. Loģiski, ka neievainots briedis gandrīz nekad negaidīs, kamēr suns uz viņu rej. 2. Ja nu tomēr šis nav tas ievainotais teļš, tad ārā tikšu tikai ap vakaru, turklāt tas teļš izmērā vairāk izskatās pēc pērnās goteles.
Pēc dažu minūšu pārdomām plāns skaidrs – iešu klāt un vai nu ieraudzīšu ievainojumu, vai arī briedis mani sajutīs un laidīsies prom.
Tālu nav jāiet, jo pēc desmit soļiem briedis mani pamana un prom ir. Este, protams, arī. Aizeju līdz cīņas vietai cerībā ieraudzīt asinis, un tās tur ir. Tagad dusmas uz sevi, ka nešāvu uzreiz, toties skaidrs, ka ir atrasts pareizais.
Veiksmīgā kārtā pēc 200 metriem Garmin rāda, ka Este ir uz vietas un rej. Eju klāt, pa ceļam vēlreiz samērcēju kreiso kāju.
Fināls kļūst krietni mazāk spraigs. Izskatās, ka briedis garajā naktī zaudējis beidzamos spēkus un tagad nostājies pavisam skrajā priežu mežā, kur man nav nekādas vajadzības iet tuvāk par 100 metriem. Iekārtojos uz paugura, nogaidu izdevīgu momentu un izšauju. Estes rējiens apklust un iestājās miers. Ļauju Estei svinēt viņas uzvaru kārtīgi plucinot briedi. Pārbaudu savu atrašanās vietu, nosūtu koordinātas draugiem un no termosa ieleju sev tēju. Jā, mēs, Homo sapiens, esam patiešām neveikli bez saviem uzticamajiem Canis familiaris, un šo duksi Kristers izaudzinājis lieliski, tāpēc rācijā ziņoju, lai nāk pie mums, jo šeit foto saimniekam ar suni ir obligāts.

Huntloc medību sistēma – medībām un ikdienai

Šī ir Igaunijā radīta sistēma tieši medībām. Ar lietotnes palīdzību var izsekot suņiem, kas piedalās medībās, redzēt citus medniekus, kas lieto Huntloc lietotni, kurā ir daudz dažādu iespēju. Lietotni var izmantot, lai iezīmētu dažādus punktus medību platībās, piemēram, torņus, barotavas, bebru dambjus u. tml. Stāsts par Huntloc jāsāk ar to, ka to paralēli Garmin lietoju jau daudzus gadus. Huntloc ir vārda vistiešākajā nozīmē izglābis maniem suņiem dzīvību vairākas reizes, kā arī vienā reizē, tieši pateicoties Huntloc, atradu mežā pazaudētu Garmin pulti. Sekojot Huntloc portālā saglabātajai informācijai par to, kur mēs ar suni iepriekš pārvietojāmies, pēc kartes izgāju maršrutu un atradu pazudušo pulti.
Huntloc ir trīs lieli plusi. Pirmkārt, datorā mājās ir iespējams vērot, kur suns gājis, kur pats atradies, ja vien medību laikā ir bijusi ieslēgta Medību funkcija. Otrs lielākais pluss ir tas, ka suņa siksnas uztveršanas rādiuss ir bezgalīgs, ja vien siksna atrodas zonā. Trešais pluss – siksnai var piezvanīt un dzirdēt, ko suns dara. Tā arī Vitārai tika izglābta dzīvība. Suns aizgāja purvā pa pēdām, ikona lietotnē rādīja, ka suns nekustas. Piezvanot siksnai, atklājās, ka suns vienkārši nejēdzīgi kliedz. Šķērsojot 800 metrus, kas mūs šķīra, atklājās, ka suns purvā ir iegāzies dubļu un kūdras šļuras grāvī ar stāvām malām un no turienes vienkārši vairs nespēj izkļūt. Nebūtu siksnas, visticamāk, suns tur arī paliktu, jo saimniekam nebūtu ne mazākās nojausmas, kur viņu meklēt.
Huntloc atpūtas režīmā parasti lādēju reizi divās nedēļās. Tas nozīmē, ka siksna nav izslēgta, bet tā nav aktīvā meklēšanas režīmā. Kad vajag, es varu vienkārši siksnu aktivizēt un redzēt, kur suns aizgājis. Pieslēgšanās parasti prasa dažas minūtes, tikmēr, par laimi, suns jau ir atgriezies. Lai netērētu enerģiju, aktīvo režīmu uzreiz var izslēgt. Šādā veidā siksnu ir ļoti ērti lietot, galvenais – neaizmirst to uzlādēt un uzlikt sunim. Siksna rāda attālumu līdz sunim, tiešsaistē ir iespējams sekot līdzi, kur tas pārvietojas. Latvijā ir vairāki medību kolektīvi, kuri Huntloc lietotni izmanto dzinējmedībās, lai redzētu, kur atrodas citi mednieki un dzinēji, kas arī ir ļoti ērti. Galvenais sistēmas mīnuss – tā nedarbosies vietās, kur nav zonas. Nav interneta, nav informācijas. Tomēr, ja ikdienā sanāk medīt vietās, kur ir zona un labs mobilo sakaru pārklājums, problēmu nebūs.
Siksna jānopērk atsevišķi, tās cena – 349 eiro, un katru gadu būs papildu maksa par lietotnes abonēšanu – Huntloc lietotnes pilna licence, kas ir 4,99 līdz 19,99 eiro. Vēl viens maksājums ir interneta gada maksa izsekošanas ierīcei, tie ir 36 eiro gadā. Siksnai komplektā nāk līdzi bezvadu lādētājs, kas arī ir ērti. To var izmantot arī automašīnā, kas ir būtiski, ja runājam par medību situācijām. Ieteiktu vēl arī uzreiz iegādāties bateriju banku tālrunim, jo lietotnes izmantošana nonstop režīmā ievērojami tērē tālruņa enerģijas rezerves.
Šai sistēmai ir ļoti daudz plusu, tās radītāji ir apsvēruši daudz detaļu un nianšu, tieši domājot par medībām un medību apstākļiem. Labākais ir tas, ka uzņēmums attīstās un regulāri uzlabo gan siksnas, gan lietotni. Jāsaka, grūti salīdzināt to, kāds bija sākums, ar to, kādus ražojumus Huntloc piedāvā tagad. Šī siksna ir tāds kā hibrīds – to lieliski var izmantot gan medībās, gan arī ikdienā, jo tā nav liela, arī baterija tai darbojas pat ļoti ilgi. Arī aktīvā režīmā baterija var izturēt līdz 48 stundām. Ūdensizturīga ierīce – derēs arī pīļu medībās vai slapjā laikā. Suņi bez problēmām ar to ir peldējuši. Tomēr lielākais mīnuss ir nepieciešamība pēc pārklājuma. Parasti jau gan agri vai vēlu suns ieiet zonā. Citreiz ir tā, ka suņa ikona lietotnē rādās kā neaktīva, bet siksnai tāpat var piezvanīt un dzirdēt, ko suns dara. Ja dzīvojat laukos un mājai nav sētas, šis būs lielisks risinājums tam, lai sekotu, kur suns dodas un ko dara. Ja tas pazūd no redzeslauka – piezvani siksnai un paskaties.
Otrā reize, kad Huntloc izglāba suni, bija pastaigas laikā Biķernieku mežā. Pēkšņi ne no šā, ne no tā mums uzklupa liels vācu aitu suns. Mirklis, un redzu, ka mans suns ir jau lielajam nezvēram mutē. Dažas sekundes, un izdodas manu suni izraut no zobainās rīkles. Man teju vai histērija – suns jāved pie veterinārārsta… Bet skatos, Sirsniņš ir gatavs turpināt cīņu. Vācu aitu suns bija sagrābis viņu tieši tur, kur bija Huntloc raidītājs. Raidītājs, protams, ar milzu caurumu un beigts, bet Sirsniņam ne skrambas. Tādēļ, sakiet, ko gribat, Huntloc tomēr manai sirdij ir ļoti tuvs.

Jaunākais Huntloc siksnas prototips. Neliels, neuzkrītošs un ērts. Ļoti patīk Huntloc piedāvātās suņu kaklasiksnas – oranžas un izturīgas.
Foto: Linda Dombrovska

Tractive GPS ikdienai, noderēs arī medībām

Šī ir vēl viena samērā jauna un pat ļoti pieejama sistēma, ko sāku testēt tieši šim rakstam maija sākumā. Secinājums – šī sistēma ir kā suņu Facebook, suņiem tas vienalga, toties saimniekam ļoti interesanti. Sistēma, kas paredzēta, lai ikdienā nepazustu ne suņi, ne kaķi. To ir tik viegli lietot, raidītājs ir pavisam neliels, turklāt to ir ļoti interesanti lietot, tādēļ arī cilvēkiem tā ļoti patīk.
Lielos vilcienos princips kā Huntloc – viedtālrunis, raidītājs, lietotne. Atšķiras detaļas. Pirmkārt, lietotne visu laiku uztur kontaktu ar siksnu, regulāri atjaunojot atrašanās vietu. Ja ir vajadzība pēc izsekošanas tiešsaistē, jānospiež ikona telefonā. Tad ekrānā būs redzams suņa pārvietošanās maršruts. Siksnai ir signāls, ja nu tā pazūd – kā man gadījās. Kā arī var ieslēgt lampiņu, lai suni tumsā redzētu. Pats interesantākais – siksna skaita suņa aktīvās minūtes. Man kaut kā sanāca uzstādīt 140 minūtes dienā, kas ir jāsasniedz. Minūtes skaitās kopā, un ir iespējams savus rezultātus salīdzināt ar citiem siksnas lietotājiem – gan draugiem, gan suņiem apkārtnē, gan ar šķirnes suņiem, gan arī globāli. Ievadi suņa parametrus lietotnē – šķirni, suņa svaru utt., un lietotne pati aprēķina suņa dienā patērētās kalorijas. Ja sunim un arī saimniekam ir problēmas ar lieko svaru, šī lietotne problēmu atrisinās, tikai jāseko rutīnai. Piemēram, starp draugiem mums pagaidām ir tikai viens, ar ko salīdzināties. Sirsniņš no Tīdžeja (Viestura Arklona suns no Ieskaties.lv) atpaliek uz pusi, bet mēs sākām lietot siksnu daudz vēlāk. Mēneša laikā Sirsniņš (labi, mazliet šmaucamies, izmantoju arī citiem suņiem) bijis aktīvs 4532 minūtes. Vietējā mērogā mums ir piektā vieta – pirmā izceļas ar 8708 aktīvajām minūtēm. Starp šķirnes pārstāvjiem mums ir 54. vieta, bet globāli – vēl jāpiestrādā – 13 595. vieta. Nu, līdzīgi kā punktus skaita navigācijas sistēma Waze. Tāpat lietotnē var aizpildīt saimnieka profilu, kā arī ievadīt visu nepieciešamo kontaktinformāciju.

Ūdenī droši – bez problēmām.
Foto: Linda Dombrovska

Praksē patiesībā ļoti vienkārši lietot. Mums siksna tur apmēram 24 stundas, tādēļ lādēju to katru vakaru. Lietotnē un līdz ar to arī Apple rokaspulkstenī parādās informācija par to, ka siksna gandrīz jau izlādējusies, kā arī tiek paziņots, ka siksna uzlādējusies. Lādējas ar speciālu vadu, kam galā magnētiņš. Stiprinājumi pie kaklasiksnas ar četriem āķīšiem un gumijas cilpiņām. Sirsniņš berzējoties un vārtoties raidītāju jau divas reizes pazaudējis, tādēļ, ja es šo sistēmu lietotu medībās, tad raidītāju noteikti pietītu pie siksnas ar izolācijas lenti, lai nepazūd. Pazust jau nevar, kamēr siksna raida un ir zonā, bet suns bez siksnas vairs nav redzams. Suņi droši ar šo raidītāju peld, ūdens to neietekmē. Baltais raidītājs smuki spīd pa gabalu, bet pēc mēneša tas jau ir manāmi apbružājies – vairs nav tik tīrs un spožs. Lieliska funkcija ir virtuālā sēta – lietotnē kartē var iestatīt sunim drošu teritoriju, un siksna paziņos, ja suns no šīs teritorijas būs izgājis. Tas nozīmē, ka nav visu laiku jāuztraucas, kur viņš ir. Tāpat arī noteikti šo sistēmu var izmantot medību apstākļos, kā to dara Viesturs Arklons ar savu suni – viņam izdevies sekmīgi atrast ievainotu dzīvnieku, sekojot sunim, izmantojot lietotni.
Šai sistēmai ir ļoti daudz interesantu funkciju, visas vēl neesmu paspējusi izpētīt, bet, katru rītu uzliekot sunim siksnu, ir tāda drošības sajūta – visu laiku zini, kur ir mans biedrs. Protams, arī šai sistēmai lielākais mīnuss ir mobilo tālruņu zona. Nav zonas – suni īsti nevar redzēt. Grūti šobrīd pateikt, kā sistēma darbosies ilgtermiņā. Šī gan noteikti nav profesionāla sistēma medību suņiem, bet to noteikti var izmantot medību situācijās. Labāk ir sunim ap kaklu izsekošanas siksna, nekā ja tās nav vispār. Cena arī ir ļoti draudzīga. Pirmā samaksa par ierīci ir 49 eiro. Es pasūtīju pa tiešo no Tractive mājaslapas, atsūtīja pāris nedēļu laikā. Savukārt gada abonēšanas maksa ir atkarīga no izvēlētā plāna – Basic vai Premium. Es izvēlējos Premium, kas gadā ar apdrošināšanu, ja raidītājs pazūd, maksāja ap 80 eiro. Abonējot, piemēram, uz pieciem gadiem, pašlaik spēkā ir piedāvājums, kas izmaksās 3,75 eiro mēnesī. Premium plāns iekļauj GPS izsekošanu ar 2–60 minūšu intervālu, bezgalīgu tiešsaistes izsekošanu (2–3 sekunžu intervāli), dalīšanos ar draugiem un ģimeni, 365 atrašanās vietu vēsturi, iespēju eksportēt GPS datus, Premium apkalpošanas servisu. Medību apstākļos vēl šī sistēma nav testēta, bet ikdienai – ļoti patīk.
Godīgi sakot, ļoti jauks, ērts un noderīgs rīks, lai sekotu savam sunim un gūtu pārliecību, ka tas ir drošībā. Ja sunim ikdienā ir ieradums pamukt, šis noteikti ir vajadzīgs!

Piestiprināms ar četriem āķīšiem un gumijām.
Foto: Linda Dombrovska

Ja raidītājs pazūd – to var viegli atrast ar lietotnes palīdzību.
Foto: Linda Dombrovska

Secinājumi

Godīgi, nav no svara, kādu sistēmu izvēlaties, jo līdztekus šīm trim minētajām pieejami arī citi risinājumi, bet ieteikums no sirds – nelaidiet savus suņus mežā vai nelaidiet vaļā no pavadas, ja viņi nav aprīkoti ar kādu izsekošanas sistēmu. Pat pilsētā. Nekad nav zināms, kas var notikt. Salūts, saplīst pavada, paķer kaķa pēdas… Tāpat arī medībās, ja suns tiek palaists mežā, izsekošanas siksna atrisinās daudz problēmu, pat tad, ja suns vienmēr atnāk atpakaļ. Esmu dzirdējusi tik daudz bēdu stāstu par suns vienmēr atnāk atpakaļ, ka sirds sažņaudzas, par visiem tiem domājot. Mūsdienās ir pieejami arī pietiekami lēti varianti, ko sava suņa drošības dēļ var atļauties ikviens. Ja suns ir dārgs, ģimenes draugs – nekad neatstājiet to bez uzraudzības, ja mājai nav sētas, nekad nelaidiet to skraidīt savā vaļā, ja nav tam pie kaklasiksnas piestiprināts raidītājs – jebkāds. Ticiet man – lielākā daļa pazudušo suņu stāstu sākas ar vārdiem – suns vienmēr nāca atpakaļ.
Kuru sistēmu labāk izvēlēties, tas jau ir atkarīgs no maka biezuma, vietas un apstākļiem, kādā plānojat izmantot savu medību suni. Atcerieties, ka saimnieks vienmēr un visos apstākļos ir atbildīgs par sava suņa drošību un labturību!

Video blogs #3. Suņu izsekošanas sistēmas: Huntloc pret Garmin

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Jaunums Latvijā. Termokamera Conotech Tracer 35 LRF. Mēra un filmē
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Par medību vadītāju pienākumiem un tiesībām. “Šauj garām!” #93 epizode
Ekskluzīvi 4 dienas
Indulis Burka
Pieredze
Atis Kalniņš: “Paliec tur, kur tu pirmo reizi pieņem lēmumu!”
17. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Mēneša personība Uģis Dronka. “Ja ir vēlme šaut, jābrauc tik uz šautuvi!”
11. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Medījuma sadalīšana un vakuumošana. Video bloga #38 epizode
Ekskluzīvi 10. septembris, 2021
ME
Medības
Virtuve
Recepte. Retā delikatese aļņa lūpa
Speciālreportāža 9. septembris, 2021
ME
Medības
Klausies!
Par medniekiem pālī, baura taurēm un Medību likumu. “Šauj garām!” #91 epizode
8. septembris, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otrajās medībās Braslavā satiek lāci. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 6. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lietuvā policisti pārbiedē alni, kas saplēš stiepļu žogu un iemūk mežā
Speciālreportāža 5. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Alojas novadā novēro lūsi. Aculiecinieka video
Speciālreportāža 3. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Konservbundža un striķis. Uztaisi aļņu mānekli pats
Speciālreportāža 2. septembris, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23
Speciālreportāža 31. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Trofeju meistara Jāņa Abizāra padomi kuiļa ilkņu apstrādei. Praktiski padomi
Speciālreportāža 26. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Sarkanie punkti, šaušanas kāmasūtra un zaļie mednieki. “Šauj garām!” #89 epizode
25. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Divi lāči atpūšas Vijciema pusē tūristu iecienītā vietā. Aculiecinieku stāsts
Speciālreportāža 23. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Vai ar bisi var šaut lodes, par pirmajiem ragiem un šakāļiem. “Šauj garām!” #88 epizode
Speciālreportāža 18. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Merkel RX Helix Speedster ar piesitienu. Video bloga #35 epizode
17. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Reidā ar Valsts policiju un Valsts meža dienestu. 14.08.2021.
Ekskluzīvi 15. augusts, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Otaņķos nomedī šakāli, sargājot putnkopības saimniecību
Speciālreportāža 11. augusts, 2021
ME
Medības
Klausies!
Kā notvert malumednieku un par aizliegtajiem rīkiem. “Šauj garām!” #87 epizode
Ekskluzīvi 11. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Talsos notver kašķainu caunu. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 10. augusts, 2021
Indulis Burka
Pieredze
Mēneša personība. Alfrēds Čepānis – kā tika nomedīts milzu lācis
Speciālreportāža 10. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Uzstādīt medību torni nepilnas stundas laikā. Piedāvā Paulhunter.lv. Video bloga #33 epizode
Ekskluzīvi 9. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Gludstobra ieroči pīļu medībām. Piedāvā SIA “Ieroči”
Speciālreportāža 8. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Aculiecinieks. Vilcēni pastaigājas divu metru attālumā no iedarbināta harvestera
Ekskluzīvi 6. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lāčus, vilkus un lūšus Rīgas reģionā novēro bieži. Aculiecinieku foto un video
Ekskluzīvi 3. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Drošība medībās #3. Ikgadējais mednieku kluba treniņš šaušanā. Vai tam ir nozīme?
Speciālreportāža 3. augusts, 2021
ME
Medības
Pieredze
Lēdurgas mednieku klubs dodas dzēst meža ugunsgrēku. Video ekstra #22
Ekskluzīvi 2. augusts, 2021
ME
Medības
Aprīkojums
Kur vienuviet iegādāties visu nepieciešamo pīļu medībām? Video bloga #31 epizode no Jahipaun
Speciālreportāža 30. jūlijs, 2021
Kate Šterna
Pieredze
Novājējusi aļņu govs galīgā bezspēkā iet bojā meliorācijas grāvī
Speciālreportāža 29. jūlijs, 2021

Lasītākie